Ikviens, kam ir mazdārziņš vai siltumnīca, zina, cik liels darbs ir
jāiegulda, lai vasaras otrajā pusē un rudenī mielotos ar pašu audzētiem
dārzeņiem un garšaugiem.
Tirdziņos jau laikus var iegādāties
visdažādākos stādus – gan ziedus un košumaugus, gan garšaugus un
dārzeņus. Pavasaros pirmie stādi noteikti ir tomāti un siltumnīcas
gurķi, arī paprika un čili pipari.
Bet pašam no sēkliņas izaudzēt stādu – tas ir izaicinājums arī pieredzējušiem stādaudzētājiem.
Dzintra Smirnova dēstus audzē jau daudzus gadus un visu ir apguvusi pašmācības ceļā – mēģinot un darot. Dzintra norāda, ka katrs pavasaris ir izaicinājums, jo, lai stādi izaugtu un būtu arī raža, nozīmīgs faktors ir laikapstākļi.
– Lai raža ienāktos laicīgi, tomātus siltumnīcā cenšos sastādīt līdz 10. maijam. Vēl šajās dienās rīta stundās ir sals līdz pat -4 grādiem, kas ļoti kaitē stādiem. Ir labi, ja ir apkurināmā siltumnīca, bet kurināšana ir papildu darbs, – pastāsta Dzintra Smirnova. – Šogad esmu iesējusi 120 šķirņu tomātus. Esmu iecienījusi kolekcionāru šķirnes, un ļoti patīk eksperimentēt. Savās siltumnīcās vēlos redzēt dažādus tomātus gan krāsas un formas, gan arī garšas ziņā. Audzēju siltumnīcas un lauka tomātus, tāpat iecienīti ir nokarenie, podu tomāti, ķirštomātiņi u. c. Ziemā ir vairāk brīva laika, tad izvēlos sēklas biedrībā „Tomāts", kurā atrodamas dažādu kolekcionāru sēklas. Novembrī un decembrī tās iegādājos, jo labas šķirnes ir ļoti pieprasītas un sēklas ātri tiek izpirktas.
Lai raža būtu pakāpeniski, Dzintra tomātus sēj jau no februāra ar nedēļas starplaiku.
– Šogad, lai raža būtu agrāka, eksperimentēju un tomātus sēju pudelēs. Tie tika iesēti februāra beigās un šobrīd jau jāizstāda siltumnīcās. Tā kā paredzēts, ka tie augs neapkurināmā siltumnīcā, tos stādīšu maisos, kuros iebērta silta zeme, jo, kamēr tie nokļūs līdz augsnei siltumnīcā, tā jau būs pietiekami uzsilusi. Šādi stāds labāk iesakņojas un aug. Savukārt pārējie tomātu stādi siltumnīcā tiks izstādīti maijā. Zemei, kurā stāda tomātus, ir jābūt ļoti siltai, apmēram 12-13 grādu. Arī ūdenim, ar kuru laista stādus, jābūt siltam. Tas attiecināms ne tikai uz tomātiem, bet arī gurķiem. Savukārt, ja siltumnīca nav apkurināma, bet stādi jau ir tik lieli, ka tie jāliek zemē, iesaku tos segt. Jāizveido arkas virs stādiem un jāsedz ar agrotīklu, – uzsver Dzintra.
Kā atzīst stādu audzētāja, vislabāk laistīšanai izvēlēties lietusūdeni, bet šogad tā vēl nav pietiekami. Ļoti būtiski sākumā ir stādus arī pabarot ar kādu papildbarību.
– Pirmās divas nedēļas pēc iestādīšanas tos nevajadzētu laistīt ar ūdeni, kuram pievienota kāda papildbarība. Šajā laikā stāds iesakņojas jaunajā vietā, pierod pie apstākļiem. Stādot stādus siltumnīcā, var izmantot zivju miltus, nepieciešama viena ēdamkarote uz stādu. Tas ir lielisks mēslojums. Tāpat tos stādu augsnes maisījumā – zeme, kūdra, kūtsmēsli, kas nostāvējušies vairākus gadus. Lai tomāti kārtīgi augtu, uz stādu vajag apmēram spaini šāda maisījuma. Nevar iztikt arī bez kalcija. Vienu nedēļu laistu ar to, lai būtu stipras saknes, savukārt otrā nedēļā izmantoju komplekso „Vito", lai stādi saņemas. Tāpat mēslojums nepieciešams arī vasarā, īpaši kalcijs un kālijs. Parasti to daru līdz brīdim, kad ir jau augļi.
Tomāti ir ļoti izturīgi, tos nevar pārlaistīt. Jo vairāk tiek laistīti, jo vairāk stīdzē. Lai tomāti nestīdzētu, svarīga ir piķēšana, to nedrīkst nokavēt. Esmu mēģinājusi noraut dīgļlapas un tad pārpiķēt, bet arī tas ir lieks darbs. Ļoti nozīmīgi tomēr ir tomātus stādīt ļoti dziļi, līdz pat lapām. Ja tomāta stāds ir pastīdzējis, to var stādīt pat guļus.
Lai tomāti stiprajā saulē neapdegtu, Dzintra iesaka siltumnīcas dienvidu pusi apvilkt ar agroplēvi.
– Vislabāk, ja siltumnīca atrodas ziemeļu-dienvidu virzienā, bet ne vienmēr ir tāda iespēja. Tāpēc lieliski palīdz agroplēve. Karstajā saulē stādi apdeg. Tomātiem tīk caurvējš, vēdināšana. Tas ir nozīmīgi arī, lai nerastos dažādas slimības, – norāda Dzintra.
24.04.2020.