Vasarā katras mājas vizītkarte ir košumdārzs. Saimnieces stāda, ravē un kopj puķes un stādus. Viena no skaistākajām puķēm dārzā ir roze. Šis augs prasa daudz rūpju un mīlestības. Par rožu kopšanu un stādīšanu stāsta veikala SIA "Ādere A" vadītāja Anita Aivare, kam ziedi ir sirdslieta.
– Man nav viena mīļa zieda. Katrs atšķiras ar ko īpašu un skaistu, tāpēc ar mīlestību pieeju pie katra. Mājās puķu man ir daudz, bet īpašu uzmanību veltu rozēm. Cilvēki, manuprāt, pārāk daudz sadzīvē izmanto ķimikālijas. Es kategoriski esmu pret tām. Bieži rozēm uzmetas laputis, bet man palīdz putni. Dārzā to ir ļoti daudz. Viņi pa naktīm apēd visus kukaiņus, un no rītiem rozes jau ir veselas. Lai apkarotu kukaiņus, var vārīt dažādus novārījumus, bet arī to es nedaru. Izmantoju tikai dabiskas metodes. Ja stāds ir spēcīgs un tiek mēslots, tad, manuprāt, ir gan skaisti ziedi, gan kaitēkļi nemetas. Esmu dzirdējusi, ka pret laputīm palīdz nātru uzlējums vai ziepju šķīdums.
Visgrūtākais process ir stādīšana un mēslošana. Rozes jāstāda 70-80 cm dziļumā. Rūpīgi jāsagatavo augsne, nevar tikai ielikt stādu zemē un aizbērt ciet. Sakņu sistēma nedrīkst būt skarta, tad puķes kaltīs. Izraktajā bedrē es lieku trūdvielām bagātu augsni. Kad rozes ir ieaugušas, lieku kūtsmēslus. Tas jādara otrajā gadā. Ja nav iespējams tos dabūt, noder komposts, jo tas satur augiem nepieciešamos barības elementus.
Rožu stādīšanai jāizvēlas gaiša, saulaina vieta. Visaktīvāk tās aug rīta pusē. Rozes var stādīt gan agri pavasarī, gan rudenī – septembra beigās.
Visu vasaru var stādīt podos audzētos stādus, jo tiem stādīšanas laikā netiek bojāta sakņu sistēma. Stādot rozi, bedri piepilda ar sagatavoto augsni, piespiežot saknes ar rokām, lai starp saknēm augsne sablīvējas. Ap jaunstādīto augu izveido zemes valnīti, kas laistot neļauj ūdenim notecēt.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 07.06.2008.
Autore: AGRITA NUSBAUMA
OĻĢERTA SKUJAS foto