Pēc tumšā ziemas perioda, tuvojoties pavasarim, cilvēki arvien vairāk izjūt nogurumu. To noteikti varētu saistīt ar saules gaismas trūkumu, vitamīnu nepietiekamību, bet Baiba Bērziņa uzskata, ka to ietekmē arī cilvēka ikdienas paradumi.
Baiba ir veselīga dzīvesveida atbalstītāja un ar savām zināšanām un pieredzi dalās arī ar sabiedrību, organizējot dažādus seminārus, konferences, izstādes un meistarklases. Viņas veselīgā dzīvesveida pamatprincipi ir: veselīgs uzturs, kustības, ūdens, saulesgaisma, atturība no visa kaitīgā, svaigs gaiss, atpūta un uzticība Dievam.
Jautāta, kas tad ir veselīgs dzīvesveids, Baiba Bērziņa stāsta:
– Visbiežāk, manuprāt, cilvēki viens otram vēl labu veselību un laimi. Tās tiešām ir vērtības. Tad gribētos teikt tā, ka veselīgs dzīvesveids ir CEĻŠ uz katra cilvēka iespējami labāko veselību un piepildītu dzīvi. Jau mācoties skolā, man ļoti patika bioloģija, vēlāk studējot – anatomija, cilvēka fizioloģija, veselības aprūpe. Sapratu, ka cilvēka laime nesastāv tikai no fiziskās veselības. Meklēju tālāk un daudzas atbildes atradu Bībelē. Biju pārsteigta, tur atrodot arī daudz praktisku padomu tieši veselībai. Darbs pašvaldības sociālajā dienestā, mammas un mācītāja sievas statuss motivēja iet šajā ceļā tālāk un meklēt, kā palīdzēt arī citiem.
Izpratne par veselīgu dzīvesveidu atšķiras, arī pieejamā informācija par to ir ļoti dažāda, pat pretrunīga. Katram individuāli ir jāatrod siets, pēc kura sijāt šo informāciju. Man tie ir divi galvenie komponenti: vai informācija ir pamatota uz zinātniskajiem pētījumiem un vai tā saskan ar Radītāja ieteikumiem cilvēka veselībai. Veselīgu dzīvesveidu varētu salīdzināt arī ar cilvēka dzīves kvalitātes zīmolu.
Nogurumam ir vairāki cēloņi
Ļoti bieži, runājot par veselīgu dzīvesveidu, uzsvars tiek likts tieši uz uzturu, bet kopumā tā ir tikai viena daļa, un, pareizi ēdot, netiek saņemti gaidītie rezultāti.
– Ar pareizu uzturu vien nepietiek. Ir svarīgi ievērot arī citus veselīga dzīvesveida principus. Šobrīd ir daudz cilvēku, kuri sūdzas par nogurumu. Nerunājot par hroniskā noguruma sindromu, nogurumam ir vairāki cēloņi. Viens no tiem noteikti ir fizisko aktivitāšu trūkums. Ja pēc garīga darba cilvēks jūtas noguris, vispatīkamāk ir ieslīgt dīvānā. Bet tas nav ceļš, kā atgūt spēku. Enerģijas ražošanas process notiek šūnās. Galvenie komponenti ir skābeklis, glikozes molekula un mitohondriji. Zinātniskie pētījumi atklāj, ka mūsdienu cilvēkiem mitohondriju skaits šūnās ir samazinājies, enerģijas ražošanas procesam trūkst izejvielu. Fizisko aktivitāšu laikā mitohondriju skaits šūnās pieaug, un tiek ražota enerģija. Tāpēc spēku pēc smagas darbdienas vislabāk atgūt, izejot pusstundu garā, aktīvā pastaigā. Savukārt ikdienas aktīva pastaiga palīdzēs izvairīties no aizcietējumiem, kas arī ir viens no noguruma cēloņiem, – uzsver Baiba Bērziņa. – Zarnu trakta darbību sakārto kustības, šķiedrvielām bagāts uzturs un pietiekams ūdens daudzums organismā. Šie trīs komponenti stiprina arī imunitāti. Mēs zinām, cik svarīgi organismam ir uzņemt pietiekamu daudzumu ūdens, bet ne visi to īstenojam praksē. Kad organisms cieš no dehidrācijas – vielmaiņas, termoregulācijas, asinsrites traucējumi, fiziskā un garīgā darba kapacitātes zudums ir dabisks iznākums. Protams, jāņem vērā arī vispārējais veselības stāvoklis, nieru saslimšanas. Ja cilvēks līdz šim ir lietojis glāzi ūdens dienā, nākamajā dienā nevajadzētu uzņemt visu dienas normu. Ir jāievēro mērenība, viss jādara pakāpeniski. Jebkurā veselīga dzīvesveida jomā jādod organismam laiks pierast pie izmaiņām. Tāpat nevajadzētu pārcensties, piemēram, izdzerot krietni lielāku ūdens daudzumu. Sekas būs izmainīts dabisko sāļu un minerālu līdzsvars, kuru varam pamanīt kā galvassāpes, nogurumu, paaugstinātu asinsspiedienu. Apņemoties neēst starp ēdienreizēm, nepārēsties (īpaši vakariņās), veltīt pietiekamu laiku miegam, izvairīties no trokšņiem, stresa, mēs varam doties cīņā pret nogurumu.
Cīņa ar vīrusiem
Veselīgs dzīvesveids stiprina imunitāti. Tomēr zināms, ka īpaši ziemas mēnešos saslimstība ar dažādiem vīrusiem pieaug.
Baiba Bērziņa iesaka: – Mārsila, raudenes un rozmarīna tēja kā labs antioksidantu avots palīdzēs cīņā pret iesnām. Mārsila novārījums ar eikalipta ēteriskās eļļas pilieniem inhalāciju veidā ir kā dabisks atkrēpošanas līdzeklis. Anīsa sēklu novārījums palīdzēs tikt galā ar kairinošu klepu. Ja ir sāpes kaklā, to var skalot ar dažādām tējām vai sālsūdeni. Bet vissvarīgākais ir uzsākt cīņu ar vīrusiem nekavējoties, jau sajūtot pirmās pazīmes. Tas ietekmēs saslimšanas gaitu un atveseļošanās procesus. Brīnišķīgs atklājums man pašai ir aktīvā ogle, kas lieliski palīdz pie kakla sāpēm. Tā darbojas kā unikāls absorbents un samazina iekaisuma procesus. Aktīvo ogli kopā ar linsēklām un ūdeni var izmantot kompresēs ne tikai pie kakla sāpēm, bet arī pie sasitumiem, kodumiem, sastiepumiem, izmežģījumiem, artrītiem un pleirītiem. Dažādas ūdensprocedūras – kontrastu kāju vanna, kontrastu duša, karstā kāju vanna – uzlabos vielmaiņu un asinsriti, kas palīdzēs imunitātei tikt galā ar iebrucējiem. Lai sargātu imunitāti, ieteicams ierobežot cukura patēriņu un nenovērtēt par zemu dabiskās antibiotikas – ehināciju, greipfrūtu sēklu ekstraktu, ķiploku.
Visam jābūt līdzsvarā
Organismam slodzi rada kafijas un tējas, šokolādes pastiprināta lietošana. Arī tās rada dehidrāciju. Ja paralēli tam netiek lietots ūdens, organisms jūtas noguris. Sabiedrībā tiek runāts, kas notiek, ja organismam kaut kā pietrūkst, bet pavisam maz – par to, ja kaut kā ir par daudz.
– Es pieturos pie principa: labās lietas – līdzsvarā, ne tik labās izslēgt un aizstāt ar labajām. Ģimenei brokastīs un vakariņās pie pamatēdiena vienmēr ir svaigi augļi un ogas, pusdienās ir svaigi dārzeņi, bieži vien salātu veidā, arī dārzeņu plates. Ēdienkartē mēģinām iekļaut galvenokārt pilngraudu produktus. Ikdienā cilvēki ļoti daudz lieto rafinētus produktus, saldumus. Tieši šie produkti uzkrāj tauku rezerves, paātrina novecošanās procesus un apgrūtina organisma funkcionēšanu. Salds garšo daudziem, arī man, bet kāpēc gan ēdiena gatavošanā rafinēto cukuru neaizvietot, piemēram, ar žāvētajiem augļiem, banāniem, kļavu sīrupu, medu? Dzīvnieku olbaltumvielas iespējams aizstāt ar pākšaugiem, riekstiem. Pēdējā laikā popularitāti gūst vegāns, veģetārs uzturs, kā arī svaigēšana. Plašsaziņas līdzekļos runāts par dažādu motivāciju, kāpēc tam pievēršas, – veselība, mode, skaidrāka domāšana, dzīvnieku aizsardzība, kaut kas ekskluzīvs. Galvenais ir pārliecināties, lai uzturā tiktu iekļautas visas nepieciešamās uzturvielas un veselība neciestu, – uzskata Baiba Bērziņa.
Stress – organisma novājinātājs
Pārāk maz uzmanības cilvēki pievērš stresa kaitīgajai ietekmei. Netiek domāts par to, cik ļoti tas ietekmē organismu un imunitāti.
– Stress organismā ir dabiska aizsargreakcija. Bet, tiklīdz tas kļūst par hronisku stresu, vispirms organismā cieš gremošanas sistēma un imunitāte. Šādā gadījumā ir jāmeklē stresa cēloņi. Varbūt tie ir "ekrāni", kuri smadzenēm traucē melatonīna jeb miega hormona izstrādi, ja tajos skatāmies līdz pat gulētiešanas brīdim. Nākamais šajā ķēdē seko traucēts miegs, nervozitāte, agresija. Varbūt nespējam atrast līdzsvaru starp darbu un atpūtu? Varbūt ir kāda emocionāla trauma, smaga slimība vai nespēja piedot? Tās var būt arī ikdienas mazās lietas, kuras sasummējoties rada stresu. Mana recepte pret šo steidzīgo, stresa piepildīto laikmetu – ikdienas saruna ar Dievu lūgšanā, kurā visas nastas varu uzticēt Viņam. Miers, dzīves kvalitāte, dzīvesprieks – tā ir veselīga dzīvesveida alga, – norāda Baiba Bērziņa.
15.02.2019.