Līdzīgi kā ar jebkuru sadzīves tehniku, arī veļas mazgājamo mašīnu nepietiek vien izvēlēties un nopirkt. Tas tiesa, ka uzticams ražojums kalpos ilgāk, taču nepieciešama arī veļasmašīnas regulāra kopšana, piemērota mazgāšanas līdzekļa izvēle, lai sadzīves tehnika nepieviltu.
Kā secina IU „Sadzīves serviss" meistare Žanna Povarenkova, pirms veļasmašīnas iegādes vispareizāk būtu konsultēties ar speciālistiem, lai izvēlētos uzticamāko palīgu. Piemēram, tādi zīmoli kā Whirlpool un Bosch būs droša izvēle, arī cenas ziņā šie ražojumi tik ļoti neatšķiras, toties vismaz ilgāku laiku nebūs raižu.
Izrādās, veļasmašīnas detaļu mūžu var ietekmēt pat tās novietojums. Žanna Povarenkova pastāsta: – Veļas mazgājamo mašīnu vajadzētu novietot tā, lai priekšējās kājiņas būtu uzskrūvētas par puscentimetru augstāk, nekā aizmugurējās. Tad liekais ūdens, ja tāds rodas, paliks turpat toverī, nevis tecēs ārā. Ja mašīnu noliek smukā līmenī, liekais ūdens var mazliet notecēt gar priekšējo paneli. No ārpuses cilvēks to neredz, ka metāla detaļas zem paneļa tad rūsē.
Tāpat arī viņa salīdzinoši bieži novērojusi gadījumus, kad bunduļa krustu ar laiku sāk izēst par kvalitatīviem uzskatīti veļas pulveri. – Cilvēks atnāk un saka: „Bet es no Vācijas speciāli atvedu labu pulveri", diemžēl tieši šajos gadījumos visbiežāk arī esmu konstatējusi, ka detaļa sairst, tajā rodas caurumi. Tāpēc ir jāeksperimentē un jāpēta, kurš veļas pulveris jūsu veļas mašīnai vislabāk der – no tā ļoti daudz kas ir atkarīgs, – uzsver Žanna Povarenkova.
Vienu konkrētu ražotāju gan nosaukt par labāko viennozīmīgi nevar, jo tā esot gaumes lieta.
– Iepriekš visu laiku veļu mazgāju ar Ariel un tamlīdzīgiem veļas pulveriem, līdz izlēmu pamēģināt šķidro veļas mazgātāju. Jutu, ka tas tomēr neizmazgā veļu līdz galam. Arī mazgāšanas kapsulas ir gaumes lieta, bet vismaz līdz šim nav novērots, ka tās slikti izmazgātu veļu vai kapsulas līdz galam neizšķīstu, kā tas mēdz gadīties trauku mazgājamajās mašīnās, – viņa dalās pieredzē.
Jautāta, cik nepieciešama ir izreklamēto atkaļķošanas pulveru lietošana, Žanna atbild: – Agrāk ūdens bija vairāk rūsains nekā kaļķains, bet tagad tādas problēmas pat vairs nav. Ja ir personīgās akas, kur ūdens ir mīksts, tur – jā, kaut kas jādomā. Piemēram, var arī uzstādīt speciālos filtrus. Bet, lietojot centralizēto ūdeni, bez atkaļķotāja var arī tīri labi iztikt. Mans viedoklis, ka vieglāk ir reizi 5-10 gados nomainīt sildelementu, nekā ik mazgāšanas reizē izgrūst naudu par atkaļķotāju.
Tā kā veļasmašīna atbildīga par apģērbu tīrību, jāatceras arī par tehnikas regulāru iztīrīšanu, jo laika gaitā tajā nosēžas netīrumi un nogulsnes. Pirmkārt, ja veļu mazgā ļoti bieži, Žanna Povarenkova ieteic veļas mašīnu reizi nedēļā palaist tukšgaitā 90°C temperatūrā, ieliekot mazgāšanas līdzekli; citiem pietiks to izdarīt pāris reižu gadā. – Var izlaist vienu tukšu ciklu 90 grādu temperatūrā vai izmazgāt nelielu daudzumu tādas veļas, ko var vārīt.
Tāpat ik pa laikam ir jāiztīra filtri. Ja kabatās bieži aizmirstas visādi sīkumi – sīknauda, papīrīši, pogas, auskari, skrūves un tamlīdzīgi, saprotams, tas jādara samērā regulāri. Žanna piebilst: – Savai veļasmašīnai filtrus iztīru reizi divos gados, jo pirms mazgāšanas vienmēr pārbaudu apģērbu kabatiņas un visu lieko izņemu ārā.
Jaunāko modeļu veļasmašīnām ir īpašs priekšmetu uztvērējs, kurā tiek savākti veļas mazgāšanas laikā noklīdušie priekšmeti, savukārt vecākiem modeļiem filtru atrašanās vietu var noskaidrot to rokasgrāmatā.
Ik pa laikam ieteicams iztīrīt arī mazgāšanas līdzekļa atvilktni, izmazgājot to ar karstu ūdeni, jo jebkuri ūdens, mazgāšanas līdzekļa vai veļas mīkstinātāja pārpalikumi atvilktnēs var veicināt baktēriju uzkrāšanos. Īpaši rūpīgi jāiztīra veļas mīkstinātāja nodalījums. Lai izvairītos no sasmakšanas, mazgāšanas līdzekļa atvilktni ikdienā var atstāt nedaudz atvērtu, lai notiktu gaisa apmaiņa.
Nākamais tīrāmais objekts, lai veļasmašīna vai pat izmazgātā veļa nesāktu smakot, – veļasmašīnas durvju gumija. Lai gan tajā ir iestrādātas caurulītes, kas novada lieko ūdeni, pēc mazgāšanas var saglabāties neliels mitrums, nosēsties arī mazgāšanas un skalošanas līdzekļu atliekas, kas rada pateicīgu augsni pelējumam. Tāpēc pa reizei durtiņu gumiju vajadzētu noslaucīt ar sausu lupatu, kā arī pēc veļas mazgāšanas durtiņas atstāt vaļā, lai liekais mitrums izgarotu un tajā nesāktu vairoties baktērijas un sēnītes.
– Ja smakošana saglabājas, iespējams, laika gaitā ir sakrājušies nosēdumi un netīrumi gofrētajā ūdens izvada caurulē, otra iespēja – vaina ir nopietnāka un kāda veļasmašīnas detaļa (piemēram, jau minētais bunduļa krusts) sākusi bojāties, sadrupt. Smakot var arī tas. Tomēr pārsvarā pie vainas ir nepiemērots veļas pulveris vai veļasmašīnas nekopšana, – teic Žanna Povarenkova.
Ja ar uzticamo palīgu vannasistabā gadījusies kāda nopietnāka ķibele un tas nedarbojas, par to parasti vēsta brīdinājuma signālu iedegšanās. – Tad gan, ja nav īpašu remonta prasmju, ar pašdarbību nevajadzētu nodarboties; ir pat bijuši gadījumi, kad man salabošanai atnes veļasmašīnu, kas izjauktā veidā salikta maisā… Pašu spēkos ir veļas mazgājamo mašīnu saudzēt un pievērst uzmanību tās apkopei, bet, ja kaut kas saplīsis, labāk sazināties ar meistaru.