Pašu audzēti dārzeņi vienmēr ir bijuši augstu novērtēti. Tie, kuri agrā pavasarī sāk darbu, iekopjot piemājas dārziņu, zina, ka tas nemaz nav viegli. Lai raža izdotos, ir jāiegulda daudz darba, tāpat jābūt arī zināšanām.
Rudens ir laiks, kad jāstāda ziemas ķiploki, lai nākamā gada vasarā būtu jaunā raža.
Agris Lipenītis un Inta Gaudinska saimnieko Lubānā, un šajā vasarā viņi novāca pirmo ziemas ķiploku ražu, bet jau šobrīd notiek sagatavošanās darbi, lai vēlā rudenī atkal stādītu ķiplokus.
– Vispiemērotākais laiks ziemas ķiploku stādīšanai ir īsi pirms salnām. Tā kā pie mums ir ilgs un silts rudens, to var darīt ap oktobra vidu. Ja ķiplokus saliek zemē, piemēram, augusta beigās, tie var sadīgt. Kamēr pieturas silts laiks, ar ķiploku stādīšanu nav ko steigties, – padomā dalās Agris Lipenītis.
Lai raža izdotos, liela nozīme ir augsnei un tās sagatavošanai. Ķiplokiem vajadzīga auglīga augsne. Smagā māla zemē, kā arī nabadzīgās smilšainās augsnēs ķiploki attīstās lēni un slikti nobriest. Vislabāk tie aug gaiscaurlaidīgā smilšmāla augsnē. Ķiploki ir gaismas prasīgi augi, tiem nepatīk noēnojums. Daļēji noēnoti, kad ķiploki stādīti starp citu augu rindām vai ļoti blīvā stādījumā, vai arī ieauguši nezālēs, galviņas nevar normāli attīstīties, tāpēc samazinās raža.
– Apstrādājot zemi, var iestrādāt kūtsmēslus, bet, tā kā mūsu saimniecība ir bioloģiskā, izmantojam tikai bioloģisko mēslojumu augsnes bagātināšanai. Tāpat zemē var iestrādāt zaļmēslojumu. Esmu dzirdējis, ka nav ieteicams ķiplokus stādīt vairākus gadus pēc kārtas vienā vietā. Pirms stādīšanas augsni apar vai uzrok vismaz lāpstas dziļumā. Pirmajā gadā ķiplokus sastādījām apstrādātā lauksaimniecības zemē, bet šogad jau no agra pavasara strādājām, lai rūpīgāk sagatavotu augsni, – pastāsta Agris. – Noteikti svarīgs faktors, kas ietekmē ražas daudzumu un kvalitāti, ir izvēlētās šķirnes. Pagājušajā gadā iestādījām 100 kg ķiploku. Izvēlējāmies trīs dažādas šķirnes. ‘Germidour' ir ar violetu mizu. Galviņā ir 9-15 daiviņas. Mēreni asa garša. Piemēroti gan ilgai uzglabāšanai, gan tūlītējam patēriņam. Savukārt ‘Therador' ir izturīga, spēcīgi augoša šķirne ar stipri daivainiem ķiploku sīpoliem. Arī ‘Vigor Supreme' ir šķirne ar labām īpašībām. Ķiplokus audzē 70 cm attālās rindās, daiviņas stādot 10 cm attālumā citu no citas un apmēram 10 cm dziļumā. Sezonas laikā ķiplokus vajag vairākkārt rušināt un ravēt. Nedrīkst ieaudzēt nezālēs, citādi būs lieli ražas zudumi. Noteicošs faktors ražas daudzumam un kvalitātei ir arī laikapstākļiem. Ja ilgi pieturas sausums, zeme izkalst, ķiploki pastiprināti jālaista. Ķiploki nav pasargāti arī no slimībām, bet, manā skatījumā, postu nodara arī drātstārps un maijvaboļu kāpuri – ķiploki tiek izgrauzti.
Ziemas ķiplokus, atkarībā no šķirnes, vāc no jūlija vidus līdz pat augustam. Tos novāc, kad nodzeltējuši 30% stublāja. Ja nokavē, ārējās sausās zvīņas pārplīst, daiviņas sadalās jau uz lauka, un daļa paliek augsnē. Pārāk vēlu vāktus biežāk arī inficē slimības. Ražu novāc sausā laikā, izmantojot lāpstu.
– Arī mēs ražu novācām jau jūlija vidū. Uzmanība jāpievērš ķiploka miziņai. Īstais brīdis ir tad, kad ap daiviņām ir izveidojusies papildu miziņa. Ja nokavē īsto brīdi, ķiploku ārējās sausās zvīņas pārplīst, daiviņas sadalās jau uz lauka, līdz ar to augsnē paliek daudz daiviņu. Stublājus var nogriezt tūlīt pēc augu izrakšanas, nogriežot kātu līdz 7-10 cm. Ļoti nozīmīgs faktors – ķiploki pēc novākšanas ir kārtīgi jāizkaltē, lai tos varētu saglabāt ziemai, kā arī iegūt labu sēklu. Stādāmajam materiālam jābūt labi izžuvušam, lai tas nepelētu, – atklāj Agris Lipenītis.
13.09.2019.