Ik pavasari stādu tirdziņā līdzās daudziem kultūraugu un puķu stādiem var atrast arī dažādus garšaugus. Tiem, kas orientējas garšaugu pasaulē, tiek piedāvāts pašiem savos dārzos vai podiņos uz balkona izaudzēt kādu vērtīgu piedevu ēdienu garšas dažādošanai, marinēšanai, salātiem, kā arī noderīgām ārstniecības augu tējām.
Baziliks, majorāns, timiāns, estragons, koriandrs, salvija, piparmētra, citronmētra… Arvien vairāk ir to dārzu, kur līdz ar pētersīļiem, dillēm un selerijām audzē šos un vēl daudz citu garšaugu, zinot, kā tos izmantot.
Arī madoniete Lidija Kazuša ir starp tiem, kas garšaugus audzē pati un to iesaka darīt arī citiem.
– Garšaugu stādus pērk ar katru gadu vairāk, – novērojumos dalās Lidija Kazuša, – tāpēc arī esmu izaudzējusi stādus, jo ir pieprasījums. Arī pati savā dārzā audzēju šos aromātiskos un veselīgos augus, ko arī savācu, izkaltēju, vāru tējās, pievienoju ēdieniem. Daudzi garšaugi ir daudzgadīgi, bet pagājušajā ziemā daudziem izsalusi salvija, ko tagad vēlas atjaunot. Ir cilvēki, kas par garšaugiem zina teoriju, bet nekad tos nav paši audzējuši, ir pirkuši kaltētā veidā paciņās, nu vēlas garšaugus pamēģināt audzēt paši. Populārākie garšaugi ir baziliks, timiāns, pieprasa arī salviju. Galvenais, ka garšaugus var arī iestādīt starp ziedošajiem augiem puķu dobē, jo visi ir ar savdabīgiem ziediem, izskatās dekoratīvi. Tie neprasa nekādus īpašus augšanas apstākļus, dažkārt ļoti iemīl vietu, kur iestādīti, aug un kuplo.
Timiāns ir ļoti aromātisks garšaugs. Lieliska piedeva salātiem, zupām, noder arī zāļu tējām. Ja marinē gurķus, var iemest burkā arī timiāna zariņu. Kopā ar majorānu un ķiplokiem to izmanto gurķu skābēšanā. Ļoti labi garšo olīveļļā uz pannas vai cepeškrāsnī cepti kartupeļi vai dažādi dārzeņi, pārkaisīti ar timiānu un rozmarīnu, –
kabači, ziedkāposti, paprika, brokoļi, sīpoli, ķiploki, tomāti, burkāni. Gatavojot ēdienu, timiānu var pievienot jau sākumā. Kaltētam timiānam ir intensīvāka garša nekā svaigam. Labi sader ar rozmarīnu, lauru lapām, raudeni, muskatriekstu un salviju.
Majorāns jeb "kalnu rota" ir lēni augošs, aromātisks augs ar nelielām, ovālām lapām un maziem baltiem vai rozā ziediņiem. Tas ir garšaugs, ko var lietot kulinārijā visai plaši. Svaigs vai kaltēts majorāns ir lieliska piedeva salātiem, zupām, pastētēm, zivju, mājputnu gaļas, olu un dārzeņu (īpaši pākšaugu) ēdieniem, sacepumiem, sautējumiem, mērcēm un makaroniem, kā arī sāļajiem biezpiena ēdieniem. Senie romieši majorānu pievienoja olīveļļai un vīnam. Par godu jaunlaulātajiem tika vīts majorāna vainags, kas simbolizēja cieņu.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 22.05.2010.
Autore: IVETA ŠMUGĀ
OĻĢERTA SKUJAS foto