Mājdzīvnieku saimnieki tiek brīdināti par ērču pārnēsāto slimību bīstamību kaķiem un jo īpaši suņiem un mudināti mīluļus pasargāt no smagas saslimšanas vai pat nāves, regulāri lietojot kvalitatīvus profilaktiskos līdzekļus. Turklāt tas ievērojami mazinās apdraudējumu ērces pārnest arī cilvēkam, saimniekam kontaktējoties ar savu mājdzīvnieku.
Veterinārārsti Kaspars Udrass un Gatis Krūmiņš atzīst, ka šīs slimības, kas agrāk nebija novērotas mūsu platuma grādos, parādījušās, mainoties klimatam. Ērču pārnēsātās slimības mājdzīvniekiem var ritēt dažādi – no slimības gaitas, kas ir viegla vai vispār nemanāma, līdz pat tādai, kas rada smagus audu un orgānu bojājumus vai pat nāvi. „Ar šīm slimībām var slimot arī kaķi, bet pamatā mēs runājam par suņiem. Gribu atzīmēt, ka nopietni par šo slimību izplatību dzīvniekiem ir sākts runāt relatīvi nesen, tāpēc mēs dzīvojam laikā, kad gan diagnostika, gan ārstēšana strauji attīstās," pauž Kaspars Udrass.
Ērču pārnēsātās slimības
* Babezioze (piroplazmoze).
„Saimnieks parasti ievēro, ka suns ātrāk nogurst, aizelšas. Slimības izraisītājs bojā mājdzīvnieka asins šūnas un izraisa smagu mazasinību. Šī slimība raksturojas ar miegainību, gurdenumu, temperatūru, drudzi. Samazinās apetīte, gļotādas kļūst iedzeltenas vai pavisam bālas, un urīna krāsa kļūst tumšāka. Ja tā ir ļoti tumša, slimība jau ir attīstījusies nopietnā stadijā," pastāsta Kaspars Udrass.
* Laimas slimība jeb borelioze – kā atzīmē veterinārārsts, saslimšanas ar Laimas slimību gadījumā cilvēkiem ap ērces koduma vietu var redzēt apsārtumu, bet mājdzīvniekiem šādu pazīmju neesot. Suņiem un kaķiem raksturīgie simptomi esot pēkšņa, ar traumu nesaistīta klibošana, locītavu pietūkums, trīcēšana, koordinācijas traucējumi, redzes pasliktināšanās un pat paralīze.
„Šāda ērču pārnēsātā slimība var skart ne vien cilvēkus, bet arī mājdzīvniekus. Labā ziņa, ka tā retāk ir nāvējoša salīdzinājumā ar babeziozi. Tomēr arī boreliozei var būt smagas sekas, visbiežāk novēro poliartrītu, strutainu locītavu iekaisumu, mēdz būt arī nieru, urīnizvadkanālu problēmas", teic Gatis Krūmiņš.
Atšķirībā no cilvēka, mājdzīvniekiem esot pieejama vakcīna pret Laimas slimību, kas varētu būt viens no veidiem, kā saimniekam pasargāt savu mājdzīvnieku no šīs saslimstības riskiem.
* Anaplazmoze suņiem un kaķiem var ritēt ar nogurumu, apetītes samazināšanos, paaugstinātu temperatūru, tad klibošanu, kas nav saistīta ar traumām, atklāj Kaspars Udrass.
„Kā pēc lasītā to var saprast, pazīmes nav ļoti specifiskas un tās ir viegli sajaucamas ar 101 citu slimību, tāpēc, ja jūsu mīlulim ir drudzis, letarģija, klibums vai limfmezglu palielināšanās, izmainīta urīna krāsa, nekavējoties sazinieties ar savu veterinārārstu! Ja ērces ir bijušas piekodušās, iespējams, mājdzīvniekam ir kāda no augstāk aprakstītajām slimībām. Diagnostika tiek veikta, balstoties uz asins analīžu un klīniskās apskates izmeklējumiem. Būtiski, ka sunim var nebūt slimības pazīmju nedēļas vai mēnešus pēc tam, kad inficētā ērce viņam iekodusi. Var būt tā, ka analīzēs var noteikt, ka suns it kā ir slims, lai gan klīniski pazīmes neuzrāda un var paiet pat pāris mēnešu, līdz dzīvnieks saslimst klīniski vai arī imunitāte „tiek galā" un dzīvnieks tā arī nekad nesaslimst. Ir vairāki faktori, kas to nosaka, iespējams, mēs visus pat vēl nenojaušam, bet laba veselība un imunitāte, kas rodas no aktīva dzīvesveida un pareiza uztura, noteikti mazina smagas saslimšanas iespēju," pieļauj veterinārārsts.
Vissvarīgākā ir atbilstoša profilakse
No malas spriežot, mājdzīvnieka profilakse pret ērcēm saimniekam noteikti izmaksās lētāk un sagādās mazāk raižu, nekā iespējamās saslimšanas ārstēšana, kas var variēt no antibiotiku kursa, medikamentiem līdz pat asins pārliešanai. Abu uzrunāto veterinārārstu ieskatā vislielākā nozīme ir ērču profilaksei, un mūsdienās tam ir pieejami dažādi līdzekļi. Jāpiebilst gan, kā it viss šai dzīvē, tie nesniedz 100% aizsardzību, bet ļoti tuvu tam.
„Pilieni (gan repelenti-atbaidītāji, gan tādi, kas ērces iznīcina, ērcei nonākot uz ādas), kakla siksnas (plastmasas un polimēra) un, kā vēroju daudziem klientiem tas šķiet kaut kas neticams, – ir arī tabletes. Katrai formai ir savi plusi un mīnusi, tāpēc vienu konkrētu neieteikšu. Vislabākais būtu to izvēlēties pēc sarunas ar savu veterinārārstu. Gribu uzsvērt, ka negatīva pieredze ar kādu no pret-
ērču līdzekļu veidiem, piemēram, siksniņām, automātiski nenozīmē, ka visas siksniņas ir neefektīvas. Pareizi būtu pierakstīt, ko jūs lietojat, un pie pozitīvas pieredzes to atkārtot vai pie negatīvas – tieši no tā izvairīties," ieteic Kaspars Udrass.
Arī viņa kolēģis Gatis Krūmiņš uzsver, ka mājdzīvniekam vispiemērotāko līdzekli pret ērcēm (un arī pret blusām, kas ir svarīgi pie tik izplatītā blusu dermatīta, tāpat endoparazītiem) palīdzēs izvēlēties veterinārārsts. Viņš vērtē, ka paši lētākie līdzekļi diemžēl biežāk izrādās mazefektīvi, tomēr uzsver, ka normālos apstākļos veterinārārsts nav ieinteresēts pārdot visdārgāko, vien – vispiemērotāko.
„Ir repelenti, kas ektoparazītus atbaida (piemēram, siksniņas, pilieni), un ir akaricīdi, kas parazītus nogalina (piemēram, pilieni, tā saucamās košļenes). Bet, lai akaricīdie līdzekļi nostrādātu, endoparazītam ir jāpiekožas un jāiesūc mājdzīvnieka asinis. Attiecīgi neliels risks nodot slimību tomēr pastāv, tādēļ es ieteiktu līdzekļus kombinēt. Jāteic, ka neviens no līdzekļiem nevar sniegt pilnīgu garantiju, ka ērce nepiesūksies, tomēr tie ievērojami samazina šo iespēju. Jāpiemin arī, ka nav 100% veselīgu zāļu, jebkuram organismam var būt kādi blakusefekti, negatīva ietekme. Tādēļ ir tik svarīgi iepriekš to izrunāt ar savu veterinārārstu, pakonsultēties kaut vai pa telefonu," pastāsta Gatis Krūmiņš.
Ja ērce mājdzīvniekam tomēr ir piesūkusies, no piesardzības viedokļa ir būtiski to pareizi izvilkt. Dakteris Udrass to ieteic pārrunāt ar savu veterinārārstu mājdzīvnieka profilaktiskajā vizītē, jo nepareizi izvilkta (saspiests ērces korpuss) ērce palielina risku saslimšanai ar šīm slimībām.
Apdraudējums arī cilvēkiem
Veterinārārsti spriež, ka Madonas novadā ērces retāk ir inficētas ar kādu no iepriekš minēto slimību izraisītājiem nekā citviet Latvijā, atkal jau jāmin, iespējams, mūsu klimata dēļ. Tomēr šādi gadījumi ir bijuši, un risks pastāv vienmēr, jo sevišķi mūsdienās, kad arī mājdzīvnieku saimnieki ir mobili, ceļo, arī kopā ar mīluļiem. Turklāt, ja mājdzīvnieks pret tām nav profilaktiski apstrādāts, ērces var ienest arī mājoklī, pie cilvēka.
„Pirms dažiem gadiem mūsu klīnika piedalījās vet. dr. Ineses Bērziņas zinātniskajā pētījumā par šīm slimībām, kur izlases veidā tika ņemtas analīzes nejauši izvēlētiem četrdesmit klīniski veseliem suņiem, no kuriem dažiem bija atrastas antivielas. Caurmērā bija mazāk kā citviet Latvijā. Bet es tomēr gribētu uz profilakses nozīmi paskatīties arī vēl no cita skatpunkta – no mūsu, cilvēku. Ja suns būs ar ērcēm (blusām) aplipis, tās pēc „labas maltītes" izkritīs jūsu pašu mājas apkārtnē. Pietiek ar ērcēm labu vidi – nepļautu, garu zāli, krūmiem -, un var gadīties, ka ērču intensitāte tur var kļūt lielāka, kas tālāk apdraudēs tieši jūs, kā saimnieku, saslimt ar kādu no ērču pārnēsātajām slimībām," uz plašāku kontekstu mudina paraudzīties Kaspars Udrass.
13.05.2022.