Kamēr mežos un dārzos vēl ir ogas, jāsteidz tās lasīt un sagatavot ziemai, jo tajās ir vitamīni un citas cilvēka organismam nepieciešamas vielas.
Brūklenes
Brūkleņu lapas lieto urīnpūšļa un nieru slimību ārstēšanai un nierakmeņu šķīdināšanai, bet ogas satur vielas, kas nomāc pūšanas un rūgšanas procesus, tāpēc no brūklenēm neizdodas pagatavot vīnu, toties brūkleņu ievārījums labi uzglabājas arī tad, ja nav pārāk saldināts. Brūklenes ieteicams ēst, kad ir gremošanas traucējumi ar vēdera uzpūšanos, caureju un sliktām smakām, ļoti palīdz arī nieru slimību gadījumā. Jāatzīmē, ka, ēdot brūklenes, uzlabojas apetīte un gremošana, tāpēc tās ir ieteicamas kopā ar gaļas ēdieniem. Brūklenes svaigas var uzglabāt stikla burkā, aplejot ar ūdeni. Reizi mēnesī ūdens jāmaina, bet ārā liet to nevajag, labāk izdzert, tas palīdz atbrīvoties no urīnskābes sāļiem, kas ar gadiem uzkrājas locītavās un var izraisīt podagru.
Pīlādži
Kaltētas pīlādžu ogas izmanto vitamīnu, imunitāti nostiprinošo, organismu attīrošo un pretsaaukstēšanās augļu tēju maisījumos. Veikalos jau nopērkamas tējas ar kaltētiem pīlādžiem kā vienu no sastāvdaļām. Pīlādžu ogās ir liels daudzums C vitamīna. Ir šķirnes, kas satur līdz 130-220 mg% šā vitamīna, kas kopā ar bagātīgo karotīna jeb provitamīna A saturu (11-20 mg%), pektīnvielām un sorbīnskābi veido kompleksu, kurš pārstrādes laikā samērā maz noārdās. Pat karsēta pīlādžu sula joprojām saglabā lielāko daļu svaigās ogās bijušā C vitamīna. No dārza pīlādžiem var pagatavot sīrupus, kompotus, sukādes, marmelādes, ievārījumus, biezeņus, sulas, vīnu, etiķi, marinādes, kečupus un sāļo mērču piedevas. Garšīgas ir svaigas rīvētas ogas cukurā.
Materiālu apkopoja
AGRITA NUSBAUMA