Katru pavasari ugunsdzēsēji glābēji ik dienu steidzas dzēst vairākus desmitus kūlas ugunsgrēku, kuros ne tikai nodeg vairāki tūkstoši hektāru Latvijas teritorijas, bet arī cieš un iet bojā cilvēki. 2016. gadā kūlas ugunsgrēkos gājis bojā viens cilvēks, bet cietuši septiņi. Lai pasargātu sevi, savus tuviniekus un īpašumus, kā arī lai samazinātu kūlas ugunsgrēku skaitu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) aicina iedzīvotājus un pašvaldības rudenī sakopt sev piederošās teritorijas – nopļaut zāli un novākt atkritumus.
Šogad Latvijā tika reģistrēti 2730 kūlas ugunsgrēki, no kuriem 2650 gadījumos dega pērnā zāle vairāk kā 3232 hektāru platībā. Šajos ugunsgrēkos nodega 39 ēkas un divi transportlīdzekļi.
Jau no šā gada marta sākuma VUGD katru dienu reģistrēja vairākus desmitus kūlas ugunsgrēku, un šie ugunsgrēki noslēdzās maija vidū.
No republikas pilsētām visvairāk kūlas ugunsgrēku šogad reģistrēti Daugavpilī, kur ugunsdzēsēji glābēji dzēsa 248 ugunsgrēkus, otrajā vietā ierindojusies Rīga ar 208 ugunsgrēkiem, bet trešajā – Jēkabpils ar 99 kūlas ugunsgrēkiem.
Cesvaines novadā šogad dzēsti 3 kūlas ugunsgrēki, Ērgļu – 1, Madonas – 39, Lubānas – 3, bet Varakļānu – 2.
VUGD akcentē – lai samazinātu kūlas ugunsgrēku skaitu, nepieciešama iedzīvotāju uzvedības maiņa, apzinoties savas rīcības iespējamās traģiskās sekas – nodegušas ēkas un automašīnas, cietuši un bojāgājuši cilvēki. Savukārt pašvaldībām VUGD ieteic ne tikai sakopt teritorijas rudenī, bet arī pašvaldības saistošajos noteikumos noteikt pienākumus un nosacījumus iedzīvotājiem teritoriju sakopšanā, kā arī kontrolēt šo nosacījumu izpildi.
Jau šobrīd visā valstī Ministru kabineta noteikumi Nr. 238 „Ugunsdrošības noteikumi" noteic, ka ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var izraisīt ugunsgrēku. Noteikumu 28. punkts paredz, ka atbildīgajai personai ir jāveic pasākumi, lai teritorijā nenotiktu kūlas vai zāles degšana. VUGD atgādina, ka saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 51. panta otro daļu par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nenopļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, fiziskas personas var tikt sodītas ar 140 līdz 700 eiro lielu naudas sodu, savukārt juridiskas personas – ar 700 līdz 2900 eiro lielu sodu.
VUGD atgādina – pavasarī cīņa ar kūlas ugunsgrēkiem ir jau cīņa ar sekām, jo, ja rudenī lauki, piemājas teritorijas un ceļa malas būs sakoptas un zāle nopļauta, pavasarī nebūs kūlas, kam degt. VUGD aicina nepalikt vienaldzīgiem un sakopt vidi savai un citu drošībai!