Apvienoto Nāciju Organizācijas dati liecina, ka trešdaļa pasaulē saražotās pārtikas tiek izmesta vai izšķērdēta, un tam ir negatīva ietekme uz tautsaimniecību, vidi un sabiedrības labklājību.
Daudzi pat neiedomājas, ka nepareiza pirkumu plānošana, pārāk liela ēdienu daudzuma gatavošana maltītei vai tikai nezināšana, kā pareizi glabāt nopirktos augļus vai gaļas produktus, rada milzīgu problēmu. Kā mājsaimniecības var mazināt pārtikas izšķērdēšanu un tās nodarīto kaitējumu videi?
Plānojiet pirkumus. Lai pirkumu plānošana būtu efektīva, tai ir jākļūst par paradumu. Zelta likums šajā ziņā ir ļoti vienkāršs: nepērciet vairāk kā nepieciešams. Pārtikas grozs ir jāveido no produktiem, kam ir ilgāks derīguma termiņš un kas pastāvīgi tiek lietoti jūsu mājās. Nepērciet neko, ko neplānojat ēst. Turklāt ieteicams izvērtēt, kādi produkti jau ir mājās, un izveidot nedēļas ēdienkarti un trūkstošo produktu sarakstu. Sevišķi rūpīgi pārdomājiet, cik daudz augļu un dārzeņu apēdat, jo parasti tieši tie nonāk atkritumos.
Iepazīstiet ledusskapi. Kārtīgi ledusskapja plaukti ļauj vieglāk ieraudzīt, kādi produkti jums ir un kādu trūkst. Cits labs paradums ir svaigākus produktus glabāt dziļāk, lai vispirms ieraudzītu un patērētu agrāk pirktus produktus ar īsāku derīguma termiņu. Pārtika saglabājas ilgāk, ja to glabā piemērotā temperatūrā. Neaizmirstiet, ka gandrīz visu var sasaldēt, tāpēc sasaldējiet sezonas augļu, ogu un dārzeņu atlikumus, neapēstu maizi vai citus retāk lietojamus un lēnāk patērējamus produktus.
Iemācieties izvērtēt informāciju par pārtikas produktu derīguma termiņu. Mēs mēdzam izmest pārtiku tikai tāpēc, ka ir pagājis pie „Ieteicams līdz" vai „Izlietot līdz" norādītais datums. Ilgstoši uzglabājamus produktus, ja iesaiņojums ir vesels, var lietot arī pēc derīguma termiņa beigām, ja to smarža, garša un izskats nav mainījies. Kad atverat iesaiņojumu, novērtējiet smaržu, pārbaudiet, vai nav pelējuma un citu produkta bojājuma pazīmju, un pagaršojiet kumosiņu, lai pārliecinātos, ka produkta garša nav mainījusies.
Sekojiet līdzi apēstā ēdiena daudzumam. Ja uzmanīgāk sekosit līdzi, cik daudz ēdiena liekat uz šķīvja, jūs ne tikai kontrolēsit kaloriju daudzumu, bet arī samazināsit varbūtību, ka būs jāizmet uz šķīvja palikusī liekā daļa. Labāk uzlikt mazāk un paņemt vēl. Lai izveidotu šādu paradumu, pierakstiet, cik daudz pārtikas izmetat nedēļā, cik tā noderīga un kāpēc nonāk atkritumos, tas ir, vairs nav piemērota ēšanai. Šis saraksts ļaus ieraudzīt, ko pērkat un gatavojat par daudz, un labāk plānot turpmākos pirkumus.
Dalieties ēdienā. Ja jums ir par daudz pārtikas un jūs saprotat, ka nespēsit to apēst, dalieties tajā ar kaimiņiem, radiem un kolēģiem vai ziedojiet pārtikas bankai.
3.06.2022.