Enerģijas dzērieni Latvijā pirmo reizi parādījās pirms dažiem gadiem, kuru laikā ir strauji audzis gan pieprasījums pēc tiem, gan piedāvājuma dažādība. Tagad reti kurš nezina par enerģijas šāviņu krāsainā bundžiņā vai pudelītē, taču izrādās, ka liela daļa jauniešu (kas arī ir enerģijas dzērienu ražotāju galvenā mērķauditorija) tos drīzāk lieto patīkamās garšas dēļ vai alkoholiskos kokteiļos.
Skaidrs ir viens – lietojot lielāko daļu pārtikas produktu vai dzērienu normas robežās, veselības problēmas neradīsies. To skaitā ir arī enerģijas dzēriens. Par dzēriena plusiem un mīnusiem, izplatību jauniešu vidū uz sarunu aicināju Madonas Valsts ģimnāzijas (MVĢ) 12. klases skolnieci Lindu Klimanovu, kas ir izstrādājusi zinātniski pētniecisko darbu par šo tēmu. Šā gada MVĢ Drošības dienās viņa turklāt vadīja lekciju par enerģijas dzērieniem vienaudžiem un skolotājiem, vecākiem.
– Enerģijas dzērienu sastāvā esošais kofeīns nomāc miegainību, stimulē smadzeņu darbību, paaugstina prāta spējas. Guarana kopā ar taurīnu ir dzenošs līdzeklis, kas paātrina vielmaiņu un paaugstina ķermeņa temperatūru. Tāpat enerģijas dzērienos ir citas vielas, piemēram, B vitamīni, niacīns, kas piedalās svarīgos organisma procesos. Žeņšeņs, kas mēdz būt enerģijas dzērienos, paaugstina fizisko aktivitāšu koeficientu. Ja ar enerģijas dzērieniem neaizraujas, tie nav bīstami vai kaitīgi, arī atkarība neradīsies. Enerģijas dzēriena maksimālā deva dienā ir 250 ml (mazās kārbiņas tilpums). Kopumā varētu teikt, ka enerģijas dzērieni piemēroti lietošanai augstas intelektuālas slodzes laikā vai arī tad, ja uz brīdi nepieciešams mundrums, –
secināja Linda Klimanova.
Enerģijas dzērienā ir vairākas sastāvdaļas – pamatā tas ir kofeīns, taurīns, guarana, ļoti daudz cukura. Kofeīns paātrina sirdsdarbību un elpošanu, paaugstina asinsspiedienu. Mundrums, ko tas rada, ir ļoti īslaicīgs, pēc pāris stundām tas jau ir pazudis, tāpēc cilvēkam rodas saprotama vēlme mundrumu atkal atgūt, iedzerot kafiju vai enerģijas dzērienu. Lielāka kofeīna deva jau darbojas toksiski, izraisot uzbudinājumu, caureju, bezmiegu. Pasaulē ir bijuši pat nāves gadījumi, Latvijā, par laimi, ne, taču Gaiļezera Toksikoloģijas centrā ir bijuši pacienti, kas pārdozējuši kofeīnu – viņiem novērota roku trīcēšana, svīšana, neregulārs un paātrināts sirds ritms, bailes no nāves un tamlīdzīgi veselības traucējumi. Kā no smēķēšanas, tā arī no kofeīna ar laiku rodas atkarība. Turklāt, ja no šīs vielas radusies atkarība, ar laiku var būt nepieciešama lielāka tās deva.
Taurīns it kā pastiprinot kofeīna ietekmi vēl vairāk (pagaidām tas vēl nav klīniski pierādīts), savukārt guarana ir dabisks psihostimulators. Šīs vielas, apvienotas kopā, izmanto cilvēka enerģijas uzkrājumus. Kofeīns paātrina nieru darbību, tāpēc bieži jāapmeklē labierīcības.
Linda Klimanova pastāstīja:
– Visos gāzētajos dzērienos ir ļoti daudz slēptā cukura, tāpēc, ja tos lieto ikdienā, var strauji pieņemties svarā. Enerģijas dzērienā, tāpat kā visos gāzētajos dzērienos, ir ļoti zems pH līmenis (pH = 1) – tā ir skāba vide. Nesen tas pierādījās ar pavisam vienkārša eksperimenta palīdzību. Skolas apkopējai palūdzu tīrīšanas līdzekli un nopirku enerģijas dzērienu. Abos šķidrumos iemērcu indikatora papīrīšus, un krāsa, kas uzrādījās enerģijas dzērienam, bija tikai par vienu toni gaišāka nekā tīrīšanas līdzeklim. Skābā vide ļoti noārda zobu emalju, kas cilvēkam diemžēl neatjaunojas. To atzīst gan zobārsti, gan pati praktiski pārbaudīju ZPD vajadzībām, uz nakti zobus (ar tiem izlīdzēja pazīstama zobārste) iemērcot enerģijas dzērienā. Pēc aptuveni 9 stundām zobi bija kļuvuši balti un to cietā ārējā kārta – mīkstāka.
Praktisko pētījumu ietvaros (aptaujājot 100 skolēnu vecumā no 16 līdz 19 gadiem) Linda arī noskaidrojusi, ka lielākā daļa enerģijas dzērienu iegādājas garšas pēc, varbūt pat nezinot tā īsto ietekmi. Viņiem šķiet, ka tas vienkārši ir garšīgs gāzēts dzēriens – gluži kā limonāde. Tāpat vairāk nekā puse tikai daļēji zina enerģijas dzērienu pozitīvās un negatīvās īpašības, katrs 12. sevi uzskata par informētu šajā jautājumā.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 06.11.2010.
Autore: LAURA VOITIŅA
AGRA VECKALNIŅA foto