„Problēma brieda pamazām, bet neatlaidīgi. Ģimenes skandāli notika arvien biežāk, sieva mani nedzirdēja, beigās arī pats sevi vairs nedzirdēju. Strīdi bija par visu – par bērnu audzināšanu, par ēst gatavošanu, par to, ka viņa ir piekususi.
Bija arī greizsirdības scēnas. Tā kaite sievai bijusi vienmēr – tā kā esmu izskatīgs vīrietis, dienvidnieka tips (tā teica sieva), jau tas vien lika viņai domāt, ka esmu neuzticīgs. Bet es biju uzticīgs, jo mīlēju sievu un bērnus, un savu ģimeni. Laikam esmu vecmodīgs, bet ģimene man ir vērtība. Varbūt arī tāpēc biju tik pacietīgs.
Man ir 40, bet sievai 34 gadi, mums ir trīs burvīgas meitas. Es strādāju labi apmaksātu darbu, varu uzturēt ģimeni. Arī sieva strādā, meitenes apmeklē bērnudārzu un skolu, dažādus pulciņus. Liekas, ka viss ir brīnišķīgi, atliek tikai būt laimīgiem, bet atmosfēra ģimenē liecināja par pretējo.
Esmu mierīgas dabas, pats uz nepatikšanām nekad neuzprasos un neskandalēju, visu cenšos atrisināt mierīgā ceļā. Kā jau zināms – miers baro, nemiers posta.
—
Savā pieredzē par psihoterapeita apmeklējumiem ir dalījies 40 gadu vecais Jānis. Viņa vaļsirdīgo izklāstu lūdzu komentēt no psiholoģes viedokļa.
– No Jāņa sniegtās informācijas varu secināt, ka jau pašā sākumā šai ģimenei būtu derējis iziet psihoterapeita nodarbības abiem laulātajiem kopā. Tas varbūt būtu ienesis viņu abu dzīvē pārmaiņas, pēc kurām šis laulātais pāris ilgojās. Sievas greizsirdības scēnas liek domāt, ka bijuši neizrunāti jautājumi, šaubas par sevi, trauksme. Tā kā zināms tikai Jāņa viedoklis, neveidojas pilna aina, tāpēc atkal jāuzsver – ja pāris būtu gribējis saglābt attiecības, būtu bijis ieteicams laicīgi vērsties pie speciālista. Jāsaprot gan arī, ja ģimenes attiecībās izmainās viens cilvēks, neizbēgami tas nesīs izmaiņas arī otram cilvēkam, un veidosies pārmaiņas visā ģimenē. Šeit jāatgādina arī par bērniem, kas vienmēr vecāku savstarpējās nesaskaņas uztver vissāpīgāk – viņiem pārmaiņas ir grūti saprast, – akcentēja psiholoģe Elizabete Birule.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 15.02.2013.
Autore: LAURA VOITIŅA
AUTORES foto