Pa AGRAS MĒTRAS virtuves logu paveras burvīgs skats uz sakopto pagalmu ar dīķi, kurā mēdz paciemoties arī pīles. Kamēr vīrs aizņemts ar pavasara darbiem pie mājas, Agra rosās virtuvē un cep ābolmaizi. To un citus tradicionālos latviešu kulinārijas izstrādājumus atzinīgi novērtē visi, kas pagaršojuši šīs saimnieces gatavoto. Turklāt Agra ikdienā cep arī maizi – rupjmaizi un saldskābmaizi.
Pati Agra Mētra pieticīgi noteic: – Neesmu nekāda lielā kulināre, tik, kā aizgāju pensijā, sāku vairāk darboties virtuvē. Man ir pieci mazbērni, kas jāpalutina. Meitas ģimenē ir trīs bērni, un viņi dzīvo tepat Madonā, bet dēla ģimene ar diviem mazbērniem – Rīgā. Visbiežāk cepu maizi – rupjmaizi un saldskābmaizi. Kā iesāku krīzes laikos, atceroties vecmammas un mammas māku cept maizi, tā arī turpinu vēl šodien. Sarunāju, ka man uztaisa krāsni. Var jau cept arī cepeškrāsnī, bet tas tomēr nav tas. Pašas cepta maize izmaksā lētāk, nekā veikalā pirktā. Zinu arī, ka citi iesākuši pirkt mīklu veikalā jau gatavu, bet es tā nekad neesmu darījusi.
Kā jau katrai saimniecei, arī Agrai ir gadījušās mazas neveiksmītes virtuvē, par ko vēlāk var pasmieties.
– Man kādreiz virsmāsa prasīja recepti smilšu cepumiem, bet, kad pienāca laiks cept, nodomājusi – kāpēc tikai viena ola mīklai jāliek klāt? – Laikam Agra noskopojusies. Tāpēc izlēmusi pievienot trīs olas. Protams, cepumos neviens pat iekosties nevarēja. Arī pašai ir sanācis, ka pīrāgi vai plātsmaize piedeg vai arī neuzgriežu īsto temperatūru un tad brīnos, kāpēc nekas necepas. Ar maizi arī reiz bija gadījums – tā jācep 2,5 stundas, bet iesāku skatīties dziedāšanas šovu pa televizoru, un aizmirsās to gan apgriezt, gan laikā izņemt. Atcerējos tikai pirms gulētiešanas, bet garoza tik bija nedaudz biezāka, citas vainas nekādas, – viņa smaidot atcerējās.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 21.04.2011.
Autore: LAURA VOITIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto