Darbs komandā saliedē kolektīvu

Pašlaik virtuvē rosās Maija Romanova, un viņai palīdz Inta Markova. Maija ir tikko atgriezusies no ceļojuma pie meitas ģimenes Anglijā, savukārt, kolēģītes Ilze Gutāne, Dace Gutāne un Iveta Aveniņa šobrīd ir atvaļinājumā. 

Maija Romanova līdz šim strādāja Cesvaines bērnudārzā par pavāri. Viņa un kolēģes bija komanda — viens vesels — gadu gaitā sastrādājušās tā, lai saprastos bez vārdiem. Vienkārši katra zina, kas kurā mirklī jādara, lai otrai netraucētu. Ir iegrozījies tā, ka pēc jaunās skolas atvēršanas Maija un Ilze aizgājušas strādāt uz skolas virtuvi, atstājot trešo kolēģi bērnudārzā. Protams, viņas pietrūkst. 

Inta pirms darba skolas virtuvē desmit gadu strādājusi Cesvaines sviesta un siera rūpnīcā par pavāra palīgu. Inta ar patiesu gandarījumu stāsta: — Ir jau tikai neliels laiciņš, kopš strādāju skolā kopā ar šīm meitenēm, bet daudz ko esmu iemācījusies. Katrai ir savs knifiņš.

Virtuvē katrai ir sava loma — Maija specializējas uz salātiem, Ilze gatavo saldos ēdienus, Dace izpalīdz ar idejām. Viegli nav. Darbā visu dienu jāstāv uz kājām. Ir bijušas dienas, kad ir strādāts nevis astoņas stundas, bet vēl ilgāk, lai tikai spētu tikt galā ar visiem darbiem. 

Receptes tiek pielietotas tikai retu reizi, kad gatavojams kāds īpašs ēdiens. Tomēr gadu gaitā ir jau iegājies, cik daudz kā vajag — cik daudz jāber sāls, cik garšvielu nepieciešams. Uz aci jau var pateikt attiecīgo daudzumu, nemaz nesverot. — Sākumā nezinājām, cik daudz produktu jāber lielajā katlā. Zupas sanāca kā biezzupas, — smejas Maija.

Jāteic, ka skolas virtuvē visi produkti ir noteiktā daudzumā, tieši tā, kā ēdienkarti ir sastādījusi diētas māsa. Tajā viss ir sīki norādīts. Maija skaidro: — Māsiņa painteresējas, ko gatavo citās skolās un bērnudārzos. Vadoties pēc uzzinātā, mēs daudz ko paņemam arī sev, tajā skaitā arī jaunas receptes.

Inta piebilst: — Viņa meklē arī dažādās grāmatās kaut ko jaunu, jo gribas pamainīt ēdienkarti.

Bet nemaz jau to jauno tā nepieņem un negrib nogaršot. Labāki šķiet jau pārbaudīti un zināmi ēdieni. Uzskatāmi pēc pusdienām var redzēt, ka ir bijis kāds jauns ēdiens, jo šķīvji nav pat pusēsti. No vienas puses — žēl, ka vecāki maksā par pusdienām, bet bērns tās neēd, tāpēc pavārītes cenšas neaizrauties ar eksperimentēšanu un gatavo jau labi zināmus, skolēnu iecienītus ēdienus. Vismīļākie skolēniem ir soļanka, kakao ķīselis, vista, sautēti makaroni ar dārzeņiem, kotlete.

Runājot par pašu skolas virtuvi, sākumā bijis grūti, jo visas iekārtas nebija apgūtas. Milzīgs palīgs ēst gatavošanā ir konvekcijas krāsniņa. Tas ir tikpat kā dators, kam ir neskaitāmas opcijas. Sākumā neviens ar šo plīti nemācēja strādāt, bet tagad, kad tā ir iemēģināta, pavārītes nevar iedomāties, ko darītu bez šādas ierīces. Tā ir tik smalka iekārta, ka, attiecīgi uzstādot, to var regulēt, pat atrodoties mājās. Arī funkciju ir daudz — var cept, vārīt, tvaicēt dažādus izstrādājumus. Pavārītes nemaz nenojautušas, ka šajā krāsniņā var izdoties tik garšīgas bulciņas un smalkmaizītes.

Klāj arī godos Paralēli ikdienas darbam samērā bieži notiek dažādi pasākumi: jubilejas, kāzas un bēres. Šīs ir tās reizes, kad saimnieces var izpausties, uzklājot galdu tik skaistu, ka viesi ir patīkami pārsteigti. Pirmajā septembrī ierasts klāt galdu skolotājiem un skolas personālam. Šādā svētku galdā ir īpaši, arī neredzēti ēdieni. Viesiem ļoti garšo kolēģes Ilzes Gutānes gatavotās mazās kartupeļu pankūciņas, kam virsū liek Ķīnas kāposta lapu, Fetaki sieru, lasi un kādu zaļumiņu. Tās smalkiem ciemiņiem ir delikateses, kas ir ļoti pieprasītas, taču tās reti kur pasniedz. Saimnieces smejas — reiz kāds vīrietis teicis, ka šīs pankūciņas esot tādas pašas, kā Hotel de Roma gatavotās. Viņš nekad iepriekš neesot domājis, ka arī tik mazā pilsētiņā, kā Cesvaine, kaut kas tāds ir pieejams.

Vislielākais darbs bija, kad pavārītēm divu nedēļu laikā vajadzēja klāt galdu pat četrām bērēm. Ņemot vērā to, ka cilvēks daudz nevar apēst, pārsvarā galdā liek siltos ēdienus, jo aukstie ēdieni parasti paliek pāri. Saimnieces, viena otru papildinot: 

— Pie mums ēdieni ir kā mājās, nekādus eksotiskus ēdienus negatavojam. Vienreiz kāds ēdējs apgalvoja, ka tik daudz ir dzirdējis par mums, līdz nolēmis pats pārliecināties, vai tiešām viss ir tik labi, kā stāsta pārējie. Un viņš speciāli sēdēja pie galda, lai atrastu kādu niansi, par ko pastrīdēties. Bet neatrada. Tad viņš pienāca pie mums un teica: „Paldies, viss tiešām bija lieliski! Es pat atcerējos mājas un bērnību, sātīgi un garšīgi paēdu.”

Ir arī tādi pasākumi, kuriem ēdiens jāgatavo promvešanai. Piemēram, Cesvaines pils parka svētkos skolas virtuvē pavārītes vārīja zupu lielajam katlam, lai pēc tam tā tiktu nogādāta uz parku. Arī piedzīvojumu sacensību dalībniekiem bija jāvāra putra. Ikdienā porcijas tiek gatavotas apmēram 500 cilvēkiem, tostarp skolēniem, bērnudārza bērniem, cilvēkiem no malas. Termosos ēdiens tiek nogādāts pansionāta iemītniekiem.

Pēc pasūtījuma tiek gatavotas gaļas rolādes. Tās ir iecienītas, un cilvēki apgalvo, ka nekur citur tik garšīgu neesot. Arī cenas ziņā ir atšķirība starp šīm rolādēm un veikala piedāvājumu. 

Maija stāsta: — Izmēģinām dažādas variācijas, jo pašām nav interesanti visu laiku gatavot vienu un to pašu. Gribas odziņu. Inta atrada ļoti garšīgu salātu recepti: svaigs kāposts, selerijas, sīpols un nedaudz zaļumu, skābumam mazliet etiķis. Izdodas atsvaidzinoši salāti. Vasarā iecienīti ir grieķu salāti. Pagatavošana nav sarežģīta: smalkos gabalos sagriež tomātu, gurķi, olīvas, sarkano sīpolu, pārlej ar speciālu etiķa mērci. Etiķa mērces vietā var izmantot parasto salātu mērci. Garnē ar Fetaki sieru.

Jautāju Maijai, ar ko atšķiras Anglijas virtuve no mūsu ierastajiem ēdieniem. Maija sacīja, ka pati savām acīm pārliecinājusies, ka ir krasa starpība iepirkšanās ziņā. Veikalā parasti nopērk pārtiku veselai nedēļai, lai būtu drošs, ka nekā nepietrūks. Tomēr Maijas meitas ģimenē cenšas ēst veselīgi, visu to pašu, ko ēstu pie mums, piemēram, dažādus salātiņus. Maija pastāstīja, ka meitai pie mājas ir dārziņš, kurā audzē salātus, gurķus, bietes. Nebūt nav tā, ka Anglijā galvenais pārtikas avots ir burgeri. Ļoti gan pietrūkst pie mums ierastās rupjmaizes, nav arī žāvējumu. Pārsteidzis tas, ka kartupeļi aug puķpodos.

Autors: RITA TURKINA
AUTORES foto