Par pavasara tuvošanos liecina ne vien dienas garums un gaisma, bet arī lielāka vēlme iesēt kādu sēkliņu, lai uz palodzes izaudzētu stādus un zaļumus. Rosīgākie jau pirms laba laika iesējuši pirmās paprikas un čili piparu sēklas un jau domā par tomātu un gurķu audzēšanu.
Lai gan ir tikai pats marta sākums un laikapstākļi aiz loga vēl gluži ziemīgi, tomēr jau ir laiks padomāt, ko šogad plānots izaudzēt pašiem, un ielūkoties padomos, kā to vislabāk darīt, lai raža būtu bagātīga.
Aizvadītajā piektdienā Madonas novada bibliotēkā veikala "Sniegaroze" pārstāve Aija Zariņa dalījās vērtīgos ieteikumos par aktuālajiem pavasara darbiem un stādu audzēšanu.
Kā jau jebkurā jomā, arī dārzeņu audzēšanā nekas nestāv uz vietas. Tiek piedāvātas arvien jaunas šķirnes, mainās arī metodes, kā audzēt un gūt lielisku ražu.
Uz to uzmanību vērsa arī Aija Zariņa: – Dārzkopība ir plaša, zināšanas prasoša nozare, kurā mēs attīstāmies visa mūža garumā, un līdzi nāk paaudžu ieteikumi un padomi. Mēs varam manevrēt – vai nu iet līdzi laikam, gūt jaunas zināšanas, vai dzīvot ar seniegūtajām zināšanām un iztikt ar tām. Lai cik dīvaini būtu, bet dārzkopība iet laikam līdzi, ļoti daudz sentēvu metožu dārzkopībā vairs nelīdz. Ir jāķeras pie metodēm, kuras varbūt šķiet ačgārnas vai nekam nederīgas, tomēr mēs visi dārzā gribam redzēt to maksimālo rezultātu. Neizdošanās nereti liek atmest visam ar roku. Tomēr, domājot par savu veselību, vajadzētu pašiem izaudzēt dārzeņus, ko lietot ikdienā.
Sēklu izvēle
Sēklu piedāvājums ir ļoti plašs. Aijas Zariņas pašas pieredze rāda, ka labāk tomēr ir izvēlēties hibrīdus. Tie ir izturīgāki pret slimībām, ražīgāki, apputeksnējot nesazied, nesakrustojas. Ar tautas selekcijas sēklām var gadīties visādi.
No iepriekšējiem gadiem mājās noteikti vēl ir saglabājušās sēklas. Tā kā atvērtās paciņās sēklas ātri zaudē dīgtspēju, svarīgi tās uzglabāt pareizi. Pāri palikušās sēklas jāsaliek burciņā ar plastmasas vāciņu un jānovieto ledusskapī dārzeņu uzglabāšanas atvilktnē. Sēklas dīgtspēju saglabā vēl divus gadus pēc derīguma termiņa beigām.
Dēstu audzēšana
Aija Zariņa iesaka: – Stādus vajadzētu sēt marta sākumā, tomēr dēstiem gaismas vēl būs par maz. Ja ir fitolampas, var sēt jau tagad, ja tādu nav – labāk gaidīt marta vidu, kad būs vairāk dienas gaismas. Pirmo noteikti vajadzētu sēt papriku, jo tai ir garāks augšanas periods. Pēc tam var sēt tomātus. Sēklu izvēle ir plaša, tomēr vajadzētu izvēlēties profesionālās sēklas. Tās ir kā garantija bagātīgai ražai.
Liela nozīme labu dēstu izaudzēšanā ir augsnei. Noteikti neiesaku ņemt augsni no kurmju rakumiem vai no dārza. Veikalos nopērkama lieliska kūdra ar formulu KKS1. Tā ir pietiekami smalka un nav skāba, lai tajā varētu audzēt dēstus. Ja augsne liekas par rupju, veikalos var iegādāties telpaugu augsni, kas ir ļoti smalka un irdena, to var izmantot arī sēklu sēšanai. Izvēloties augsni, jāskatās ļoti rūpīgi. Nejaušības pēc var gadīties nopirkt augsni, kas paredzēta citiem augiem un nepavisam nav piemērota sēšanai. Atvedot kūdras maisu mājās, ļoti vērtīgi būtu to izbērt spainī un pārvēdināt, pārjaukt.
Dēstu audzēšanai es izvēlos saldējuma kastītes. Piepildu tās ar mitru augsni, izveidoju renīti un ar pinceti ievietoju sēklas. Ļoti būtiska šajā brīdī ir sēklu apstrāde. Es apstrādei izvēlos vitmīnu (šis preparāts stimulē sēklu dīgšanu, piedod spēku. – Aut.), ar pulverizatora palīdzību nosmidzinu sēkliņas un atstāju kastītes uz vairākām stundām, lai preparāts iesūcas sēklās. Pēc aptuveni trim stundām sēklas viegli pārklāju ar augsni un apsedzu ar plēvi. Tā kā augsnes kārta ir neliela, tā ātri izžūst, un plēve palīdz saglabāt mitrumu. Kastītes novietoju telpā, kur ir +10 grādu temperatūra. Pēc četrām piecām dienām kastītes jānovieto telpā, kur ir +18 grādu. Pateicoties vitmīnam, sēklas ir sadīgušas vienmērīgi. Kad sēklas sadīgušas, atkal tās jānovieto +16 grādu temperatūrā, lai turpina augt vienmērīgi. Sākuma stadijā noteikti nevajadzētu steigties ar mēslošanu. Kad ir izaudzis otrais lapu pāris, pienācis laiks dēstus pārpiķēt. Tas jādara līdz pirmajām lapām, pirms pārpiķējam, jānokniebj dīgļlapas. Pēc dīgļlapu noņemšanas brūces aptuveni stundu jāapžāvē, un tikai tad var stādīt jaunajos traukos. Iestādītam tomātam ļauj iesakņoties 10-12 dienas, nevajadzētu steigties ar mēslošanu.
Aptuveni mēnesi stādi aug uz palodzes līdz izstādīšanai siltumnīcā. Ja šķiet, ka tomāti sāk stīdzēt, un ja siltumnīca ir tuvu pie mājas, tos var nest uz turieni. Tomēr jāatceras – ja vien siltumnīca nav apkurināma, bez papildu rūpēm tie var neizdzīvot. Būvniecības veikalos ir nopērkamas putuplasta loksnes, tomātiem pietiek ar 5 cm biezām. Lieliski, ja siltumnīcā ir izveidoti plaukti, kas pacelti no zemes, bet vēl labāk uz šiem plauktiem ir izvietot putuplasta plāksnes, uz kurām salikt tomātu stādus. Šādi tomātus siltumnīcā var turēt jau no pusaprīļa, nemaz nav nepieciešams stādus nēsāt no mājas uz siltumnīcu un atpakaļ. Savukārt virs stādiem ieteicams izveidot agrotīkla mājiņas, kuras nepieciešamības gadījumā var atsegt. Lai izstādītu tomātus siltumnīcā, augsnei jābūt vismaz 12 grādu siltai.
Siltumnīcas sagatavošana
Kamēr stādi aug uz palodzes, ir laiks parūpēties par pašu siltumnīcu un augsni tajā. Aija Zariņa atzīst: – Manā skatījumā, ļoti nopietna problēma ir siltumnīcas augsne. Daudzi izvēlas zemi uzrakt pamatīgi, bet izrādās, ka šādi tiek pieļauta milzīga kļūda. Tādā veidā tiek izjaukts zemes auglīgais slānis, kurā ir labvēlīgās baktērijas, kas palīdz augiem attīstīties un augt. Augsnes virskārtā, kas ir aptuveni 5 cm, saglabājas mēslojums, tāpat arī dažādas slimības. Dziļi uzrokot, tas viss tiek iestrādāts zemē, no mēslojuma atliekām augsne tiek sasāļota, radot skābu augsni. Lai mazinātu slimību iespējamību, rudenī ļoti nozīmīgi ir siltumnīcu iztīrīt no visiem lakstiem, nokritušajiem augļiem, lapām. Tāpat jānoņem arī visas auklas, ar kurām tomāti bija atsieti. Tur var atrasties slimību ierosinātāji, un tādējādi, cilvēkiem pašiem negribot, var inficēt siltumnīcu. Rudenī var izmantot sēra mēslojumu, ar sārmainu līdzekli visu nomazgāt. Savukārt pavasarī, vismaz divas nedēļas pirms stādu iestādīšanas, jāatkaļķo augsne. Iestrādājot kaļķi skābā augsnē, notiek reakcija, un tajā brīdī neko tur stādīt nedrīkst. Tomēr ir slimības, kas augsnē saglabājas pat vairākus gadus. Palīdzēt var dezinfekcija ar sēru. To var veikt, piemēram, traukā ieberot ogles un pa virsu uzberot sēru. Siltumnīcai gan jābūt ļoti labi noslēgtai, lai sēra dūmi neiziet ārā. Šo procedūru veicot, jābūt īpaši piesardzīgiem, jo izdalās dioksīds, kas var nopietni apdraudēt veselību.
Tāpat rudenī siltumnīcā var iesēt zaļmēslojumu, kas ir ļoti vērtīgs barības vielu avots. To var iestrādāt pat tad, kad tur vēl ir tomāti. Iestrādātais zaļmēslojums satrūd un veido nepieciešamo mikroklimatu, kas vajadzīgs augiem.
Siltumnīcas augsni būtībā nepieciešams tikai uzirdināt, iestrādāt trihodermīnu (tas jādara dienā, kad nav saules, jo dzīvā baktērija saulē aiziet bojā. – Aut.). Vietā, kur stāda tomātus, var izkliedēti iestrādāt zivju miltus.
Ik pa diviem gadiem siltumnīcā būtu nepieciešams iestrādāt organisko mēslojumu – kūtsmēslus. Tiem jābūt gadu stāvējušiem, lai varētu izmantot. Nozīmīga ir to pareiza glabāšana. Atvedot svaigus mēslus, apakšā jāliek agroplēve, savukārt tie jāapklāj ar dubultu melno plēvi, lai saule tos neizžāvē, lietus neizskalo vērtīgās vielas, slāpeklis neiztvaiko gaisā. Savukārt zirgu mēsli ir īpaši vērtīgs mēslojums. Taisot siltumnīcu, tos vajadzētu biezā slānī palikt apakšējā kārtā. Tie izdala lielu siltumu. Tiesa, tas darbosies pirmajā gadā, pēc tam būs tikai trūdvielas. Organika ir tas labais, ko varam iedot siltumnīcai. Ir ļoti būtiski siltumnīcā nodrošināt mikroorganismus, jo nedzīva augsne nesniedz vēlamo rezultātu, augi nīkuļo.
Darbs vasarā
Kad tomāti sastādīti siltumnīcā, turpinās aktīvs darbs. Stāsta Aija Zariņa: – Lielas problēmas nereti sagādā siltumnīcas vēdināšana. Temperatūrai siltumnīcā jābūt +12 grādiem, arī naktī, līdz ar to tā nepārtraukti ir jāvēdina, lai neveidotos kondensāts un nenodarītu postījumu augiem. Pārlieku lielā karstumā sāk birt ziedi, mitrums uz lapām un augļiem var veicināt slimību rašanos. Tomēr, ja ir izveidojies kondensāts, to ātri var mazināt, radot caurvēju.
Līdz pirmajam ķekaram tomātiem pakāpeniski var noņemt visas lapas, tomēr, kad augļi sāk gatavoties, nepavisam nevajag noplēst lapas. Tās ir auga plaušas, caur tām norisinās fotosintēze, augs elpo, ir spēks briedināt augļus. Ja lapu tomēr ir par daudz, tās var saīsināt, tāpat pa kādai lapai izgriezt starp ķekariem. Nevajadzētu tomātus stādīt pārāk bieži. Pareizi būtu viens stāds uz kvadrātmetru. Savukārt tomātu pazarēm var ļaut izaugt līdz 7 cm, šādā garumā tās palīdz veidoties sakņu sistēmai. Ja pazares ir garākas, tās noņem augam spēku. Izlaužot pazares, stādam rodas brūces, ja to ir daudz, šīs vietas būtu nepieciešams dezinficēt. Ja stādiem veidojas plikie ķekari, arī tie ir jāizgriež.
Kas attiecas uz laistīšanu – to nevajadzētu darīt bieži un maz. Laistīšanai jāieplāno viena diena nedēļā, un tas jādara rīta pusē. Tomāti patiesi jāsalaista kārtīgi, ar lielu ūdens daudzumu.
Ja vēlas iegūt labu ražu, ir jāiegulda liels un atbildīgs darbs, sākot jau ar pareizu siltumnīcas un vietas izvēli. Kā izrādās, nav nemaz tik viegli tomātus izaudzēt.
3.03.2023.