Paaugstinātais mežacūku blīvums rada lielus postījumus lauksaimniecības un mežsaimniecības zemju platībās.
Cilvēki praksē lieto dažādus paņēmienus, lai pasargātu sējumus un stādījumus no mežacūku postījumiem. Viens no vienkāršākajiem paņēmieniem, ko arī es jau pielietoju pagājušā gadsimta beigās, ir šāds: apkārt visam kartupeļu laukam vai labības sējumiem apvelk „špagatu" vai kādu citu auklu, vēlams baltā krāsā. Šo nostiepto auklu nostiprina pie mietiņiem apmēram 30 cm augstumā no zemes. Pēc tam auklu nosmērē ar svaigiem nesālītiem cūku taukiem. Šo procesu atkārto apmēram ik pēc desmit dienām. Jāseko, lai aukla neieaugtu zālē, būtu vienmēr brīva, kā arī lai netiktu pārrauta. Šādā veidā iežogotie lauki pilnīgi tiks pasargāti no mežacūkām.
Novērots, ka arī Mēness fāzes daļēji ietekmē mežacūku pārvietošanos. Jaunā Mēnesī mežacūkas aktīvākas ir no vakara puses, bet vecā – no rīta puses.
Autors: ARNOLDS KALNIŅŠ
Kalsnavā