Aprīlis ne velti tiek dēvēts par sulu mēnesi – zeme sāk atkust, daba mosties, arī kokos straujāk sāk riņķot „dzīvības sula", kas nodrošina jauna augšanas perioda uzsākšanu. Savs labums no tā ir arī cilvēkiem – līdz lapu plaukšanai var tecināt bērzu un kļavu sulas.
– Pavasaris ir atmodas laiks dabā un cilvēkos. Koki pirmie reaģē, izlaižot dzīvības sulu caur sevi. Kas atliek man? Līdzi kokiem atmodināt sevī vēlmi rosīties, vēlmi iet līdzi visām dabas norisēm. Ņemot, tāpat kā to darīja mūsu senči, vērtīgāko no dabas. No kokiem tā ir dzīvības sula. Sāku ar kļavām. Šogad kļavu sula bija īpaši salda. Mežus un laukus vēl klāja sniegs, bet kļava jau bija gatava dalīties ar mani. Un nu jau arī bērzs aicina mani pie sevis. Atšķirībā no kļavu sulām, bērzu sulas ar dažādām piedevām tiks skābinātas un glabātas pagrabā vasaras karstākajām dienām, gaidot brīdi, kad kāds no mazbērniem uznesīs tās augšā. Kļavu un bērzu sulas ir nemainīga vērtība mūsu ģimenei daudzu gadu desmitu laikā. Šodienas apstākļos šī bezmaksas dabas velte ir īsti laikā un vietā, jo sniedz gan veldzi, gan vielas, kuras ir tik noderīgas cilvēka organismam, – teic mārcēniete Ņina Kalupniece, kas šogad, kā ierasts, aktīvi tecina sulas.
Ir vērts sekot Ņinas piemēram un nepalaist garām sulu tecēšanas laiku. Katru gadu brīdis, kad sākt un beigt tecināt sulas, nedaudz atšķiras laikapstākļu ietekmē. Sulu tecēšanas laiks ilgst aptuveni mēnesi. Kad sulas sāk apsīkt, tās kļūst duļķainas, savukārt tecināšanas sākumā bērzu sulas ir visdzidrākās, ar mazāku olbaltumvielu daudzumu un vieglāk uzglabājamas.
Tāpat jāatceras, ka, laikam kļūstot vēsākam, sula tek mazāk.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 09.04.2011.
Autore: LAURA VOITIŅA
Foto no personiskā arhīva