Vasara pašā plaukumā, un daudz ir prieku, ko tā var dāvāt, it īpaši ja tā ir saulaina. Brīnumjauka veldze rodama arī Latvijas ūdeņos – ezeros, upēs, dīķos, jūrā… Diemžēl peldēšanās dažreiz var aptumšot prieku – ūdeņi paņem arī dzīvības. Šodien notiek devīto klašu izlaidumi visā valstī, un tieši neuzmanība, pārgalvība, nezināšana, atzīmējot šo notikumu, gandrīz vai katru gadu ir prasījusi upurus.
Par to, kā izvairīties no nelaimes, kā būt draugos ar ūdeņiem, padomu neliedza Praulienas pamatskolas sporta skolotāja, māmiņa un vecmāmiņa saviem mazbērniem Ērika Pomere.
Latvijā nav tādas valsts programmas kā Zviedrijā – ja tur vasarā noslīkst pieci bērni, tūlīt nolemj skolās ieviest peldētapmācību. Pie mums noslīkst 35 bērni, un nenotiek nekas. Tā ir attieksme pret bērniem, it īpaši vasarā, kad viņi brīvi dodas dabā un ne katrreiz vecāki zina, kur viņi atrodas un ko dara, – saka sporta skolotāja.
o Pastāv trīs nosacījumi, kad nevajadzētu iet peldēties: tikko esi labi paēdis; tūlīt pēc lielas fiziskas slodzes; uzreiz pēc sauļošanās.
o Šie paši noteikumi jāievēro pirms lēkšanas ūdenī. Pārbaudot grunti, vispirms vajag lēkt uz kājām, nevis uz galvas. Ja nirst ūdenī, noteikti jāliek rokas priekšā un acis jātur vaļā. Ir gan arī brilles un maskas, tomēr tās var sabojāties un radīt sarežģījumus, it īpaši bērniem. Viņiem vislabāk lietot rokas uzliktņus, nevis peldriņķus. Ieteicamas ir arī peldvestes, ja mācās peldēt.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 09.06.2007.
Autore: ASTRA ZAGORSKA
OĻĢERTA SKUJAS foto