Siltais rudens vēl aizvien pieturas, tāpēc joprojām turpinās arī dārza darbi. Šoreiz – mazliet plašāk par mulčēšanu, ko var izmantot arī augu ieziemošanai jaunajiem stādījumiem, kuri vēl nav paguvuši apsakņoties.
Mulčēšana ir augsnes nosegšana ar organisku vai neorganisku materiālu, kas pasargā augsnes virskārtu no izžūšanas, dubļu veidošanās lietusgāžu laikā, kavē nezāļu attīstību, samazina krasas temperatūras svārstības augsnes virskārtā, veicina bioķīmiskos procesus, mikroorganismu darbību un labas augsnes struktūras veidošanos. Mulčēšana arī papildina trūdvielu saturu augsnē un neļauj lietum izskalot augsnes daļiņas.
Kādi ir mulču veidi?
Mulča mēdz būt: neorganiskā (grants, oļi, dekoratīvie akmeņi, šķembas, melnā plēve) un organiskā (mizu mulča, kūdra, zāģu skaidas, koku šķelda, priežu čiekuri, komposts, salmi, lapas un nopļautās zāles masa).
Kā novērojuši dārzkopji, vislabākās ir lapu koku skaidas, jo tām sadalīšanās procesā ir mazāk nevēlamu blakņu nekā skujkoku skaidām. Zāģskaidas sablīvējas, kavējot lietus vai laistītā ūdens iekļūšanu augsnē, un, jo smalkākas tās ir, jo sliktāk. Smalko mulču gan var izmantot augsnes ielabošanai, sajaucot to ar augsni. Tas nodrošina augsnes irdenumu un gaisa caurlaidību. Jo īpaši der rododendriem un rozēm. Savukārt ēveļskaidas, frēzskaidas vai šķelda vairāk piemērota koku apdobēm vai krūmu grupām.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 07.11.2014.
Autore: LAURA KOVTUNA
AGRA VECKALNIŅA foto