Gatavojoties ziemai, jāparūpējas par saviem dārza augiem, lai tie nenosaltu. Noteikti jāpiesedz visi sala jutīgie augi, kā rozes, daļa vīnogu šķirņu, bukši, budlejas, jukas, kerijas, pirakantas u. c. Daļai augu piesegšana ziemā ir vajadzīga pirmajos gados, kamēr tas ieaugas, atgādina speciālisti.
Iepriekšējās ziemas mūs nav lutinājušas ar sniegu, kas augiem ir īpaši bīstami, jo pietiek ar pāris dienām kailsala, lai augs ietu bojā. Lielai daļai augu kritiskā nosalšanas temperatūra ir zem -25 grādiem, bet daudzām ievestajām šķirnēm šī robeža ir pat -20 grādu.
Piesegšanu var veikt tad, kad zeme ir sasalusi. Piesedzot ātrāk, zem pieseguma var iemitināties peles, kas var apgrauzt arī augu mizu, stumbrus, zarus. Atkušņa laikā piesedzamais materiāls ir daļēji jānoņem nost.
Ar ko piesegt?
Kā tradicionālāko piesegšanas materiālu speciālisti min egļu zarus. Augstus augu stumbrus apliek ar egļu zariem, bet to galus sasien kopā. Pie zemes pieliektus vai apgrieztus augus ar zariem apsedz. Egļu zarus vēlams sarūpēt jau laikus, kamēr nav biezās sniega segas. Ja tiek izmantoti priežu zari, to vajadzēs krietni vairāk.
Piesegšanai var izmantot arī koku lapas, zāģu skaidas vai ēveļskaidas, kūdru, salmus, akmens vati. Šos materiālus labāk izmantot pēc zemes sasalšanas, kad beigušās lietavas un nepastāv iespēja materiāliem samirkt. Var mēģināt augus piesegt arī no augšas ar šīferi, plēvi vai linoleju, izveidojot „jumtiņu".
Savdabīgu jumtiņu rozēm var izveidot arī no liekiem plastmasas puķu podiem – garākos rožu kātus apgriež un tiem pa virsu uzliek podiņu, ja nepieciešams, arī to mazliet saīsinot, pa virsu uzber mazliet zemes.
Vējainās vietās, sevišķi ziemeļu pusē, sala jutīgākiem augiem uzstāda pretvēja aizslietņus, piemēram, pītus žodziņus un tamlīdzīgi. Sniegotās ziemās augus dabiski ievīsta kupenas.
Kā sagatavot augus ziemai?
Rododendrus pirms sala iestāšanās nepieciešams kārtīgi salaistīt, lai tie pēc augsnes sasalšanas neciestu no mitruma trūkuma. Ziemā par mitruma trūkumu liecina gareniski saritinājušās lapas. Kritiskākais periods ir ziemas beigu daļa ar daudzām saulainām dienām, kas veicina dzīvības procesus augā un līdz ar to – mitruma iztvaikošanu.
Uz ziemu vēlams piesegt tulpju dobes, šiem mērķiem derēs kūdra, komposts, rudens lapas un egļu zari. Pavasarī lapas un egļu zarus noņem.
Ziemcietīgos augus rudenī vislabāk atstāt neapgrieztus. Sausie kāti un lapas ziemā augus labi pasargā no sala, turklāt apsarmojuši augi izskatīsies dekoratīvi. Jāatceras, ka, izraujot augu atmirušās virszemes daļas, var traumēt tām apakšā esošos pumpurus un dzinumus, piemēram, čīkstenēm vai flokšiem. Pavasarī, augsnei iesilstot, jaunie dzinumi iesakņojas, tad vecie kātiņi pie augsnes pamatnes sapūst un tos var viegli izravēt.
Ja augus tomēr vēlas apgriezt, tas jādara minimāli – aptuveni 10 cm augstumā, jo pārāk spēcīga apgriešana augus novājinās. Nobirušās lapas atstāj uz zemes. Stipra sala laikā lapu kārta pasargās augu saknes no sala. Nevajadzētu augus arī pārāk vēlu mēslot, jo tas aizkavēs miera perioda iestāšanos.
Sala jutīgākām ziemcietēm pa virsu var uzbērt slānīti kūdras, koku lapu vai skaidu.
Ziemcietēm ar daļēji mūžzaļu lapojumu (piemēram, jukām, knifofijām, rūtām u. c.) pa ziemu var uzlikt virsū miniatūru plēves mājiņu.
Lai mārtiņrozes krāšņi ziedētu arī nākamajā rudenī, tās pēc noziedēšanas ieteicams ieziemot. Noziedējušiem augiem nogriež stublājus 10-15 cm augstumā, mulčē ar sausu kūdru vai zāģu skaidām, tad piesedz ar skuju zariem. Sala neizturīgās mārtiņrozes izrok, stāda podos un pārziemina vēsā telpā vai pagrabā +4 vai +6 grādu temperatūrā.
Dekoratīvas visu ziemu ir lielākā daļa graudzāļu, sevišķi miskantes. Graudzāļu apgriešana jāveic pavasarī, pirms jauno asnu parādīšanās.
Nepieciešams piesegt arī dažus ziemzaļos augus, piemēram, rozmarīnu un timiānu. Tos no sala lieliski pasargās zemē krusteniski iesprausti egļu vai priežu zari. Lielā salā vajag piesegt arī ziemzaļās kamēlijas. No sala jāsargā arī akmeņdārza augi, jo dabiskajā vidē kalnos tiem ir daudz biezāka sniega sega, kas Latvijā jau kļuvis par retumu.
Ir jāieziemo augi uz balkoniem un terases. Podos un toveros augošie augi pret salu ir daudz jutīgāki nekā dārza augi, jo to saknes no sala slikti pasargā plānās poda vai tovera sieniņas. Puķu traukus ietin burbuļplēvē vai novieto no sala pasargātā telpā. Stiprā salā augus var novietot citu citam blakus un aptīt ar niedru paklājiņu vai ieziemot biezā lapu un kūdras kārtā, kas vēlāk pavasarī noderēs kā mēslojums. Jāraugās, lai lapas nebūtu slimas.
Jaunie kociņi jāpiesedz gan no sala, gan grauzējiem. Vēlu rudenī augu stumbrus ietin vai apsien ar egļu zariem, niedrēm, salmiem, agrotīklu, par palīgmateriāliem izmantojot režģus, sietus, mietus.