Laikus nekonstatēta plakanā pēda var būt cēlonis virknei veselības problēmu, kad ārstēšana jau būs laikietilpīgāka. Tāpēc gan pieaugušajiem, gan bērniem, kam pēdiņa tikai veidojas, ir svarīgi ieklausīties savu pēdu „sajūtās", lai laicīgi pamanītu iespējamu plakanās pēdas veidošanos.
Kopumā vissvarīgākā pēdu labsajūtai ir pareiza apavu izvēle, tomēr, kā izrādās, tikpat svarīgi ir arī ļaut pēdām atpūsties, dabiski nodarbināt un attīstīt pēdu muskuļus, skraidot plikām kājām.
Biežāk skraidīt plikām pēdām
Kā uzsver fizioterapeite Krista Kupča, zīdainīšiem apavus būtu vēlams uzvilkt pēc iespējas retāk. – Plikas pēdas ir tas, kas visvairāk vajadzīgs, lai pēdu velves attīstītos normāli un pareizi. Ja pēdu iestūķē fiksētā zābakā, kāpēc tam muskulim darīt sev paredzēto darbu? Fiksācija to izdara viņa vietā, līdz ar to muskulis it kā palaižas, – skaidro Krista Kupča.
Viņas kolēģe Vita Grava piebilst, ka pēdas normālai attīstībai nederēs tikai skraidīšana pa mīkstu paklāju – ar plikām pēdiņām darboties būtu vēlams pa dažādām virsmām.
– Apaļīgas formas pēda bērnam ir normāla, funkcionāla līdz 5 gadu vecumam. Attiecīgi līdz 4 gadu vecumam nedrīkstētu teikt, ka bērnam veidojas plakanā pēda. Tikai ap 5-6 gadu vecumu ir jāsāk vērot savu bērnu pēdiņas. To var pamanīt mitras pēdas nospiedumā, vai ir izteikts pēdas izliekums. Tomēr pirmais, ko parasti pamana vecāki, ka bērns bieži krīt, jo aizķeras kājas – celītis aiz celīša. Tas tāpēc, ka plakanās pēdas ietekmē kājas veidojas ar X izliekumu. Tomēr jāatceras nianse, ka 3-4 gados šādas X kājas ir raksturīgas, tāpēc jādiferencē, vai tas ir normāli, fizioloģiski tā vecuma attīstības posmam, vai tomēr pastāv nosliece uz plakano pēdu. Pēc pieredzes, kā arī tas ir zinātniski izpētīts – ja cilvēkam, jo sevišķi bērnam, ir plakanā pēda, tātad ir iedzimts saišu vājums, tas ir ģenētiski ielikts. Tāpēc bērnam būs šī tendence uz plakano pēdu, bet ar trenēšanu, pareizām fiziskām aktivitātēm, skraidīšanu plikām pēdiņām, kā arī pareizu apavu izvēli to var labot, –
teic Vita Grava. Viņa uzsver, ka arī pieaugušajiem ieteicams biežāk pastaigāt plikām pēdām, kad vien tas ir iespējams. Sevišķi sievietēm pēc grūtniecības var palikt plakanākas pēdas. Parasti cilvēks problēmas ar pēdām izjūt tā, ka pēc ilgstošākas staigāšanas sāp un lauž tieši pēdas, kas var liecināt par funkcionālām vai strukturālām izmaiņām tajās.
Pareizu apavu izvēle
Kā jau iepriekš minēts, pēdu izliekumu pozitīvi vai negatīvi var ietekmēt apavi, ko ikdienā nēsājam. Kā novērojušas fizioterapeites, nēsājot tā saucamās teniskurpes, botiņas, kas ir ar pilnīgi plakanu pēdas pamatni, pieaugušie ļoti ātri izjūt ceļgalu vai muguras sāpes. – Pēda ir galvenais svaru nesošais orgāns. Ja tā strādā, funkcionē nepareizi, tiks noslogots celis, gūža un mugurkauls, – uzsver Vita Grava.
Lai gan arī pārāk augstus papēžus nav ieteicams nēsāt ikdienā, tāpat apavi bez jebkāda papēdīša nebūtu vēlami. Krista Kupča ieteic: – Jābūt vismaz 2,5-3 cm augstam papēdim, jo pēdai tomēr ir dabiski būt ar izliekumu. Viena galējība ir pārāk augsti papēži, spiedoši, šauri apavi, no kā var veidoties pēdu pirkstu deformācija, un otra – tā sauktās baletkurpes un kedas, kam papēdīša nav vispār. Šādā stāvoklī ar apaviem pēdas spiežam tikai plakanākas. Jo sevišķi bīstami tas ir, ja cilvēkam jau ir muskuļu vājums, velvīte mazliet izlīdzinājusies – ar šādiem apaviem to vēl vairāk saplacinām.
Ja bērns vai pusaudzis nopietni nodarbojas ar sportu, vecākiem noteikti nevajadzētu ekonomēt naudu uz sporta apaviem, jo katram sporta veidam ir savi piemērotākie apavi. Piemēram, skriešanas apaviem nav fiksācijas potītei, bet basketbola apavi ir augstāki, dod lielāku stabilitāti potītei.
Vita Grava turpina: – Pubertātes vecuma bērniem notiek arī hormonālas izmaiņas. Tāpēc, ja bērns kļūst dūšīgāks, ļoti ieteicams izvēlēties pareizus apavus, jo svara ietekmē pēdas kļūst plakanākas. Bērni mūsdienās mēdz būt dūšīgāki, klasēs vairs nav tikai pa vienam, bet jau pa kādiem četriem skolēniem ar lieko svaru, diemžēl, viņiem pēdas pārsvarā ir nepareizas. Šādās situācijās parasti izvēlas palielināt fiziskās aktivitātes, bet pareizi būtu neizvēlēties skriešanas, lēkšanas disciplīnas, kas dod arī lielu triecienu pēdām.
Kur vērsties ar problēmu?
Ja cilvēks pamanījis problēmas ar pēdām sev vai bērniem, kur viņam būtu jāvēršas? Fizioterapeites atbild, ka vispareizāk situāciju izvērtēs fizioterapeits, sporta ārsts vai podometrists. Vita Grava pauž: – Ja problēma ir funkcionāla, to ļoti labi var novērst fizioterapijas kabinetā ar pareiziem un regulāriem vingrojumiem. Bet, ja bērnam ir izteikti deformētas vai ļoti plakanas pēdiņas, sāp, viss ir darīts, dodoties uz podometrijas centru pie podometrista, viņam ar speciālu aparātu tiks izvelvēta visa pēda un izveidoti atbilstoši supinatori. Šie supinatori jeb pēdiņas ir jāliek visos apavos. Ejot tie pareizi noslogo pēdu, radot stimulāciju muskuļiem. Tā kā pēda bērna vai pusaudža vecumā vēl tikai aug, laicīga rīcība gana efektīvi var atrisināt problēmas. Protams, arī pieaugušie ar deformētām pēdām var doties pie šī speciālista.
Īpaši pēdu stāvoklim jāseko līdzi:
* to profesiju pārstāvjiem, kuriem dienas lielākā daļu jāpavada uz kājām – frizieriem, pavāriem, ķirurgiem, pārdevējiem u. c.;
* bērniem un sportistiem, kuriem trenējoties ir pārāk liels pēdas noslogojums (pēdas saišu vājums, sāp kāju muskuļi, locītavas un ceļgali);
* bērniem, ja ir aizdomas par plakano pēdu vai arī ceļu un potīšu deformāciju – X vai O veida kājas;
* ja ir cukura diabēts ar pazeminātu jutīgumu pēdās;
* ja parādās nezināmas izcelsmes sāpes pēdās, kājās un mugurā; dedzinošas sajūtas pēdās, kā arī pēdu un kāju nogurums pie nelielas slodzes;
* ja rodas dažāda veida pēdas deformācija (parādās kauliņi, āmurveida pirksti), kā arī noberzumi, tulznas, ādas sabiezējumi vai varžacis uz pēdām;
* pēc ceļa un gūžas endoprotezēšanas operācijām vai arī pēc traumām;
* sievietēm, kuras ikdienā valkā kurpes uz augstiem papēžiem;
* cilvēkiem ar liekā svara problēmām;
* grūtniecēm.