Septembris ir īstais laiks, kad doties pie sava cidoniju krūma, lai salasītu sulīgi dzeltenos augļus, kas tiek dēvēti arī par Latvijas citroniem. Tieši labo un vērtīgo īpašību dēļ cidonijas tiek pārstrādātas gan sulā un sīrupā, gan sukādēs, lai būtu iespējams uzņemt bagātīgu vitamīnu devu.
Cidonijas ir veselības bumba, kas dažādos pagatavošanas veidos dod neskaitāmas nepieciešamās uzturvielas, palīdz uzlabot sirdsdarbību, vielmaiņu un labsajūtu un stiprina cilvēka imunitāti, kas rudens mānīgajos laikapstākļos jāsargā vēl uzmanīgāk.
Ošupes pagasta „Akmeņsalu" saimnieks Vilis Čoders šo vērtīgo augli audzē jau kopš deviņdesmito gadu sākuma.
– Pirmie stādi tika iestādīti, nezinot, kas tad īsti izdosies. Kad cidonijas sāka ražot, nevienam īsti tās vairs nebija vajadzīgas. Laika gaitā tieši vērtīgo īpašību dēļ tās kļuva arvien pieprasītākas. Kopš sākām audzēt krūmcidonijas, tās ir iestādītas viena hektāra platībā. Pirmos četrus gadus cidonijas aug ļoti labi, tās ir viegli apkopt. Pēc tam krūmi izplešas un ir grūtāk, piemēram, appļaut, tāpēc ļoti svarīgi, manuprāt, ir ievērot stādu attālumu citam no cita. Vietas izvēlei ir svarīga nozīme krūmcidoniju audzēšanā. Jāraugās, lai platība nebūtu noēnota. Jāizvēlas no vējiem aizsargātas, saulainas vietas, kur sakrājas bieza sniega kārta.
Nav vēlams stādīt pazeminātās vietās, kur pavasaros bieži ir salnas, kā arī ieplakās, kur ilgstoši stāv ūdens. Augsnes mehāniskā sastāva ziņā krūmcidonijas nav izvēlīgas, bet, lai raža izdotos, pavasarī krūmus var bagātināt ar sauju kombinētā mēslojuma, – padomos dalās Vilis Čoders.
Krūmcidonijas stāda agri pavasarī. Ja stādi nopirkti rudenī, ziemā augus labāk pierakt un piesegt. Stādīšanai der divgadīgi sējeņi un veģetatīvi pavairoti stādi ar sazarotu virszemes daļu un kuplu sakņu sistēmu. Vecāki stādi grūtāk ieaugs.
Pēdējos gados vasaras ir karstas un sausas. Jautāta, kā ar stādu laistīšanu, Anita atzīst, ka šogad, lai gan lijis ir minimāli, tas tomēr nav ietekmējis ražu.
– Vasaras ir sausas, lietus ir ļoti maz, bet cidoniju krūmus nelaistām, kaut gan nedrīkst arī pieļaut stādu izkalšanu. Svarīgi ir arī izgriezt sala bojātos, ļoti stāvos dzinumus un visus zarus, kuri sabiezina un noēno krūma vidusdaļu. Vecākajos krūmos to gan ir ļoti grūti izdarīt. Nosalušie zari laika gaitā paši izlūst, bet jaunajos krūmos gan to darām. Pirms vairākiem gadiem ir bijis arī tā, ka stādi nosalst pilnībā un liekas, ka vairs neatdzīvosies, bet nākamajā gadā pilnībā ataug. Ielejā, slapjās vasarās gadās, ka krūmi noslīkst, bet pēc tam atkal ataug, – pastāsta Anita. – Jāsaka, ka cidonijas audzēšanai padodas viegli, lai gan jāiegulda pamatīgs darbs. Vasarā vairākkārt ir jāappļauj, lai neieaug zālēs un nezālēs. Augļus lasām ar rokām, bet vēl guvums ir arī jāpārstrādā.
Ir dažādas krūmcidoniju augļu pārstrādes iespējas. No tiem ražo sukādes. Cidonijas noder arī atspirdzinošu dzērienu, sīrupu, marmelādes, kompota un citu gardu, veselīgu našķu gatavošanai. Šie skābie augļi ir ļoti aromātiski, tie lieliski papildina, piemēram, bumbieru, plūmju, burkānu, ķirbju garšu, jo šie augļi un dārzeņi satur maz skābju un aromātvielu.
Arī „Akmeņsalu" saimnieki pārstrādā cidonijas, lai iegūtu veselīgus gardumus.
– Esam pamēģinājuši dažādas pārstrādes iespējas. Visvairāk gan pieturamies pie sulas un sīrupa. Protams, esam mēģinājuši arī sukādes. Sīrupu ir pavisam vienkārši pagatavot. Nepieciešama cidoniju sula un cukurs attiecībā 1:1. Pēc tam to uzkarsē gandrīz līdz vārīšanās temperatūrai un sapilda burkās vai pudelēs, – ar recepti dalās Vilis.
Cidonijas satur apmēram četras reizes vairāk C vitamīna nekā āboli, kurus gan uzturā lietojam krietni biežāk. 100 gramu cidoniju satur 25% no cilvēkam diennaktī nepieciešamās C vitamīna devas – 15 miligramu.
Cidonijas ir bagātas arī ar pektīnvielām, kas ir viens no ogļhidrātu veidiem. Tās veicina gremošanu un citādi uzlabo vielmaiņu. 100 gramos cidoniju ir apmēram trīs līdz četri grami pektīnvielu.
Cidonijas satur arī B grupas (B3, B5, B6 un B9) vitamīnus un bēta karotīnu, no kā organismā veidojas A vitamīns. Tie gan cidonijās ir salīdzinoši nelielā daudzumā.
No minerālvielām cidonijās visvairāk ir kālija, kas svarīgs sirds veselībai (100 gramos cidoniju ir 6% no nepieciešamās kālija dienas devas), vara (6% no dienas devas), dzelzs (4% no dienas devas), bet tās satur arī kalciju, magniju, fosforu un nātriju.
Bet cidonijas nav vienīgās, kas aug "Akmeņsalās". Saimniecībā ir arī vairāk nekā hektārs smiltsērkšķu. Kā atklāj saimnieks, šogad augustā ļoti liels darbs tika paveikts, lai novāktu jauno ražu: – Smiltsērkšķiem ļoti svarīgi, lai tie ieaugtu, jau no sākuma krūmiem jānodrošina pietiekams mitrums. Sausās vasarās pat nepieciešams laistīt. Tāpat tie bieži ziemās izsalst, gadās, ka nokalst, bet, nozāģējot veco krūmu, tajā pašā vietā var stādīt jaunu. Ražu ietekmē arī pavasara sals, kas pēdējos gados ir novērots laikā, kad krūmi ir pumpuros vai zied.
Arī smiltsērkšķi ir ļoti vērtīgi. Tajos atrodama virkne veselībai noderīgu bioloģisku savienojumu: vitamīni, aminoskābes, organiskās skābes, dabiskie antioksidanti. To sastāvā ir vairāk nekā 190 bioloģiski aktīvu komponentu, kam ir vairākas veselību uzlabojošas īpašības. Šīs ogas var gan ēst svaigas, gan pārstrādāt sulā, sīrupā un eļļā.
– Pārsvarā no ogām iegūstam sulu un sīrupu. Bet esam arī vārījuši smiltsērkšķu konfektes jeb marmelādi, tām netiek pievienoti pārtikas pektīni. Sešas reizes tika mēģināts, lai iegūtu vēlamo rezultātu. Process ir laikietilpīgs. Kad ir iegūta sula, pāri paliek mizas. Tās izspiež caur citu sulu spiedi, lai iegūtu dabisko pektīnu. Esam vārījuši smiltsērkšķu želeju. Tāpat ir dažādi veidi, kā spiež sulu. Mēs augļus atlaidinām, noskalojam, lieko ūdeni nolejam un tikai tad spiežam sulu. Mīkstumā ir ļoti daudz vērtīgo vielu. Izmantojot šādu tehnoloģiju, sula ir biezāka, – pastāsta Vilis un Anita.
27.09.2019.