Pirmdien redakcijai piezvanīja vestēniete Ņina, lai pastāstītu par kādu savu šārudens jaunatklājumu.
„Biju kaut kur lasījusi, ka ķirbi var gatavot ar mizu, bet līdz šim nebiju izmēģinājusi. Nupat šajās dienās atcerējos, un sanāca ļoti labs sautējums – sākumā apcepu olīveļļā sīpolu, tad pievienoju sagrieztu ķirbi ar visu mizu, burkāna ripiņas, kartupeļa šķēlītes, beigās vēl ķiploku un zaļumus, uzleju ūdeni un ļauju sautēties. Garšo lieliski! Miza vārot izšķīda un ēdot to pat nejuta. Esmu dzirdējusi, ka ķirbja miza ir ļoti vērtīga. Varbūt varat pastāstīt par to kādā no „Stara" lappusēm?" jautāja mūsu laikraksta regulārā lasītāja.
Jā, patiešām, ķirbji ir ne tikai garšīgi, bet arī dziednieciski. Šajā par auglības simbolu uzskatītajā dārzenī ir maz kaloriju, bet daudz vitamīnu, kālija, šķiedrvielu un bēta karotīna. Ceptus vai vārītus ķirbjus ieteicams lietot sirds un asinsvadu slimību, aterosklerozes un aptaukošanās gadījumā. Ķirbju novārījums mazina slāpes un slimniekam pazemina temperatūru.
Augļos ir liels karotīna daudzums, tāpēc rūpniecībā tie kļūst par izejvielu A vitamīna ieguvei. Ķirbju sastāvā ietilpst daudz hlorīdu, kuri atvieglina nieru darbību, tāpēc tie ieteicami ne tikai nieru, bet arī kuņģa un zarnu trakta slimniekiem.
Dietologi iesaka izmantot ķirbju mīkstumu kopā ar ogu, ābolu, burkānu, seleriju un pētersīļu sakņu sulu. Šāds maisījums uzlabo pašsavaldīšanās spējas, veicina loģisko domāšanu un sekmē saules pinuma darbību. Ķirbju sula normalizē kuņģa un zarnu darbību, stimulē ūdens un sāļu apmaiņu, likvidē vēdera aizcietējumus. Izmanto arī vielmaiņas traucējumu, aptaukošanās, cukura diabēta gadījumā.
Lai attīrītu organismu no kaitīgām vielām, speciālisti iesaka lietot ķirbju sulu desmit dienas pa ēdamkarotei trīs reizes dienā pirms ēšanas. Īpaši labi esot Tibetas ķirbīši Turk's Turban.
Vērtīga ir arī ķirbju miza, kas labi ietekmē kaulus, zobus, nagus un matus.
Mizas satur arī organisko želatīnu, kas nepieciešams kaulu locītavu un skrimšļu stiprībai.
Īpaši vērtīgi ķirbji ir Uchiki-Kuri, Hubbard, Marina di Chioggia jeb Kārpu cūka, Longue De Nice un marmorķirbji, kurus var glabāt ilgi un kuriem nezūd garša. Galeux d'Eysines jeb Krupīšu mizu var sarīvēt, izkaltēt un pievienot zupām. Visvērtīgākā miza, kuras sastāvā ir arī dabiskais kalcijs, ir Galeu (Galeux d'Eysines).
Košļājot ķirbju sēklas, tiek dezinficēts mutes dobums. No sēklām iegūst arī eļļu, kas satur antioksidantus, neaizstājamās taukskābes un cinku. Ja ir alerģija, mazasinība, artrīts, diabēts, zarnu čūla, pievieno salātiem pāris tējkarošu ķirbju eļļas. Tā spēj ieeļļot kaulu locītavas un nostiprina organismu pret onkoloģiskām slimībām. Lai attīrītu organismu no kaitīgām vielām, jāēd ķirbju salāti. Ikdienā uzturā ķirbjus pievieno zupām, biezputrām, sacepumiem.
Interesanti, ka 85 grami grauzdētu ķirbju sēklu satur tikpat šķiedrvielu, cik viens tomāts.
Ķirbju sēklas ir viens no bagātākajiem cinka avotiem augu pasaulē. Šī minerālviela ir būtiski svarīga imūnsistēmas nostiprināšanai. Sauja ķirbju sēklu satur ceturto daļu sievietei ieteicamās dzelzs dienas devas, jo 100 gramos sēklu ir 15 miligramu dzelzs.
Ja ar veselību viss ir kārtībā, ķirbi var izmantot arī kosmētikā – maska no svaiga vai vārīta ķirbja kopā ar augu eļļu noderēs jebkura tipa sejas ādai.
Apkopoja BAIBA MIGLONE
26.10.2018.