Ziema ir laiks, kad tiek uzstādītas putnu barotavas un tās piepildītas ar barību, lai putniņi būtu paēduši arī periodā, kad pašiem ir diezgan apgrūtinoši parūpēties par ēdienu. Lai gan šogad ziema tā īsti nav bijusi, vairums rūpēs par putniem turpina tos piebarot.
Daudzi gan ir pamanījuši, ka šajā sezonā putnu pie barotavām ir krietni mazāk nekā citus gadus. Rodas jautājums, kur tie ir palikuši? Vai viņiem nepatīk barība, kas tiek piedāvāta, vai varbūt barotava nav atbilstoša?
Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāve Elīna Gulbe skaidro: – Ziemā siltajā laikā putni barotavas neapmeklē tik intensīvi. Sala apstākļos putniem ir jācīnās par izdzīvošanu, tāpēc ļoti svarīgi ir gan doties uz vietām, kur garantēti pieejama barība, gan taupīt enerģiju (tālāki barības meklējumi enerģiju tērētu). Aukstā laikā putni arī vairāk trokšņo, kas nodrošina bariņa turēšanos kopā un arī ir svarīgi izdzīvošanai. Savukārt siltākā laikā putni barotavas apmeklē mazāk, turklāt ir mazāk trokšņaini un līdz ar to mazāk pamanāmi, un rodas iespaids, ka putnu nav.
Taujājot, kādu barotavu labāk izvēlēties, Elīna Gulbe iezīmē: – Attiecībā uz putnu barotavām svarīgākā izvēle ir nevis barot vai nebarot, bet, ja barošana iesākta, to turpināt visu ziemu bez pārtraukuma. Ziemas sākumā putni noskaidro vietas, kur atrodama barība un turpmāk tās pastāvīgi apmeklē. Ja barošana tiek pēkšņi pārtraukta, tad, iestājoties salam, putni turpinās apmeklēt tukšo barotavu un gaidīs barību. Aukstā laikā gan liekā gaidīšana, gan jaunas barošanās vietas meklējumu atsākšana var iztērēt putnu enerģijas krājumus un būt tiem liktenīga. Tāpēc, ja barošana uzsākta, tā jāturpina visu ziemu, arī atkušņa laikā izliekot kaut nedaudz barības. Savukārt gada siltajā laikā – pavasarī, vasarā un rudenī – putnus noteikti nevajag piebarot, tas tiem var kaitēt.
Barotavai jābūt tādai, lai putni varētu viegli piekļūt barībai, lai tā neapsnigtu un ieeja barotavā netiktu aizputināta un barības resursi būtu vienkārši atjaunojami. Nozīmīgi, lai tā nebaidītu putnus – bez vaļīgām, plīvojošām detaļām, stabili nostiprinātai. Barotavas materiālam un izskatam nav lielas nozīmes, galvenais – lai tā būtu putniem droša.
Klasiska putnu barotava sastāv no grīdiņas ar malām un jumtiņa. Grīdiņas malas novērš barības notraukšanu zemē, bet jumtiņš neļauj barībai apsnigt. Šīs barotavas var nostiprināt uz palodzes, kokā, uz celma vai staba. Barotavas izmēri nav stingri noteikti, tie var variēt plašās robežās. Ja negrib barotavā ielaist lielos putnus (žagatas, baložus), kuri barību ziemā spēj sameklēt paši, barotavas ieejas izmēriem jābūt tādiem, lai šie putni barotavā nevarētu iekļūt. Mazajiem dziedātājputniem, no kuriem lielākais putnu barotavas apmeklētājs ir melnais meža strazds, barotavas ieejas izmēriem nevajadzētu pārsniegt 6-7 cm.
Vienkārši apkalpojamas un efektīvas ir „automātiskās" barotavas. Šajās barotavās izmanto birstošu barību (saulespuķu sēklas, auzu pārslas, kaņepes utt.). Barotavas darbības princips ir barības pakāpeniska izbiršana no tvertnes pa atveri, kas vērsta uz leju. Barība, izbirstot pa atveri, uz galdiņa veido nelielu kaudzīti, kas aizsprosto atveri un neļauj tai izbirt vairāk. Putni ēd barību, kas atrodas uz galdiņa, tā no tvertnes izbirst pakāpeniski un ir putniem vienkārši un ilgstoši pieejama.
Elīna Gulbe norāda, ka var iztikt arī bez speciālām barotavām.
– Speķi var pienaglot vai pakārt stieplē pie palodzes vai koka zara. Par ideālu zīlīšu, dzilnīšu un dzeņu barotavu kalpo arī uz sētas vai uz resnāka horizontāla zara izkārta meža cūkas vai kāda cita dzīvnieka āda, pie kuras gandrīz vienmēr paliek zināms daudzums tauku. Putni to attaukos dažu dienu laikā, – pastāsta Elīna. – Taukus var uzziest uz jebkādas nelīdzenas virsmas (malkas kluča, koka stumbra utt.). Barību (sēklas un graudus) var izkaisīt uz zemes no sniega attīrītā laukumā kāda koka vai krūma aizvējā. Šādu barošanās vietu labprāt apmeklēs laukirbes, dzeltenās stērstes, zaļžubītes un melnie meža strazdi.
Nereti aktuāls jautājums ir tieši par barības izvēli. Piedāvājums ir plašs, kuru labāk izvēlēties, lai putni būtu paēduši?
Elīna Gulbe atbild: – Nav jāuztraucas, ka veikalos nopērkama dažāda barība. Putnu barotavām derēs visi sēklu maisījumi, kas marķēti kā paredzēti sīkajiem savvaļas putniem. Turklāt barību putniem var sagatavot arī pats, galvenais – jāņem vērā, ka putniem nedrīkst dot neko sālītu.
Putniem ziemas laikā nepieciešams daudz enerģijas, tāpēc šajā laikā vispiemērotākā ir barība ar augstu tauku saturu.
Tauki, speķis – laba barība zīlītēm, dižraibajiem dzeņiem, dzilnīšiem un strazdiem.
Melnās saulespuķu sēklas ir lieliska barība, kas piemērota lielākajai daļai barotavu apmeklējošiem putniem. Eļļas saturs ir augstāks melnajās nekā svītrainajās saulespuķu sēklās.
Zemesriekstus iecienījuši zīlītes, zaļžubītes, lauku zvirbuļi, dzilnīši un dižraibie dzeņi. Dzilnīši un pelēkās zīlītes var riekstus glabāt slēptuvēs.
Citas sēklas un graudi – kaņepes, linsēklas, kā arī miežu putraimi, grūbas, prosa, novārīti zirņi un pupas u. c.
Kaltēti augļi, piemēram, rozīnes, garšos melnajiem meža strazdiem un pelēkajiem strazdiem.
Ābolus, bumbierus un citus augļus iecienījuši strazdi, zīdastes un zīlītes.
Kā pagatavot „delikatesi" putniem:
Tukša jogurta, margarīna vai cita plastmasas trauka dibenā izurbiet nelielu caurumu, izveriet caur to auklu un iekšpusē iesieniet mezglu.
Bļodā sagatavojiet maisījumu no sēklām, riekstiem, kaltētiem augļiem un auzu pārslām. Pārlejiet tam pāri izkausētus taukus, izmantojot šādu proporciju – viena trešdaļa tauku un divas trešdaļas maisījuma. Labi samaisiet visu kopā. Iepildiet maisījumu plastmasas traukā. Kad maisījums sacietējis, pakariniet trauku ārā, ar atveri uz leju.
24.01.2025.