Šogad, gaidot Ziemassvētkus, pārskatot telpu rotājumu krājumus, nācās pieķert sevi pie atklāsmes – man šie spožie un košie karekļi, kuru izcelsme bieži vien ir Ķīna, nemaz nepatīk. Katru gadu tie ir rotājuši eglīti, bijuši gana labi, bet tieši šoruden vairāk piedomāju par to, kādus latviskus akcentus varētu ienest mājās.
Atcerējos, ka kādreiz bija laiks gan niedres salasīt, gan puzurus un saulītes gatavot, vien, gadiem ejot, vienkāršāk un ērtāk ir bijis izvilkt no krājumiem eglīšu modes surogātu. Protams, ja nepiedomā par to, ka spīdums jau ir tikai skatiena piesaistītājs, tam nav ne vainas.
Vai modē atkal nāks latviskie puzuri, kas sakārto telpas enerģētiku, ienes mājās pozitīvo, neņemos spriest. Puzurus nevar tā vienkārši nopirkt, jo tie ir jāgatavo pašiem. To, ka puzuru gatavošana var būt aizraujošs, ne tikai darbietilpīgs process, atgādināja Madonas bērnu un jauniešu centra tekstilmākslas pulciņā vērotais.
Vadītāja Ērika Tropa domā, ka laikam būs jāmaina pulciņa nosaukums, jo daudzi baidās no vārda "tekstilmākslas". Varbūt piemērotākais nosaukums būtu – hobiju pulciņš.
Ērika Tropa pastāsta, ka pulciņa nodarbībās bērni Ziemassvētkiem gatavo mīļlietas, no telpu rotājumiem top arī puzuri, un ne tikai no niedrēm, bet arī citām konstrukcijām. Vienkāršākais latviskais rotājums – kartupelī vai ābolā saspraustas sakaltētas smilgas, niedres, sausie augi.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 17.12.2011.
Autore: IVETA ŠMUGĀ
OĻĢERTA SKUJAS foto