Pirts un tās rituāli ir latviešu tradīcija, kas vienmēr ir saistījusies
ar ko noslēpumainu, pat mistisku. Pēršanās uzlabo veselību, labsajūtu,
sniedz enerģiju un spēku.
Pirtniece Gunta Pūce turpina apgūt pēršanās
mākslu un atklāt pirts noslēpumus. Pirts un tās rituāli pie Guntas
atnāca nejauši, saprotot, ka vēlas sevi pilnveidot un apgūt jaunas
zināšanas.
– Mana pamatprofesija ir šuvēja. Manuprāt, ikvienam cilvēkam pienāk brīdis, kad vēlas dzīvē kaut ko mainīt, pilnveidoties, darīt kaut ko savam priekam. Pirts man bija pēkšņa doma, bet pirmajā reizē netiku pirts skolā, jo netika nokomplektēta grupa. Aptuveni pēc pieciem gadiem atkal sāku meklēt sevi un domāju, kas būtu tas, kas būtu manai dvēselei, tās piepildījumam. Žurnālā pamanīju sludinājumu, ka ir iespēja iestāties pirts skolā, un atkal mēģināju. Esot šajā skolā, sapratu, ka tas ir tas, ko esmu vēlējusies apgūt. Pirts – tā nav tikai burziņu vieta, bet tā ir pavisam cita pasaule. Caur to ir iespējams redzēt un dzirdēt to, kam ikdienā pievēršam mazāk uzmanības, skrienot pat nepamanām. Pirtnieks nav tikai profesija, bet gan dzīvesveids. To var izzināt visa mūža garumā, – uzskata Gunta Pūce.
Tieši pirts skolā Gunta saprata, ka to, kas mums ir apkārt – koku lapas, augus -, var izmantot pirtī, ka tie sniedz dziedinošu spēku, attīra miesu un garu.
– Pirts ir svētnīca. Cilvēki tajā dodas attīrīties, sakārtot sevi jaunai nedēļai, aizmirstot ikdienas rūpes un atbrīvojot miesu un garu. Pirtī pazūd laiks, tur ir dvēsele, gars, mīlestība. Pēršanos un pirts rituālus vajag izbaudīt lēnām, bez steigas. Manuprāt, pirts ir domāta, lai sakārtotu savas domas. Tāpēc iesaku pērties nedēļas nogalē. Pirts bija ļoti nozīmīga tradīcija senajiem latviešiem, kad tajā devās sestdienā, bet uz baznīcu brauca svētdienā. Ielūkojoties vēsturē – latvieši pērās ceturtdienā. Manuprāt, tieši šī diena ir ļoti spēcīga. Mūsdienās ir divu veidu cilvēki, kas iet pirtī: ir tie, kas izbauda šos rituālus, un ir tādi, kam pirts ir izklaide, – norāda pirtniece.
Tie, kuri pirti izvēlas kā dziednīcu, to apmeklē neatkarīgi no gadalaika, bet Gunta domā, ka vairāk pirts rituāli tomēr tiek baudīti vasarā.
– Vasara ir laiks, kad daba ir pilnbriedā. Pļavas ir pilnas ar ārstniecības augiem, koki ir salapojuši. Šīs dabas veltes tiek izmantotas pēršanās procesā. Vasarā pēc pirts procedūrām ir iespējams izpeldēties dīķī, smelties zemes spēku, apguļoties zālē. Arī ziemā ir plašas iespējas, piemēram, peldēt āliņģī vai vārtīties sniegā, bet vasarā tomēr vairāk var izjust dabas saikni. Pirts rituāli īpaši iecienīti ir saulgriežu laikā. Tās ir īpašas dienas, kad saņem lielāku spēku un enerģiju. Ieejot pirtī, cilvēks palūdz gariņam to, kas attiecīgajā brīdī ir nepieciešams, un rituālu laikā tas tiek sniegts. Katram tas ir individuāli. Tā var būt mīlestība, spēks, domu brīvība. Tāpat pirms iešanas pirtī var veikt dažādus rituālus. Manā skatījumā pirts ir dziednīca, tā ir caurstrāvota ar latviskajām tradīcijām, es rituālu veikšanā izmantoju latviešu tautasdziesmas. Tās dod spēku un iedvesmu, radot fantastiskas izjūtas.
Lai pēršanās būtu izdevusies, daudzi uzskata, ka ir jāaicina pirtnieks, bet Gunta teic, ka arī pats var sevi nopērt.
– Protams, ir ļoti jauki, ja ir iespējams uzaicināt pirtnieku, taču cilvēks peroties pats sev pāri nevar nodarīt, bet gan sevi palutināt. Pēršanās procesā ir ļoti svarīga augu un zaru izvēle. Katram augam ir sava nozīme. Vasarā slotiņas tiek salasītas un sasietas tieši pirms rituāla. Uzskatu, ka, ejot pa pļavu, tu salasi tos augus, kas tev tobrīd ir nepieciešami. Katrs augs ir spēcīgs. Ir pieņēmums, ka vīriešiem nevajadzētu izmantot liepu slotiņas, jo tās ir sievišķais spēks, bet es tam nepiekrītu, jo varbūt kādā brīdī arī vīrietim ir nepieciešams tieši šis sievišķais spēks un enerģija. Arī es vados pēc principa – ko pirmo ieraugu, to sienu slotiņās. Visbiežāk tiek izmantots bērzs, pīlādzis, liepa, ozols, mazāk – alksnis un apse. Bet cilvēki, manuprāt, baidās izvēlēties skujkokus – priedi, egli, kadiķi. Ziemā šos zariņus var klāt uz lāvas vai paša cilvēka. Bailes rada asās skujas, bet, ja zari ir pareizi uzklāti, tie rada brīnišķīgu sajūtu, iesaku katram izmēģināt. Vasarā lietoju tikai svaigi sietās slotiņas, bet ziemā – kaltētās. Bet slotiņas es arī saldēju. Pirms rituāla tās atkausēju un iegūstu svaigu slotiņu. Tās darbojas tikpat spēcīgi kā tikko plūktas. Tāpat es daru arī ar ievām un ceriņiem, kurus, ietītus pārtikas plēvē, sasaldēju. Ziemā tos pievienoju slotiņām, lai iegūtu smaržu. Tāpat tiek padomāts arī par pirts noformējumu. Vāzēs salieku ziedus, lai tie radītu patīkamu atmosfēru, nomierinātu un atslābinātu, – atklāj Gunta Pūce.
Pirtī tiek izmantotas arī aromātiskās eļļas un skrubji. Gunta tos gatavo pati, tāpat kā ziedu vanniņas.
Stāsta pirtniece: – Ne tikai pirtī, bet arī ikdienā iesaku skrubjus, kurus var pagatavot katrs pats, ņemot sāli un augus, kas atrodami pļavās. Svaigos augus es saspaidu vai samaļu ar blenderi, pēc tam tos sajaucu kopā ar sāli. Tie lieliski attīra ķermeni. Tāpat iesaku taisīt arī ziedu vannas kājām. Tajās ieberu pat pērnā gada tējas, kas ir zaudējušas savas labās īpašības un spēcinošo enerģiju, bet šīm vannām der lieliski. Izmantot var pat čiekurus un zīles. Caur augiem ir iespējams smelties pozitīvās emocijas, enerģiju un spēku. Pirts ir ļoti nozīmīgs process, kas nu atgūst savu patieso būtību, un cilvēki arvien biežāk izvēlas baudīt un relaksēties.
07.06.2019.