Dzīvojot laukos, pie dabas, daudzi jūsmo par pļavu un mežu bagātībām, bet tās var un arī ieteicams izmantot savas veselības uzlabošanai. Par to lekcijā "Dabas bagātību pielietošana aktīvās atpūtas pakalpojumos" lauku tūrisma uzņēmējiem atgādināja ārsts fitoterapeits un tējas ražotnes īpašnieks Artūrs Tereško. Viņa sacītais vēlreiz liek aizdomāties par to, vai vispār cilvēks var uzturēt veselību bez augiem, bez dabas.
Ārstniecības augu lietošana ir būtiska ne tikai tad, kad jāārstē kāda kaite, bet to var darīt ikdienā savas veselības labā. Viņš pats tēju dzer katru dienu, spējis atteikties no kafijas. Garšīga, veselīga un uzmundrinoša ir melnā tēja, kam pievieno arī no dabas savāktās tējaszāles. Piemēram, labi garšo Ceilonas melnā tēja kopā ar pelašķiem. Daktera Tereško padomi var noderēt ikvienam, kas vāc un izmanto ārstniecības augus gan tējām, gan pirtsslotām, gan vannām. Ja zāļu tējas būs kā papildinājums pirts pakalpojumu piedāvājumā, ikviens to novērtēs.
Tā ir zaļā enerģija, tāpēc, ja dzīvo laukos, ir jāsavāc liepziedi, pelašķi, asinszāle, nātres, māllēpes, dārzā jāiesēj kliņģerītes, kumelītes, jāiestāda piparmētras u. c. Ir jāatgriežas pie dabas un jāsaprot, ka daudzas lietas savas veselības labā cilvēks var paveikt pats. Viņaprāt, savākt augus vēl ir tikai puse darba, bet arī te lauku tūrisma vietās var iesaistīt cilvēkus, kas atbrauc atpūsties, lai katrs mājās dotos ar bagāžu un vēl salasītu tējas zāles arī viesu māju saimniekiem. – Augu lakstus, lapas un ziedus labāk ir vākt jaunā Mēnesī, jo tad tajos ir vairāk aktīvo vielu, pirtsslotām vāktie augi nesačokurojas, mazāk izmaina krāsu, stingri turas lapas. Augu žāvēšana ir to konservēšana. Zinu, ka augus žāvē, arī sasietus buntītēs, bet, lai augi nezaudētu savas īpašības, tie jāsasmalcina uzreiz pēc salasīšanas, un to var izdarīt, ņemot talkā šķēres. Augu masu vienā slānī var uzbērt uz auduma un izžāvēt ēnainā vietā, – ieteica lektors. – Nozīme ir arī augu uzglabāšanai, un tējaszāles labāk turēt papīra vai audekla maisos, arī stikla burkās, bet ne plēves maisos. Dažādu augu glabāšanas ilgums var būt pat līdz 3 gadiem, – atgādināja Artūrs Tereško.
Viņš minēja, ka arī augu pielietojums var būt visdažādākais, var izmantot gan vēl tagad plūktos zaļos, gan kaltētos augus. Ja ņem zaļos augus, tos aplej ar uzkarsētu ūdeni (60-70 grādu temperatūrā, lai neietu bojā aktīvās vielas). Tēju var dzert pēc 10-15 minūtēm.
– No zaļajiem augiem, ko tikko pārnes mājās, var gatavot tējas auksto uzlējumu. Parasti aukstajam uzlējumam svaigās tējaszāles vakarā aplej, bet lieto no rīta, kad tās ir ievilkušās. Tēju kā karsto uzlējumu gatavo no kaltētiem augiem, bet arī jāatceras, ka ūdenim jābūt līdz vārīšanās temperatūrai. Toties, ja vēlas pagatavot dzērienu no saknēm vai biezām lapām, tēja ir jāvāra. Piemēram, nierēm derīga ir brūkleņu lapu tēja, bet tā ir jāvāra, ja grib, lai tā būtu urīndzenoša.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 18.09.2010.
Autore: IVETA ŠMUGĀ
OĻĢERTA SKUJAS foto