Ziemassvētki un Jaungads tradicionāli saistīts ar dažādu ilumināciju – svecītēm un tagad tik populāro pirotehniku. Vai līdz ar to arī ugunsgrēks ir teju vai neizbēgams? Izplatītākais ugunsnelaimju cēlonis gan svētkos, gan ikdienā ir cilvēku neuzmanība.
Bīstamais posms sākas jau adventa laikā, kad cilvēki adventa vainagos iededz svecītes un mēdz par tām piemirst. Līdz apakšai nodegušas svecītes liesma aizsniedz skujas, un sākas degšana.
Jāatceras, ka masu pasākumos svecīšu dedzināšana vispār ir aizliegta, un pirmām kārtām tas jāievēro skolās un bērnudārzos. Eglīšu rotāšanai var izmantot lampiņu virtenes, taču tikai rūpnieciski ražotās un veikalos pirktās, nevis pašdarinājumus.
Dzīvojamajās telpās eglīti parasti liek uz galda vai istabas stūrī. Masu pasākumos eglīte nedrīkst būt nostiprināta uz nekustīgas pamatnes un atrasties evakuācijas ceļos vai to tuvumā. Bērnudārzu pasākumos obligāti jābūt atbildīgajam audzinātājam, kas ir instruēts un zina ugunsdrošības noteikumus, zina, kā rīkoties, ja izcēlies ugunsgrēks. Arī plastmasas eglītes nebūt nav drošākas. Tām degot, radīsies daudz vairāk toksisko dūmu. Tos ieelpojot, cilvēks saindējas daudz ātrāk.
Lielāku pasākumu laikā evakuācijas izejām obligāti ir jābūt vaļā un brīvām – tajās nedrīkst būt nolikti, piemēram, biļešu vai kontrolieru galdiņi. Telpās nedrīkst atrasties vairāk apmeklētāju, nekā ir paredzēts attiecīgajai telpai.
Runājot par pirotehniskajām ierīcēm, brīnumsvecītes un parastās plaukšķenes nav tik bīstamas, bet pirmās un otrās klases pirotehniskie izstrādājumi, dažādas raķetes – gan. Šo ierīču tirgošanas atļaujas un licences izsniedz speciāla komisija. Uz svētkiem pirotehniskās ierīces varēs nopirkt tikai specializētos veikalos, kam ir izsniegtas šādas licences. Vēlos atgādināt, ka katrai pirotehniskajai ierīcei klāt jābūt instrukcijai latviešu valodā. Tajā jābūt arī rakstītam, no cik gadu vecuma bērns vai pusaudzis drīkst tādu iegādāties un lietot, kur, cik metru attālumā no mājām un citiem objektiem utt.
Izanalizējot ugunsgrēku statistiku tieši Ziemassvētku un Jaungada svinību laikā, var secināt, ka ievērojami liela ugunsgrēku skaita pieauguma nav, jo cilvēki apzinās ugunsbīstamību. Ļaudis svētkos ir nomodā. Ziemassvētkos svece ir uz galda, to uzmana un nopūš, kad iet gulēt. Jaungadā, kad šauj raķetes, iedzīvotāji parasti ir ārā vai pie logiem, ierauga iespējamo ugunsnelaimi un tūlīt nodzēš. Arī mūsu dienests šajos svētkos ir paaugstinātā gatavībā un var jebkurā brīdī steigties palīgā.
Apdomība un uzmanība – tas ir galvenais, kas nepieciešams, un svētkos viss būs kārtībā.
Autors: ERLANDS STANGAINIS,
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta
Vidzemes reģiona brigādes
Madonas nodaļas inspektors