Mūsdienās, kad laikapstākļi ir tik ļoti nepastāvīgi un reizēm arī meteorologiem grūti prognozējami, visuzticamākais palīgs būs termometrs, kas nosaka gaisa temperatūru. Šobrīd savu priekšgājēju – dzīvsudraba termometru – nomainījuši digitālie termometri ar sensoru un meteoroloģiskās stacijas, kas sniedz papildu laikapstākļu noteikšanas opcijas un arī precizitāti.
Izšķir digitālos termometrus ar iekšējo un ārējo sensoru, turklāt otrajam veidam papildu iedalījums ir, vai sensors ir ar vadu vai bezvadu sistēmu. Objektīvu apsvērumu dēļ (rādījumu neietekmē iekštelpu siltums, lietošana ir parocīgāka) termometri ar bezvadu sensoru varētu šķist pareizākā izvēle.
Savukārt meteoroloģiskās stacijas piedāvā ne vien iekštelpu un āra temperatūras mērīšanu, bet arī papildu opcijas.
– Ir termometri, kuriem sensors ir pie vadiņa, un ir bezvadu sensora, kas jāizvieto ārā. Vidēji bezvadu sensors uztver 30-50 metru attālumā, dārgākus modeļus var novietot pat 100 metru attālumā no mājas, tādējādi mazinot iespēju, ka tā rādījumu varētu ietekmēt siltums no mājas.
Modernās laika stacijas rāda iekštelpu/āra temperatūru, mitruma līmeni, ir arī modeļi, kas parāda spiedienu, mākoņu biezumu laukā. Šādas ierīces principā noder ikvienam, kuram būtiski zināt, kādi laikapstākļi un temperatūra ir ārā, piemēram, sportistiem, lauksaimniekiem un citiem, kam darbs vai atpūta ir ārā, – teic veikala „Kvarcs" pārdevējs konsultants Donalds Vasīlis.
Lietotāju pieredze atkarīga no katra vēlmēm – ir klienti, kuri gatavi nedaudz piemaksāt (salīdzinājumam: veikalā „Kvarcs" termometrs, kuram sensors ir ar vadu, maksā ap 8 eiro, kamēr ar bezvadu sensoru – ap 18 eiro) ērtības labad. Tikmēr citi teic, ka arī termometrs ar vadiņu rāda gana precīzi, jo sevišķi, ja āra temperatūru pārbauda tikai reizi dienā – pirms iešanas ārā. Patīkami, ka bezvadu sensors nepatērē daudz enerģijas, tādēļ bateriju vidēji pietiek aptuveni gadam.
Būtiskākais termometra ar bezvadu sistēmu lietošanā ir sensora uzstādīšana. Donalds Vasīlis norāda: – Man pašam mājās bezvadu termometra sensors bija uzstādīts tā, ka no rīta un pusdienlaikā virsū spīdēja saule, sasildot arī aizmugurē esošo akmens sienu. Tā ar savu siltumu turpināja sildīt sensoru, tādējādi iespaidojot tā rādījumu. Jāņem vērā, ka sensors uz to ir diezgan jutīgs, turklāt arī diezgan ilgi notur saņemto saules gaismu, tādēļ tas ir jānovieto ēnā, vislabāk – ziemeļaustrumos. Saprotams, tā ir lielāka problēma vasarā, bet ziemā saules gaismas ir mazāk, tad arī sensoru tas ietekmē mazāk. Izvēlētajā vietā, kas atkarīga no sensora uztveršanas attāluma, to var pakarināt pie kādas saimniecības ēkas, no kuras nenāk siltums, koka zarā vai piestiprināt kur citur.
Vidēji šādi termometri/meteoroloģiskās stacijas nopērkamas, sākot no aptuveni 6 eiro līdz 40-50 eiro. Saprotams, ka par kvalitāti, precizitāti un papildu opcijām jāpiemaksā, tādēļ vēl advancētākie modeļi var maksāt pat vairāk nekā simt eiro.
03.11.2017.