Kamēr – no vienas puses – priecājamies par skaisto, ziemīgo ainu Madonas pusē, no otras – mēdzam šķendēties par gājēju ietvēm, brauktuvēm un to, cik tās laicīgi notīra un nokaisa. Ceļu uzturētājiem jāstājas pretī dabai, lai kausētu sniega un ledus kārtu un padarītu ceļus iedzīvotājiem drošākus.
Uz ielām kaisītais sāls savu mērķi paveic, bet dažām lietām var arī nodarīt nelielu kaitējumu. Saprotams, tāpēc jau neies uz ielas atstāt slidotavu! Iedzīvotājiem pašiem jābūt rūpīgākiem un sāls nevēlamā ietekme jānovērš.
Apavi
Vislabāk sāls pamanāms, nonākot uz apaviem. Ja gadās brist pa sāls izkausēto sniega putru, apaviem izžūstot, uz tiem veidojas balti kristālu plankumi. Sevišķi, ja apavi ir īstās ādas, sāls var ieēsties apavu šķiedrās, veicinot materiāla izžūšanu un trauslumu – tad zābaciņu virsma ar laiku plaisā un lūst.
Lai tā nenotiktu, apavi noteikti regulāri jākopj un jāapstrādā ar apavu krēmiem, vaskiem, aerosoliem. Apavu darbnīcā pat uzsver, ka var iegādāties kaut vislētāko apavu krēmu, bet ar nosacījumu, ka tas patiesi tiek lietots ik dienu. Kā novērots, cilvēki ar to tomēr mēdz slinkot.
Ja sāls daudzums uz ielām ir liels, sevišķi ieteicami ir līdzekļi, kas pasargā no sāls un lieka mitruma iedarbības. Tādi ir apavu kopšanas līdzekļi, kuru sastāvā ir lanolīns – no aitu vilnas iegūts vasks, ko daba pati radījusi, lai pasargātu no nelabvēlīgas ietekmes gan dzīvnieciņa ādu, gan apmatojumu. Ieteicami, piemēram, „Spodrības" un „Salamander" ražojumi. Šie līdzekļi gan atgrūž mitrumu, gan ļauj materiālam elpot, gan palīdz saglabāt apavu labu izskatu.
– Ja zābakus tomēr gadījies sabrist, pēc iespējas ātrāk tie jāizžāvē, jānoslauka liekais mitrums un sāls ar švammīti vai lupatiņu. Apavus var arī mazliet pamazgāt ar tīru ūdeni, jo tajā sāls šķīst. Pēc tam apavi jānosusina, jāizžāvē. To noteikti nedrīkst darīt karstumā vai uz radiatoriem, bet gan – nelielā atstatumā no tiem. Vislabāk ļaut zābakiem izžūt dabiskā ceļā, iekšā sabāžot avīzes. Nederēs glancētās žurnālu vai reklāmas izdevumu lapas, jo tās mitrumu uzsūc slikti. Kad zābaciņi tīri un sausi, tos apstrādā ar kopšanas līdzekļiem. Mūsu sentēvi izmantoja visu dabisko – cūku taukus, eļļu; jāteic, labāk kaut tā, jo tas palīdzēs atgrūst mitrumu, – pastāsta kurpnieks Ingus Silavs.
Ja uz dabiskās ādas apaviem ir kādi traipi, to mazgāšanai var izmantot putas no bērnu ziepēm vai vilnas mazgāšanas līdzekļa „Perwoll" ar lanolīnu. Parasto ziepju šķīdumu lietot nav ieteicams, jo tas pārlieku izmērcē ādu. Tāpat traipu tīrīšanai nedrīkst izmantot neko skābu, piemēram, etiķi vai citronu, jo tas tikai pastiprinās sāls negatīvo ietekmi. Pēc tīrīšanas ar mazliet mitru lupatiņu noslauka putas.
Automašīnas
Ar šo problēmu saskaras visi mūsu platuma grādos dzīvojošie auto īpašnieki bez izņēmuma. Metāls ir metāls, tam ir tendence rūsēt, nereti novedot pie lielām izmaksām – no dažādu tehnisko mezglu nomaiņas līdz pat automašīnas pilnīgai pārkrāsošanai. Jo sevišķi ziemā auto tiek pakļauti agresīvai iedarbībai, kad sniega kausējamie reaģenti nokļūst arī uz auto detaļām un tās pamazām saēd.
Arī SIA „Lavaredo" īpašnieks Vilnis Prostakovs secina, ka auto rūsē nevis no ārpuses, bet gan iekšpuses: – Mašīnā ir vietas, kur visu laiku stāv un krājas mitrums. Kur tikai tas tiek klāt, problēma būs, un to novērst nav īsti mūsu spēkos. Lai būtu glītāk, var auto apstrādāt ar tā saucamo melno piķi. Auto ieteicams appiķot pirms rudens, tad aptuveni pusgadu rūsa neķersies klāt. Vienīgais 100% glābiņš no sāls un rūsas ziemā ir auto turēt garāžā. Laikapstākļi šoziem vispār ir tādi, ka mašīnas nekad pilnībā neizžūst, kas, protams, veicina rūsu. Ja būtu pastāvīgs sals un auto stāvētu ārā, būtu pat labāk, nekā – drīz auto iekšā, drīz ārā. Kolīdz mašīna tiek no aukstuma siltumā, viss kūst, mitrums krājas.
Vilnim ir 26 gadu pieredze darbā ar auto virsbūvi, un, kā viņš novērojis, visu nosaka auto ražotājs. Ja automašīna jau rūpnīcā sataisīta kvalitatīvi un ir piedomāts pie pretkorozijas materiāliem, par rūsu būs jāsatraucas mazāk. Saprotams, ka vairums ražotāju uz to grib ietaupīt, jo uzreiz jau defektus auto īpašnieks nepamanīs. – Piemēram, ir bijis, ka atdzen tikai gadu vecu Mercedes Benz automašīnu, kas skaitās augstas klases. Mašīna kopta, viss no ārpuses skaisti, bet zem tā visa skaistuma jau lien ārā rūsa. Savukārt, teiksim, pat 20 gadu vecai Volvo automašīnai ir gana laba aizsardzība pret koroziju, arī līdz pat šai dienai ražotājs nemēģina ietaupīt uz pretkorozijas materiāliem. Līdzīgi ir ar Saab automašīnām, – vērtē Vilnis Prostakovs.
Kopumā ņemot, Eiropā ražotās automašīnas būs mūsu laikapstākļiem piemērotākas, kamēr ASV vai japāņu auto Latvijas ziemas apstākļos ir visneaizsargātākās. Tiek gan piedāvāti visādi brīnumaini pretkorozijas apstrādes līdzekļi, taču meistars uzskata – patērētā laika un naudas būs vairāk, nekā jēgas no tā.
Ja ziemā automašīna tiek turēta salīdzinoši siltā garāžā, to ir nepieciešams noskalot no sāls un netīrumiem, jo rūsai patīk siltums.
– Visu sāli no auto tāpat nenomazgās, jo daudzviet mēs vienkārši netiekam klāt. Taču, protams, jo auto regulārāk mazgās, jo mazāk tas krāsies. Pozitīvi, ka automazgātavās ir pieejamas speciālās programmas, izmantojot arī vasku, jo tad izveidojas neliela aizsargkārtiņa, – teic Vilnis Prostakovs.
Auto ziemā būtu ieteicams mazgāt vidēji reizi divās nedēļās, taču jāizvairās to darīt īpaši aukstā laikā. Pēc mazgāšanas auto ieteicams atstāt nožūt.
Noslēgumā Vilnis secina: – Lai kā sāls varbūt automašīnām kaitētu, to uz ielām vajag! Labāk, lai braukšana ir droša, nekā apdraudēta cilvēku dzīvība. Bleķi ir bleķi, tos var labot, mainīt, bet dzīvību neatgriezt – šā gada statistika jau ir šausmīga.
Dzīvnieku ķepas
Ziemā regulāri jāpārbauda arī sava četrkājainā mīluļa ķepas pēc pastaigas, jo sāls var sakairināt jutīgos ķepu spilventiņus. Veterinārārsts Kaspars Udrass ieteic: – Ja suņa ķepām novērojama reakcija uz sāli, var spilventiņus paskalot ar kumelīšu tēju. Ūdeņraža pārskābe varbūt pat nebūtu tik ieteicama, jo tā var sakairināt vēl vairāk. Tāpat veterinārajās aptiekās ir nopērkami vaski mājdzīvnieku ķepām, kuri izveido aizsargkārtiņu.
Taču dzīvnieku saimniekiem jābūt vērīgiem, jo ķepu problēmām par iemeslu var būt arī kas cits, ne tikai sāls, un tad ieteicami tieši dezinficējoši līdzekļi. – Suņiem, kam starp ķepu nagiem ir gari mati, tajos mēdz saķept sniega bumbiņas. Sasalstot matiņi tiek plēsti, un var veidoties jēlumi. Tāpat var rasties izsutumi starp pirkstiem, ja pēc pastaigām ķepas ilgstoši saglabājas mitras. Šie izsutumi un jēlumi jādezinficē. Jāpatur arī prātā, ka sunīti nevajadzētu laist vaļā nezināmās vietās, jo zem sniega nav pamanāmi stikli, – atgādina Kaspars Udrass.
Zaļās zonas
Speciālisti novērojuši, ka sāls ietekme uz ceļmalās augošajiem augiem un kokiem ir jūtama. Sāls akumulējas augsnē, pazemina to izturību un lielā koncentrācijā var izraisīt lapu bojājumus. Ziemā to nemaz nepamana, jo saknes sāļus neuzņem. Bet, kolīdz sākas augu veģetācijas periods un augs caur saknēm uzņem barības vielas, līdz ar to – arī uzkrājušos sāli, augam var parādīties ūdens deficīts.
Parasti kaitīgā ietekme kokiem un krūmiem vizuāli izpaužas kā lapu malu un skuju galu dzeltēšana, brūnēšana, kavēta augšana un panīkums, priekšlaicīga lapu iekrāsošanās un nobiršana, zaru un piezaru vai visa auga nokalšana, aizkavēta lapu plaukšana un tamlīdzīgi. Lai pēc iespējas mazinātu sāls koncentrāciju uz apstādījumiem, pavasarī kociņus un augus ielu malās var pastiprināti laistīt ar ūdeni.