Februāris un marts ir īstais laiks, kad gatavot augsni un sēt visdažādākos dārzeņus, lai jau pavasarī tos varētu stādīt vagās un siltumnīcās, lai rudenī būtu bagāta raža. Bet, lai tā izdotos, ir nepieciešams rūpīgs darbs un arī zināšanas, ko un kā labāk darīt.
To apstiprina arī Ieva Pleša, kam dārzkopība un puķkopība nav sveša nodarbe.
– Pēdējos sešus gadus mans ikdienas darbs ir bērnu audzināšana, tāpēc no sirds varu nodoties savam vaļaspriekam – dārzkopībai un puķkopībai. Ģimenei pie privātmājas Madonā vienmēr ir bijis dārziņš, augļukoki un krūmi, siltumnīca, zemeņu un puķu dobes. Tētis savulaik audzēja rozes, savukārt vecmammai Dzelzavā bija liels dārzs, kurā auga dārzeņi gan savām vajadzībām, gan lopiem. Tāpēc dārza darbi ir kļuvuši mīļi un nav sveši, jo viss tika izaudzēts pašu dārzā, – stāsta Ieva Pleša. – Stādus siltumnīcai un dobēm nekad neesmu pirkusi, vienmēr izaudzēju pati. To darīju, gan dzīvojot Madonā, gan tagad laukos. Man patīk tas process, kad no sēkliņas izaug kaut kas, kas pēc tam priecē visu ģimeni. Process ir darbietilpīgs, bet manā gadījumā – ļoti nomierinošs un patīkams. Iesēj, gaidi, piķē, laisti, pārstādi un tad saņem augļus vai ziedus. Nopirkt ir vieglāk, bet paša izaudzēts nes lielāku gandarījumu.
Ieva darbojas ar stādu audzēšanu jau daudzus gadus. Kā pati atzīst, neeksperimentē, visu dara savam priekam.
– Nav bijis tā, ka neizaug. Citreiz neizdīgst, tad sēju otrreiz, bet parasti jau viss izdodas.
Mana ierastā izvēle ir tomāti, paprika un puķes (petūnijas, lobēlijas, alises, krustaines, ledenītes, bārenītes un citas). Ir gadi, kad no stādiem sēju ķirbjus, melones, arbūzus, gurķus un vēl kādu eksotiskāku augu, bet pamatā pieturos pie pārbaudītām vērtībām. Pagājušajā vasarā pirmo reizi iesēju un izaudzēju baklažānus. Arī zemenes izaudzēju no sēklām. Jāatzīst, ka neveicas ar kāpostu dēstiem. Lai gan stādi izaug labi, raža diemžēl neizdodas. Arī puķes, ko stādu dārzā, audzēju no stādiem. Samtenes, asteres, kreses, salmenes, puķzirnīšus vispirms izaudzēju siltumnīcā, kad laikapstākļi un gaisa temperatūra ļauj, tad izstādu ārā. Tomātus izvēlos zināmas šķirnes. Parasti tās ir septiņas, gadu gadiem pārbaudītas šķirnes. Papriku sēju pēc iespējas krāsaināku – sarkanu, dzeltenu, oranžu. Protams, iesēju arī kādu čili piparu. Kad ir mazi bērni, gribas, lai ir krāsaini un dažādas formas tomātiņi, pārsvarā izvēlos mazos. Tie ātri gatavojas, lieliski der salātos un viegli apēdami uzreiz. Savukārt gatavojot ziemas krājumus, burciņās tiek likti lielākas šķirnes tomāti, – pastāsta Ieva.
Šobrīd ir pieejama plaša informācija ar piemērotākajām dienām dārza darbiem, sējas kalendāri, bet reizēm informācija ir pretrunīga.
– Katram augam ir savs laiks sēšanai un izstādīšanai. Esmu mēģinājusi dažādus variantus, bet gadās, ka stādi pāraug. Reizēm nepaspēj saražot, jo uznāk aukstums. Pagājušā vasara bija ļoti laba – silta un saulaina, augiem ļoti labvēlīga, – uzskata Ieva. – Papriku sēju agrāk par tomātiem, jo tā lēnāk dīgst. Arī siltumnīcā labāk to stādīt, kad tā ir izaugusi lielāka, pat jau ziedoša. Tas pats attiecas uz čili pipariem. Mans laiks paprikas sējai ir februāra sākums vai vidus. Tomātus parasti sēju ap 20. martu. Tomāti dīgst ātrāk, un uzskatu, ka laiks ir pietiekams, lai dēsti izaugtu tik lieli, ka var stādīt siltumnīcā jau maija sākumā. Protams, cik sējēju, tik viedokļu, bet pēc vecmāmiņu mācītā ap 1. maiju tomātiem jābūt siltumnīcā. Pieturos pie tā, bet ir bijis, kad apsalst, jo maijā mēdz būt arī salnas. Ļoti jāseko līdzi laikapstākļiem.
Skatos kalendāros sēšanas laikus, parasti izmantoju "Ievas Dārzā" rakstīto. Internetā un kalendāros norādītais ļoti atšķiras. Paskatos, kad ir sakņu, augļu, lapu vai ziedu dienas, un tad sēju. Jāsaka gan tā, ka, ja sēj arī citā dienā, aug tāpat, jo vispirms jau viss atkarīgs no tā, vai ir piemērota zeme, siltums, apstākļi augšanai, laistīšana, mēslošana un – visvairāk – vai dara to ar mīlestību un labām domām. Augsni pērku tomātiem un paprikai paredzēto. Stādiņiem universālo augsni nevajadzētu izmantot, jo tā parasti ir smaga un slikti novada ūdeni. Veikalos nopērkamas speciālās augsnes dažādām kultūrām, tās arī jāizmanto. Mēslot stādiņus sākumā nevajag, jo augsne jau ir papildināta ar mikroelementiem un papildu mēslošana var nākt par sliktu, piemēram, izdedzināt stādu. Siltumnīcā izmantoju melnzemi ar kūdru un kūtsmēslus. Laistu stādiņus ar istabas temperatūras ūdeni – nepārlaistot un neaizkaltējot, savukārt siltumnīcā – ar lietus vai ezera ūdeni. Mēsloju ar vircu – ne svaigu, bet attiecīgi atšķaidītu. Ievēroju nosacījumu, ka tomāti un paprika nesadzīvo, tāpēc vienā siltumnīcā aug tomāti un gurķi, otrā – paprika. Šos augus nav ieteicams audzēt kopā, jo tiem patīk dažādi apstākļi. Paprikai netīk caurvējš, bet tomātiem tas ir pat vajadzīgs. Gar siltumnīcu rindām sēju salātus, dilles, garšaugus. Tomātus var laistīt divējādi – bieži un maz vai reti, bet pamatīgi. Es izvēlos otro variantu. Tomāti ļoti pierod pie laistīšanas ritma, ja sāk vienu, tad pie tā jāpieturas. Labāk laistīt agri no rīta vai vēlāk vakarā, kad nav karsts. Uz lapām labāk ūdeni neliet. Jālaista ar siltu ūdeni, ne ledusaukstu. Regulāri jāizlauž padusītes tomātiem un vēlāk arī galotnes. Gurķiem un paprikai var rasināt lapas. Gurķus labāk izvēlēties tādus, kas paši apputeksnējas. Mamma saka, ka man ir zaļie pirkstiņi, jo viss, ko sēju vai stādu, aug. Visus šos darbus daru ar prieku un pat parunājos ar augiem. Tie ir dzīvi un atbild mums ar saviem augļiem un ziediem.
Viedoklis atšķiras arī par veikalos nopērkamajām sēklām. Vieni domā, ka vislabākās sēklas ir tās, kas maksā dārgāk, citi, ka labāk tās ievākt pašiem.
Ieva uzskata: – Dīgst un aug jebkuras firmas sēklas – gan lētākas, gan dārgākas. Esmu sējusi dažādas, arī sēklas, ko esmu ieguvusi no veikalā pirktiem tomātiem vai paprikas. Esmu sūtījusi sēklas arī no Ķīnas. Ar tām ir visādi gadījies, bet arī dīgst un aug labi. Es izvēlos tomātu šķirnes, kuras lielākoties nav domātas profesionāļiem. Patīk ķirštomātiņi ‘Red' un ‘Golden Cherry' vai ‘Money Maker', kas ir gara auguma, tad pa leju vai eju malām var sastādīt maza auguma krūmveidīgās zemās šķirnes. Tas ļauj arī pilnvērtīgi izmantot vietu. Vislabāk patīk tomātu šķirnes ‘Vilma' un ‘Golden Konigin', ‘Marmande' un ‘Roma'. Šo šķirni var pat saldēt – ‘Roma' ir tam piemērota, jo bieza miza; es gan vairāk izmantoju, marinējot ar ķiplokiem. Arī gurķus var saldēt. Garšaugus audzēju gan ziemā, gan vasarā. Manai ģimenei visvairāk patīk dilles, man savukārt – pētersīļi, bet esmu audzējusi arī baziliku, koriandru, rozmarīnu. Praktiski visus garšaugus var viegli izaudzēt, bet ļoti maz tos izmantoju specifisko garšu dēļ. Pavasarī sīpolus lociņiem stādām no lielveikalā nopirktajiem vairsīpoliņiem, uz palodzes bērni noliek katrs savu trauciņu un laista, vēro, kā tie aug. Sēju sīpollokus arī no sēklām. Redīsus, dilles un salātus audzējam arī kastītēs uz palodzes.
Audzēt pašam ir interesanti, ja tas patīk, padodas un ir iespēja to darīt. Sēklas maksā salīdzinoši lēti, salīdzinot, cik par dārzeņiem un augļiem prasa veikalos. Pašu izaudzētam ir garantija, ka tas ir veselīgs un labs produkts, jo pats zini, ko esi darījis, kā mēslojis. Ja ģimenē ir bērni, sēšana un dārza darbi ir jauks kopābūšanas laiks un ļoti izzinošs process. Mājas apstākļos var izmantot dažādus trauciņus, kastītes, sulas pakas, nav obligāti pirkt pašu dārgāko veikalā. Galvenais ir vēlme darboties, pamēģināt, informācijas un padomu tagad ir ļoti daudz, bet ne visam vajag ticēt. Augu audzēšanai vajag zināšanas, bet daudz ko var mācīties arī no kļūdām. Bieži lasu audzētāju ieteikumus „Ievas Dārzā" vai citur, bet ne visus pieņemu un pielietoju.
Dzīvosim zaļi, ēdīsim veselīgi!
22.02.2019.