Sākoties gada siltajiem mēnešiem, gan paši ģērbjamies brīvāk, gan ļaujam vēdināties pēdām vaļējos vasaras apavos. Ko tad, ja ir pārsteidzis nepatīkams viesis – kāju sēnīte? Kādas ir sēnītes pazīmes? Kā to ārstēt un ko darīt, lai no tās izvairītos?
Kas ir kāju un nagu sēnīte?
Kāju un nagu sēnīte ir infekcijas slimība. Tai patīk ieperināties kāju ādā un ar laiku pārņemt savā varā arī nagus – tas gan nenotiek ātri, parasti no sēnītes iegūšanas brīža līdz dzelteniem un nepatīkama skata nagiem var paiet vairāki gadi.
Statistika rāda, ka šī infekcijas slimība sastopama aptuveni 2-10% cilvēku, turklāt lielāks saslimšanas gadījumu skaits ir vērojams tieši vecākiem cilvēkiem. Līdz 18 gadu vecumam šī slimība skar aptuveni 2,6% cilvēku, taču pēc 60 gadu vecuma kāju un nagu sēnīte sastopama jau 19-40% cilvēku.
Sēnīte vislabprātāk mīt visur, kur ir mitrs un silts klimats – baseinos, pirtīs un sporta zālēs. Taču šīs ir tikai dažas no populārākajām sēnīšu izplatības vietām. Sēnīti iespējams dabūt no jau inficēta cilvēka, piemēram, lietojot kopīgu dvieli, zeķes vai apavus. Starp citu, sēnītēm sevišķi tīk cieši un gaisa necaurlaidīgi apavi.
Kāda ir profilakse?
Lai pēc iespējas efektīvāk izsargātos no sēnīšu infekcijas, ir apkopoti speciālistu ieteikumi, kas jāievēro un jāievieš savā ikdienā.
* Apavu maiņa – nav ieteicams pavadīt visu dienu vienos apavos, tādēļ ielai izvēlies vienus apavus, bet darbā tos nomaini pret citiem. Sportam, protams, piederas savi apavi, kurus citā laikā nevalkā, tas pats attiecas arī uz mājas, pludmales u. c. apaviem. Jāievēro – ja apavi sasvīduši vai samirkuši, jāļauj tiem kārtīgi izžūt, pirms tos atkal lieto.
* Nekad nevalkā svešus apavus, čības! Tas pats attiecas uz zeķēm, dvieļiem, nagu šķērītēm, vīlīti u. c. higiēnas piederumiem.
* Mazgā kājas katru vakaru vēsā ūdenī! Silts ūdens sēnītei ir patīkamāks. Izteikti sāļš ūdens, kā jūrā vai okeānā, traucē sēnītēm vairoties.
* Kāju mazgāšanai ieteicams lietot ziepes, kas nesausina ādu. Parastās ziepes noņem ādas aizsargkārtiņu un var provocēt sēnīšu iekļūšanu organismā. Pamēģini kājas mazgāt ar ķermeņa dušas želeju.
* Ļoti svarīgi ir atcerēties, ka vienmēr pēc mazgāšanas kājas ir rūpīgi jānoslauka, īpašu vērību pievēršot tieši pirkstu starpām.
* Mājvietā nepieciešams regulāri uzkopt grīdas, ūdenim nedaudz pievienojot dezinfekcijas līdzekli.
* Profilaksei var lietot dažādus pretsēnīšu kosmētiskos līdzekļus, kuru piedāvājums veikalos ir gana plašs – krēmi, kāju dezodoranti u. c. Tie palīdzēs papildus izsargāties no sēnītes un novērst tās rašanos pašā sākumā.
* Pēc vannas, dušas, pirts vai peldes baseinā ir vēlams kājas ieziest ar krēmu, lai ātrāk atjaunotu dabisko ādas pH līmeni. Tas rada aizsargkārtiņu, kas neļaus mikrobiem iekļūt ādā.
* Regulārs pedikīrs (attiecīgi – pēdu kopšana) noteikti var palīdzēt izvairīties no sēnīšu infekcijām, kā arī ātrāk atklāt to, ja tā tomēr tevi piemeklējusi.
* Sevišķi pavasarī un rudenī pievērs uzmanību iespējamajam vitamīnu trūkumam organismā. Svarīga ir arī veselīga pārtika.
* Siltā laikā nemoki savas kājas noslēgtos, ciešos un slikti elpojošos apavos. Vasarā izmanto katru iespēju staigāt basām kājām, kas ļaus tām elpot. Turklāt staigāšana basām kājām arī masē pēdas un uzlabo asinsriti tajās.
* Tīri savus apavus! Šim mērķim derēs gan veikalos pieejamie līdzekļi, piemēram, apavu dezodoranti, gan arī tautas līdzekļi. Viens no efektīvākajiem šajā ziņā ir etiķis –
iztīri apavus no iekšpuses ar etiķī samērcētu drāniņu. Tas ne vien palīdz iznīcināt sēņu sporas, bet arī nomāc nepatīkamo aromātu, ja tāds apavos ir radies.
* Ja arī tevi vasarā piemeklē pastiprināta kāju svīšana, izmēģini kājas vannot ozola mizu novārījumā vai vājā etiķa šķīdumā. Var arī mājās pagatavot losjonu pret kāju svīšanu –
vienādās daļās sajauc glicerīnu (iegādājams aptiekā) un galda etiķi. Ar šādu losjonu iezied pēdas katru dienu pēc mazgāšanas.
Kādas ir sēnītes izpausmes?
Ja tomēr sēnīte kājām uzbrukusi, svarīgi to laikus atpazīt, lai zinātu, kā rīkoties. Visbiežāk iekaisums sākas uz pēdām. Pazīmes – pastiprināta kāju svīšana un nepatīkams aromāts, ko īsti nav iespējams likvidēt, arī kājas nomazgājot. Āda pirkstu starpās sāk kļūt bālgana un lobīties, izskatās, it kā kājas būtu izsutušas. Atsevišķos gadījumos ir jūtama nieze, taču tādas var arī nebūt. Slimībai progresējot, rodas ādas sasprēgājumi. Iekaisums kļūst akūts – āda apsārtusi un pietūkusi. Taču ir vēl arī pavisam cits veids, kā sēnīte izpaužas, – āda uz pēdām kļūst ļoti cieta un raupja, tāda kā zvīņaina. Pēdas pārklājas ar raga slāni, līdz ar to āda zaudē elastību un sasprēgā. Abos gadījumos, ja sēnīte netiek ārstēta, tā palēnām ieperinās arī nagos, kur bojājumus sāk radīt no naga brīvās vai sānu malas. Par nagu sēnīti liecina šādas pazīmes – nags maina krāsu, kļūst dzeltenīgs vai brūns un sāk drupt. Ilgstoši neārstējot, tas kļūst ļoti ciets, to grūti nogriezt. Šāds nags var arī ieaugt un izraisīt strutainu infekciju. Ja nagu sēnīte netiek ārstēta, tā pāriet no vienas kājas nagiem uz otras un vēlāk arī uz roku nagiem.
Ko iesākt?
Ja ir radušās aizdomas par sēnīšu infekciju, ieteicams apmeklēt dermatologu. Tomēr arī pirms vizītes var veikt dažas „pirmās palīdzības" aktivitātes, lai mazinātu sāpes un iekaisumu. No tautas līdzekļiem dakteri ieteic izmantot zilo graudiņu kāju vannīti, kumelīšu tējas vai ozolu mizu novārījumus, kas sniedz atvēsinošu un sāpju mazinošu efektu. Mentolu un tējas koka eļļas saturošās ziedes gan dezinficē, gan noņem sāpes. Arī aptiekās pieejams plašs klāsts cīņā ar kāju sēnīti. Aptiekas „Saules lāse" vadītāja Valentīna Dāboliņa piekrīt, ka šī problēma vasarā kļūst aktuālāka: – Cilvēki peldas, svīst, strādā, atpūšas, saskaras – tā ir vide, kas sēnītēm ļoti patīk. Turklāt sēnītes var būt visdažādākās, gan nagiem, gan ādai, gan tās var ieperināties arī citās mīksto audu krokās. Cilvēks reizēm pat nezina, ka viņam piemetusies sēnīte, bet, ja sākas diskomforts vai ir nepatīkams aromāts, jāaizdomājas, ka tā varētu būt sēnīte. Ja ādas, nagu bojājumi ir gana nopietni, ir skarta aptuveni trešā daļa, tad ieteicamie medikamenti, protams, jāizvērtē ārstam. Bet pirmajām sūdzībām par ādas, nagu bojājumiem ir pietiekami daudz līdzekļu no aptiekas klāsta, kas ļoti labi palīdz. Jāpatur gan prātā, ka nevaram zināt, cik ilgā laikā varēs teikt, ka tie ir palīdzējuši, jo cilvēkam gan mati, gan nagi aug dažādā ātrumā – nepieciešams ataugt jaunajam nadziņam. Aptiekas piedāvājumā ir ļoti labi līdzekļi profilaksei, savukārt, ja kāju sēnīte jau piemeklējusi, tās ārstēšanai ieteicami gan Latvijas ražojumi, līdzekļi, kas tuvāki tautas medicīnai, gan ārvalstu ražojumi ar spēcīgāku ķīmisko sastāvu. Izvēle atkarīga no katra cilvēka gadījuma, par ko aptiekā tad arī iztaujājam un konsultējam.
Ja tomēr sēnītes infekcija ir ielaista un jādodas pie ārsta, jāatceras, ka nav ieteicams neilgi pirms vizītes lietot spēcīgus pretsēnīšu un dezinfekcijas līdzekļus. Tas tādēļ, ka diagnozes precizēšanai ārstam būs nepieciešams paņemt paraugu, kas var būt arī neprecīzs, ja lietoti dezinfekcijas līdzekļi, kuri iznīcina baktērijas. Parasti ārstēšanas process sastāv no trim posmiem – iekšķīgi lietotiem medikamentiem, ārīgi lietotiem medikamentiem un podiatra (ārstnieciskā pedikīra) pakalpojumiem.