Cesvainietis Ilmārs Puriņš, kas visu mūžu ir vērojis dabu, pētījis dažādu apstākļu ietekmi, piedāvāja savus novērojumus "Stara" lasītājiem.
Sējas kalendāriem "Nē!"
– Nespēju saprast, kā var pagājušajā gadā uzrakstīt Sējas kalendāru, kas derēs visam nākamajam gadam! Parasti nav arī minēti autori, izņēmums ir Ilze Žole, kas gatavo "Latvijas Avīzes" Sējas un ražas kalendāru. Termiņi, protams, neder, jo nevar paredzēt, kādi būs laikapstākļi. Vēl viens bezjēdzīgums, ka kalendārs bez ierunām der no Liepājas līdz Ludzai, no Valkas līdz Elejai. Nav saprotams, vai kalendārs apraujas līdz ar robežu vai der arī Lietuvai, Igaunijai, Baltkrievijai. Kalendārs cilvēku it kā atbrīvo no domāšanas, raizēm, jo nosaka datumu. Šāds kalendārs daudzos gadījumos darbojas kā kaitnieks, jo pavēl strādāt konkrētajā dienā, lai gan citā dienā apstākļi būtu daudz labāki. Sēt var līdz pat 15. jūnijam – Vītus dienai, bet cilvēki nav vainīgi, ja zeme atrodas mitrās vietās, ja dabas apstākļi reizēm ir kaprīzi. Jāsēj ir, bet viss ir atkarīgs no dabā vērotā, nevis no kalendāra. Galvenais, vai augsne ir gatava un sastrādāta.
Kas nosaka sējas un stādīšanas termiņus?
– Nosaka tikai un vienīgi augsnes stāvoklis. Smilšaina augsne ir strādājama, kad sniegs ir nokusis. Māla augsne nobriest vēlāk, tā ir vissmagākā. Mūsu senčiem Vidzemes centrālajā augstienē pat viens tīrums nav strādājams vienā laikā, ja tā viena mala atrodas kalnā, bet otra – lejā, kur nu vēl visā Latvijā. Augsnei pats galvenais ir temperatūra, mitruma stāvoklis un cilvēka iespējas. Nevar strādāt slapju augsni, kas saveļas pikās, nav uzirdināma. Ja šādu augsni varmācīgi sastrādājam, tā sakaltīs pikās. Jāpagaida, lai augsne nožūst. Lai veicinātu mitruma noplūdi, mazdārziņā var parakt grāvīšus notecei. Kad augsne ir irdena, drupataina, neatkarīgi no kalendāra un termiņiem tā ir sastrādājama. Bieži vien sējas laiks ir tad, kad sāk raisīties vaļā ābeļu ziedi, bet zemei ir jābūt sastrādātai. Visas siltummīlošās kultūras var sēt kopā ar aukstumpacietīgām kultūrām, tikko augsne ir sastrādājama, gatava un irdena, bet ne slapja. Gadiem esmu novērojis, ka tomātu, ķirbju, gurķu sēklas pacietīgi sagaida savu dīgšanas laiku. Esmu novērojis, ka maijā komposta kaudzēs šīs sēklas sadīgst, jo ir pārziemojušas. Varu ieteikt mežā aprīļa beigās, maija sākumā apskatīt slieku un naktstārpu izmetumus – tā ir zīme, ka augsne ir sagatavojusies jaunam darba cēlienam. Rudenī pēc šiem pašiem veidojumiem, kad sliekas taisās uz ziemas guļu, var vadīties, novācot ražu.
Kā cīnīties ar nezālēm?
– Zelta vērts darbs – izlasīt nezāļu saknes mazajos dārziņos, jau sastrādājot augsni. Svarīgi ir kaplēt, ravēt, ne jau vadoties pēc sējas un ražas kalendāra. Neticu, ka, kādā izvēlētā dienā ravējot, vairs neaugs nezāles. Svarīgs ir parocīgs, ass, plāns kaplis un pareizi laikapstākļi. Sagaidiet, kad iestāsies stabils, sauss, vējains, silts laiks. Nepalaidiet garām šādu dienu, neatkarīgi no kalendāriem! Nezāles sažūs, aizies bojā. Burkānu ravēšanā gan vispirms var salaistīt to zaļo strīpiņu, un burkāni labi izcelsies. Ja ko vēlas pārstādīt, tad iepriekš vēlams augus labi salaistīt.
Kā lasīt Kolorādo vaboles?
– Vēlams ņemt lielu, vieglu, paseklu plastmasas bļodu vai lielo liekšķeri, kādas ir sētniekiem. Ejot pa vagu starpām, bļodu, liekšķeri noliek iespējami zemāk pie laksta, ar otru roku, stiprāk uzsitot pa lakstu, vaboles un kāpuri gandrīz 100% sakrīt traukā. Pēc nedēļas to visu atkārto.
Kā iznīcināt laputis?
– Ja uz rozēm sametušās laputis, tad zaru, kur tās savairojušās, iemērc bļodā ar nedaudz ūdens, un ar stipru pasitienu tās sakrīt traukā.
Kā apkarot gliemežus?
– Gliemežiem patīk mitrais laiks. Tie mēdz savākties uz noplūktās zāles, kas ir apkārt mazdārziņam. Tāpēc zāli, ko izravē, saliek nelielās kaudzēs. Ņem alus pudeli, pāršļakstina alu pāri zāles čupai, un ātri vien gliemeži būs klāt. Tad tos ir viegli nolasīt un iznīcināt.
ILMĀRA PURIŅA
stāstījumu konspektēja
IVETA ŠMUGĀ