Līdz ar pirmajiem saules stariem daudziem sāk niezēt "zaļie pirkstiņi" un mostas vēlme darboties dārzā vai vismaz iekopt skaistu ziedu kasti uz balkona vai terases. Gribētos, protams, lai ziedēšana sākas pēc iespējas agrāk, bet vai to vēl var pagūt? Kādus košumkrūmus un sīpolpuķes labāk izvēlēties? Kas jāņem vērā, tos stādot dārzā?
Tulpju un hiacinšu sīpoliem svarīgs aukstums
Tā kā sīpolpuķes – tulpes, narcises un hiacintes – tradicionāli stāda rudenī, varētu domāt, ka viss jau ir nokavēts, taču arī šobrīd vēl nebūs par vēlu parūpēties, lai aprīlī un maijā mūsu dārzā vai balkona kastē uzziedētu šīs krāšņās pavasara puķes. Lai varētu mosties jaunai sezonai, sīpolpuķēm ir svarīgi vismaz mēnesi atpūsties aukstumā. Ja sīpolus iestāda zemē rudenī, tie aukstumu gūst dabiskā veidā zem zemes, taču tad, ja zeme nav sasalusi, arī šobrīd, ieliekot zemē šo puķu sīpolus, tie vēl dabūs savu aukstuma devu un var saņemties uzziedēšanai. Cits ieteikums – ielikt puķu sīpolus uz mēnesi ledusskapī, pēc tam izņemt ārā un iespraust zemē. Vislabāk sīpolus likt ledusskapja augļu vai dārzeņu kastē uz papīra dvieļa, jo tikpat svarīgs kā aukstums sīpoliem ir sausums. Šādā veidā tie saņems aukstumu vienmērīgāk un pat labāk, nekā glabājot vēsā pagrabā, kur parasti kādi sīpoliņi ir saspiedušies kopā. Kad zeme paliek mīksta, tos droši var stādīt, taču mazliet seklāk, kā to darītu rudenī, jo šiem sīpoliem būs īsāks laiks, lai pagūtu izspraukties zemei cauri. Pilnīgi pietiks, ja sīpoliem pārbērs 1-2 centimetrus augsnes.
Vai stādīt dārzā var arī sīpolpuķes no podiņa?
Tā kā šobrīd veikalu plauktos krāšņi zied sīpolpuķes podiņos, var rasties jautājums – vai arī tās ir vērts pārstādīt dārzā? To droši var darīt, taču labāk – rudenī, jo ir ļoti maza iespēja, ka šīs sīpolpuķes sasparosies uzziedēt otrreiz vēl šajā sezonā. Labāk ļaut tām atpūsties, rudenī likt zemē un gaidīt jaunus ziedus nākamajā pavasarī. Viena kļūda, ko cilvēki nereti izdara, – pēc noziedēšanas mēģina visas zieda lapas nogriezt. To nedrīkst darīt! Jāļauj, lai lapas novīst un nokalst pašas, jo caur tām augs uzņem barības vielas pirms došanās miegā. Arī pārtraukt laistīšanu nevajag uzreiz, bet pakāpeniski. Tikai tad, kad zeme ilgstoši paliek mitra un augs ūdeni vairs neuzsūc (tas nozīmē, ka tas devies gulēt), var pārtraukt laistīšanu. Pagaida, kamēr zeme kļūst sausa, un tad sīpolu izņem no zemes, lai liktu uzglabāties aukstā pagrabā vai ledusskapī. Svarīgākais, lai tā būtu sausa vieta, arī paši sīpoli būtu sausi un savā starpā nesaskartos.
Hiacintes un narcises var stādīt ūdenī
Interesants audzēšanas veids, kas pamazām kļūst populārs arī Latvijā – hiacinšu un narcišu stādīšana vāzē ar ūdeni vai ūdens gelā. Eiropā šāds hiacinšu audzēšanas veids ir īpaši populārs Ziemassvētku laikā, bet to var darīt arī pavasarī. Šādai audzēšanas metodei ir labi piemērotas stikla vāzes smilšu pulksteņa formā, jo tad var nodrošināt to, ka ūdenī ir nevis viss sīpols, bet tikai tā saknīšu daļa, kas sīpolpuķēm ir ļoti būtiska, jo tāpat kā parastajiem sīpoliem arī puķu sīpolu lielākais bieds ir pūšana. Īpaši draudzīgas šai ziņā ir arī ūdens gela bumbiņas, kas vienmērīgi nodrošina augam mitrumu, to nepārmērcējot.
Visizturīgākie pavasara ziedi – atraitnītes
Runājot par pavasara ziediem dārzā, noteikti jāpiemin košās atraitnītes, kas nudien ir vienas no visizturīgākajām puķēm gan dārzā, gan balkona kastēs un apstādījumos. Iestādītas agrā pavasarī, tās var turpināt ziedēt līdz pat vēlam rudenim, dažkārt pat vēl decembrī.
Ir lielo ziedu un smalko ziedu atraitnītes, otrās ir pat vēl izturīgākas par lielziedu atraitnītēm. Iestādītas dārzā, tās vairosies pašas un ziedēs arī nākamajā gadā. Lielziedu atraitnītes ir hibrīdi. Un, kā jau hibrīdšķirnes, tās nav tik naskas uz vairošanos, turklāt arī, uzziedot nākamajā gadā, ziedu var būt mazāk un tie var būt citā krāsā.
Svarīgākais, kas jāzina par atraitnītēm:
* lai arī kopumā šīs puķes ir mazprasīgas, atraitnītēm patīk laistīšana;
* nopērkot atraitnīšu stādus veikalā, tie parasti ir ļoti labi mēsloti. Ja, pārstādot dārzā, par mēslošanu aizmirst, stādi var iet bojā;
* atraitnītes aug lielas un izplešas, taču, ja tās nogriež, atstājot vien pāris lapu pie saknēm, tās augs atkal;
* atraitnītes ļoti garšo gliemežiem, tāpēc jārēķinās, ka tās pievilinās tos no visas dārza teritorijas un tie būs jāapkaro.
Pavasara ziedošie košumkrūmi
Lieliska izvēle ir arī košumkrūmi un dekoratīvie augļu koki, kas sāk ziedēt agrā pavasarī.
Piemēram, forsītijas sāk ziedēt jau tad, kad apkārt viss vēl ir kails. Bet jāņem vērā, ka šis krūms noteikti ir jāapgriež, citādi izaugs milzīgs. Vēlams apgriezt tādu kā bumbu viena metra augstumā un diametrā uzreiz pēc noziedēšanas.
Ar katru gadu Latvijas dārzos arvien vairāk sāk ziedēt magnolijas. Agrāk pie mums bija sastopamas tikai baltās magnolijas, tagad arvien vairāk arī rozā un citu krāsu magnolijas – lieliem, krāšņiem un smaržīgiem ziediem. Tās gan ir jāstāda vēlajā pavasarī vai vasaras beigās, tāpēc šobrīd, izvēloties magnoliju, līdz tam brīdim to var audzēt podiņā. Vēl jāņem vērā, ka magnolijām nepatīk purvaina zeme, tāpēc tās labāk stādīt uzkalniņā. Neko citu tās neprasa. Turklāt ir arī tādas magnoliju šķirnes, kurām ir īpaši dekoratīvas lapas, tāpēc augs izskatās glīti un dekoratīvi arī vasarā.
Ilgu laiku pastāvēja mīts, ka mūsu klimats ir pārāk auksts dekoratīvajam ķirsim – sakurai. Kā redzams, arī -25 grādi ziemā uz neilgu laiku sakurām nekaitē. Sakuras ziedi var būt gan balti, gan rozā, gan tumši sarkani, to ziedēšanas ilgums gan ir atkarīgs no vēja stipruma. Ja vējš ir saudzīgs, tad par sakuru ziediem varam priecāties divas, trīs nedēļas.
Vēl šo eksotisko krūmu un koku pulciņam var pievienot dekoratīvo persiku, kas zied ar sarkaniem ziediem, un dekoratīvo mandeli, kas ir zemāka – aptuveni 1,5 metru augstumā, bet zied ar krāšņiem pildītiem ziediem. Šos dekoratīvos kokus un krūmus var stādīt vienā ansamblī, ievērojot aptuveni 1-10 metru distanci citam no cita, atkarībā no plānotā auga izmēra. Priekšplānā liek zemāko mandeli un forsītiju, bet otrajā plānā – dekoratīvo persiku un sakuru.
Sagatavoja AGRITA NUSBAUMA-KOVAĻEVSKA
25.02.2022.