Klāt jau novembris. Termometra stabiņš noslīdējis zem nulles, bet vēl nav par vēlu rosīties dārzā, lai sagatavotu augsni, ieziemotu augus un veiktu citus darbus.
Koku lapas
Aktuāls jautājums rudenī – ko darīt ar nobirušajām koku lapām? Lai gan lielākā daļa lapu noteikti jau ir sakasītas, bieži ir neziņa, kur tās likt. Tie, kuriem ir savs dārziņš, tās var izmantot dažādos veidos. Viens no tiem – sakasīt ap augļu kokiem, izmantot kā organisko mulču puķēm un citiem augiem, piemēram, rododendriem. Mulču liek ap augiem apmēram 5-7 centimetru augstumā, taču tā, lai tā neskaras nedz pie saknēm, nedz stumbra. Mulča palīdzēs saglabāt nepieciešamo mitrumu, temperatūru un aizkavēs nezāļu sēklu dīgšanu. Tā apgādās augus ar nepieciešamajām uzturvielām.
Savukārt ap augļu kokiem rudens lapas ir pat vēlamas, jo pasargā to saknes ziemas aukstajā gaisa temperatūrā. Ap kokiem lapas var likt līdz pat 10 centimetru augstumā.
Tikpat izplatīts ir arī komposts. Lapas vienkārši jāuzber virsū visiem komposta kaudzē esošajiem dārzeņu pārpalikumiem, nopļautajai zālei, nezālēm un jāatstāj uz visu ziemu. Tās lieliski noder arī tad, ja nav komposta kaudzes, bet ir piemājas dārzs – uz ziemu uzber tās uz augsnes, lai apklātu visu dārza platību. Kad pienāks pavasaris – sēšanas un stādīšanas laiks, lapas būs pietiekami satrūdējušas un augsne būs gatava jaunas ražas veidošanai.
Kā mulčas vai mēslošanas materiālu nevajadzētu izmantot augļu koku lapas, jo tās lielākoties ir dažādu slimību un kaitēkļu skartas. Tā var sekmēt dažādu kaitīgo organismu izplatību dārzā nākamajā gadā. Jāizvairās lapas piegrābt biezā kārtā cieši ap dekoratīvo krūmu, ogulāju un augļu koku sakņu kakliem, jo tas var izraisīt izsušanu.
Zāliens
Rudenī ir ļoti svarīgi no zāliena novākt visas lapas un nokritušos ābolus. Būtu ieteicams pēc iespējas vēlāk nopļaut zālienu, lai uz ziemu nepaliktu gara zāle.
Ja ir vēlēšanās ierīkot jaunu zālienu, vislabāk sagatavošanās darbus veikt rudenī, lai pa ziemu tas pietiekami nosēžas. Jaunu zālienu nevajag ierīkot uz vecā. Vispirms vecā velēna rudenī jāsafrēzē vai kā citādi jāuzplēš, tad jāuzber melnzemes slānis, jāizlīdzina un jāpieblietē.
Augsne ir jākaļķo. Piemērotākais laiks kaļķošanai ir rudens vai agrs pavasaris. Vieglā mālsmilšu augsne tiek kaļķota ik pēc 3-4 gadiem. Smago mālsmilšu augsni var kaļķot ik pēc 5-6 gadiem.
Augu ieziemošana
Jāpiesedz būtu visi sala jutīgie augi – rozes, daļa vīnogu šķirņu, bukši, budlejas, jukas, kerijas, pirakantas u. c. Daļai augu piesegšana ziemā ir vajadzīga vien pirmajos gados.
Piesegšanu pret salu var veikt tad, kad zeme ir sasalusi. Piesedzot agrāk, zem pieseguma var iemitināties peles, kas var apgrauzt arī augu mizu, stumbrus, zarus. Ilgstoša atkušņa periodos ziemas laikā sedzamais materiāls var veicināt sakņu kakla izsušanu, tāpēc būtu ieteicams to vismaz daļēji noņemt nost.
Visplašāk pieejamais piesedzamais materiāls ir egļu zari. Augu stumbrus apliek ar egļu zariem, to galus sasienot kopā. Pie zemes pielocītus augus vai nelielus augus apsedz. Egļu zarus vēlams vākt laikus, pirms ziemas iestāšanās (oktobrī, novembrī).
Piesegšanai izmantojami arī irdenie materiāli: koku lapas, zāģuskaidas (vislabāk – ēveļskaidas), kūdra, salmi.
Sausā rudenī pirms zemes sasalšanas ļoti svarīgi visus skuju kokus rūpīgi salaistīt. Augiem jāuzņem mitrums visai ziemai.
Sniegainās ziemās skuju koki būtu jāsargā no kaitējuma, kādu var nodarīt sniegs. Kolonnveida formas, īpaši tās, kurām ir daudzas galotnes, ziemā bez papildu rūpēm var tikt neatgriezeniski sabojātas. Lai izvairītos no zaru izlaušanas, koka vainaga deformēšanas, piemēram, vertikāliem kadiķiem, eglēm, arī atsevišķi augošām tūjām (ar vairākām galotnēm) rudenī ar auklu pietin zarus tuvāk stumbram. Šādi ieziemots skujenis arī mazāk cietīs no saules apdegumiem. Apaļajām formām var uzlikt gaisa caurlaidīgu režģi vai pagatavot jumtiņu.
Atbilstīgi aprūpēts – pabarots, padzirdīts, attīrīts, pareizajā laikā un veidā formēts – koks būs mazāk pakļauts slimību un kaitēkļu ietekmei un labāk pārziemos.
Aizsardzība no dzīvniekiem
Dzīvnieki var neatgriezeniski bojāt augus, nograužot tiem mizu, zarus, pumpurus. Parasti cieš augļu koki – ābeles, bumbieres un arī dekoratīvās ābeles.
Bet meža zvēri arī nesmādē citus augus: mūžzaļo rododendru pumpurus, zilenes, zirgkastaņu pumpurus (jauniem kociņiem), magnolijas u. c. Ziemā laiku pa laikam ir vērts apsekot dārzu un apskatīt, vai augiem nav dzīvnieku radītu bojājumu.
Labākā aizsardzība pret meža dzīvniekiem ir kārtīgs stiepļu pinuma žogs apkārt dārzam. Individuāli augus pret apgraušanu var aizsargāt ar egļu zariem, apmetamo sietu (stikla šķiedras izstrādājums, ko izmanto būvniecībā, nopērkams celtniecības veikalos 1 m platos ruļļos. Var lietot atkārtoti vairākus gadus. Viegli ietīt jebkuru augu, arī ar zemu un zarainu vainagu), agrotīklu vai ģeotekstilu, plastmasas vai metāla sietu.
Šos pasākumus vajadzētu veikt ne vēlāk kā novembra sākumā.
01.11.2019.