Rotaļas – tas taču nav nopietns un svarīgs temats sabiedrībai, – izsaucās kāda paziņa, kad, stāvot pie spožu rotaļlietu plaukta veikalā, atklāju nodomu tuvāk painteresēties par bērnu rotaļlietām, taisnību sakot, parunāt par to, cik tās drošas, nekaitīgas, lietderīgas, jo tās jau nav lētas mantas.
Dažā ģimenē mantu mājās kastēm, bet tās tā arī stāv, vienreiz palietotas un atmestas. Jo bērns īstenībā labprātāk spēlējas ar vienu, divām rotaļlietām vai apmierina īslaicīgu vēlmi pabraukāt ar spožu auto vai palepoties ar bārbijlelles krāšņo kleitu.
No vispārīgām pārdomām radās doma par šo tematu parunāt ar speciālistiem. Savās domās un pieredzē laipni dalījās Madonas pirmsskolas izglītības iestādes "Saulīte" pirmsskolas skolotājas Ināra Garanča un Dace Auzāne.
o Bērnudārzā tieši ar rotaļlietu palīdzību varam sniegt bērniem visas iemaņas, sākot ar 3 gadu vecumu, – stiprināt rociņu muskulatūru, jo, aizejot uz skolu, ir svarīgi, lai pirkstiņi darbotos, lai bērns varētu pareizi satvert rakstāmrīku, bez tam sīkā pirkstu muskulatūra darbina smadzenītes. Kas labāk, aktīvāk strādā ar rotaļlietām, tam arī valodiņa labāk raisās. Te noder rotaļlietas, kas prasa vēršanu (iemācās ievērt un sasiet apavu auklas), spraušana uz pamatnītes. Grupiņā katrs bērns vienlaikus neveic vienu rotaļdarbiņu – katram savs un individuāli ar katru padarbojoties.
o Rotaļlietas bērnudārzam (ieteicams, arī ģimenē) izvēlas pēc principa, lai tās nebūtu bērnam kaitīgas, būtu izturīgākas, bez asiem stūriem, lai nebūtu ar baterijām lietojamas un vadāmas. Neiegādājas tā dēvētās komerciālās rotaļlietas, kas varbūt pēc izskata ir košas un jaukas, bet tas prieku var sagādāt tikai mirklim.
o Vērtīgas ir pašu saliekamas rotaļlietas sīkajai pirkstiņu muskulatūrai un redzes uztverei, kad bērnam pašam ir jāsameklē gan pēc krāsas, gan lieluma, gan skrūvējot attiecīgajā vietā, gan ievietojot ligzdiņā. Tas ir nopietns darbs, bet bērns taču attīstās, tikai rotaļājoties.
Vairāk lasiet laikrakstā SATRS. 22.09.2007.
Autore: ASTRA ZAGORSKA
OĻĢERTA SKUJAS foto