Lai uzzinātu ko jaunu un vērtīgu, noskaidrotu aktuālus jautājumus un papildinātu zināšanas, šobrīd lieliska iespēja ir daudzie un dažādie vebināri, lekcijas tiešsaistē. Katrs var atrast sev noderīgo, smelties idejas un rast atbildes.
Pavisam nesen zoom platformā norisinājās seminārs par piemājas dārza ierīkošanu, kurā svarīgāko informāciju sniedza LLKK vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils.
Lekcijas sākumā Māris Narvils uzsvēra galvenos ieguvumus piemājas dārza ierīkošanā, norādot, ka arvien vairāk un vairāk cilvēku paši izvēlas audzēt savus dārzeņus.
– Pašiem savs piemājas dārzs ir veselīgas un daudzveidīgas pārtikas iegūšanas avots. Tāpat tā ir nodarbe visai ģimenei, it sevišķi bērniem. Darbojoties dārzā, var iegūt jaunas prasmes, iemācīties lietot uzturā jaunas kultūras, mācīties izmantot dabas principus, – skaidroja Māris Narvils. – Ļoti nozīmīgi ir apdomāt, kur būs dārzs un kā tas izskatīsies. Vispirms jādodas dārzā pastaigā. Viss jāapskata bez steigas un jāpārdomā. Tad jāļauj domām norimt un nākamajā dienā jāapskata vēlreiz. Jāļaujas domām un idejām brīvi, bet jāatzīmē tās vietas, kur tās ienāca prātā. Izvēloties vietu dārzam, jāņem vērā reljefs, vai tas ir līdzens, pauguri, nogāzes, augstākās un zemākās vietas. Nozīmīgas ir arī debespuses, kur dārzs atradīsies. Tāpat uzmanība jāpievērš ūdens resursiem.
Var gadīties, ka izvēlētajā dārza vietā būs krūmi vai koki, aizaugusi teritorija. Tāpat jāizvērtē tuvumā esošo koku stāvoklis. Teritorija jāattīra un jāsakopj.
– Attīrot teritoriju, var rasties jautājums, kur likt veco zāli. To var izmantot dobēm, noklājot 20-25 cm biezā kārtā. Auglīgs dobes slānis sastāv no kartona, mizām, lapu mulčas, kūtsmēsliem, salmiem, zaļas zāles, lapu mulčas, mizām un salmiem. Laukumu, kur paredzēts dārzs, var nosegt ar ģeotekstilu. Tas labi iznīdēs daudzgadīgās nezāles, bet tam ir arī trūkums – nenodrošinās papildu organiskās vielas. Tāpat jāatceras, ka zem plēves nedrīkst palikt gaisa kabatas, – stāstīja vecākais speciālists dārzkopībā. – Pēdējā laikā populāras ir kļuvušas augstās dobes un hugel dobes. Ir ļoti daudz dažādu veidu dobju, kuras ierīkot piemājas dārzā. Jāatrod sev tīkamais un atbilstošākais variants.
Piemēram, hugel dobes karkasam noder žagari, dažāda diametra bluķīši un celmi. Var izmantot patrunējušus, bet stiprāki un piemērotāki būs svaigi zāģētie materiāli. Dobi gatavo vai nu virs zemes, vai padziļinātā tranšejā. Tās izmēri: 1,5-2 m
plata un apmēram 50 cm augsta (ja virs zemes). Ja krauj virs zemes, apakšā atkal klāj mitru kartonu. Gatavojot tranšeju, padziļinājumam norok velēnu. Dobei paredzētajā vietā vispirms izvieto resnākos, tad mazākos bluķus. Spraugas starp tiem pieblīvē ar žagariem. Aplaista. Starp žagariem ber pērnās lapas, nesadalījušos kompostu, virtuves atkritumus, kūtsmēslus u. c. Katru kārtu atkal aplaista. Visbeidzot uzber apmēram 20 cm biezu melnzemes kārtu. Pārklāj ar brezentu, lai iesilst. Ja šādu dobi gatavo rudenī, tā labāk nosēdīsies. Bluķīši un žagari sadaloties izdalīs siltumu, saglabās mitrumu, veidos barības vielas augiem. Iestādītos augus mulčē. Pavasarī gatavotas dobes saplaks, un vajadzēs papildināt augsni. Svaigi krautā dobē ideāli jutīsies ķirbji un kabači.
Savukārt atslēgdobes veidošanai vajadzēs stabilus materiālus, piemēram, ķieģeļus, akmeņus. Ja akmeņi nelieli, dobes malas var pat mūrēt. Derēs arī koka mietiņi, ko iedzen zemē, taču tad konstrukciju varēs izmantot īsāku laiku. Atslēgdobi veido apmēram 2-2,5 m diametrā. Ārmalā tā ir zemāka (ap 30 cm), vidū – augstāka (ap 50 cm). Centrā no sieta izveido it kā aku apmēram 30 cm diametrā. No malas līdz tai ierīko šauru eju, kuras malas ir krautas no ķieģeļiem, mūrētas. Svarīgi, lai nelielo aku no visām pusēm apņemtu augsne (no takas gala līdz akai ir ap 0,50 m). Dobes karkasu pilda ar tādu augsni, kāda pieejama. Apakšā var klāt kartonu, likt rupjākas frakcijas kompostu, lapas, augu atliekas, zariņus u. c. Virsējā slānī uzber melnzemi. Visu vasaru aciņā lej virtuves ūdeņus, dažādus vircūdeņus u. c. Mitrums un labums pa slīpumu sūksies pie augiem dobē. Iestādītos augus mulčē. Lai augsne dobē nosēstos, to ieteicams gatavot rudenī.
23.04.2021.