Ir sācies drēgnais rudens laiks, kad gan pieaugušajiem, gan bērniem jāuzmanās, lai iekāpšana peļķē nebeidzas ar iesnām un klepu. Vitamīniem bagāti produkti vēl atrodami starp dārza veltēm, taču kādus vitamīnus un kā izvēlēties bērniem papildus lietošanai?
– Vitamīnu papildus lietošana vecākiem, ieteicams, konsultējoties ar ģimenes ārstu, ir jāizvērtē individuāli, ņemot vērā ģimenes iespējas. Ja ģimene bērnam spēj nodrošināt regulāru un vairāk vai mazāk sabalansētu uzturu, kurā ietilpst gan dārzeņi, gan graudaugi, gan augļi, gan gaļa vai zivis, vitamīnu bērnam vajadzētu pietikt. Pārsvarā ziema un pavasaris ir tas laiks, kad vitamīni nepieciešami vēl papildus. Vitamīni vairāk jālieto, ja ir slimots un tika vai tiek lietoti medikamenti, jo tie rada izmaiņas organismā, noder arī pēcatveseļošanās laikā. Tāpat tie nepieciešami intensīvas augšanas periodā – pusaudža vecumā. Bērniem šobrīd ir izplatītas hroniskas gremošanas saslimšanas, un, ja jāpieturas pie diētas, paralēli būtu jālieto arī vitamīni, par ko jākonsultējas ar ģimenes ārstu. Tā kā tuvojas ziemas sezona, kad saaukstēšanās risks ir pastiprināts, ir jāpadomā par profilaksi. Lielākā daļa bērnu ārstu iesaka un arī vecāki ir iecienījuši homeopātiskos līdzekļus – „Aflubin" (var lietot gan profilaktiskās, gan ārstnieciskās devās) un „Oscilokokcīns". Aptiekās ir pieejamas dažādas tējas uz augu bāzes. Latvijas ražotne „Silvanols" piedāvā ārstnieciskus līdzekļus no pašu valsts augiem: liepziediem, priežu pumpuriem, cidonijām un tamlīdzīgi. Tie ir piemēroti arī bērniem, ir arī līdzekļi aizsargspēju paaugstināšanai, – par vitamīnu lietošanu rudens laikā pastāstīja Madonas slimnīcas pediatre Ināra Ližbovska.
Ja papēta veikalos nopērkamo pārtikas produktu sastāvdaļas, pārsvarā visos ir iekļauti arī kādi vitamīni. Ir arī tādi produkti, kuros ir ļoti daudz konservantu un gandrīz necik uzturvielu, tāpēc tos bagātina ar vitamīniem.
Par vitamīniem kopumā Ināra Ližbovska skaidroja: – Kompleksajos vitamīnos ir 25 sastāvdaļas, Latvijas apstākļos tie visi nemaz nav nepieciešami – pietiek ar 10 vitamīnu – C, B grupas, A, D, E vitamīni – un 8 minerālvielu pamatsastāvu, ko ražo mūsu pašu ražotāji. Piemēram, selēns, kas citur ir populārāks, mums, iespējams, nemaz nav tik vajadzīgs, jo tā deficīts vidusmēra iedzīvotājam nav novērots. C vitamīns nepieciešams saaukstēšanās profilaksei, kā arī pie fiziskas vai garīgas/emocionālas pārslodzes, ar to tiek uzlabotas organisma aizsargspējas. Šobrīd var ēst skābētus kāpostus, ābolus, kas bērniem ne tikai garšo, bet ir arī bagāti ar C vitamīnu. B grupas vitamīni, attīstoties nervu sistēmai, augot kauliem, ir ieteicami uzturā vai kā papildus lietojami. B grupas vitamīni vairāk jālieto slodzes, mācību, stresa periodos, tie it kā „baro" smadzenes, uzlabo domāšanu. Vecākiem tomēr vajadzētu laikus reaģēt un pamanīt bērna pārslodzi, taču esmu pieredzējusi gadījumus, kad bērns iet astoņos pulciņos, sūdzas par galvassāpēm, tomēr vēl apsver domu apmeklēt devīto pulciņu. Tā ir pārslodze, un nevar vēl zināt, vai pats bērns to ir izvēlējies. A, D, E ir taukos šķīstošie vitamīni, parasti tie tiek pievienoti, piemēram, pienam „Lāse". Tie piedalās organisma vielmaiņas procesā, īpaši augšanas periodā, ietekmējot nagu, matu, ādas stāvokli.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 30.10.2010.
Autore: LAURA VOITIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto