Nav noslēpums, ka pati pirmā skolas diena katra cilvēka dzīvē ir sevišķs notikums un rada ne mazums satraukuma. Parasti aizdomājamies tikai par acīmredzamajām, lielajām pārmaiņām bērna ikdienā – jauno vidi, neiepazītiem cilvēkiem, neierasto mācību procesu. Aizkadrā paliek ne tik uzkrītošās situācijas, ar kurām saskaras pirmklasnieks. Viena no tām ir izmainītais ēšanas režīms, kas ir atšķirīgs no līdz šim pierastā.
Bērnam tagad ir jāceļas agrāk, lai brokastis ieturētu mājās pirms došanās uz skolu. Pēc vasaras arī miega režīms ir pavisam cits, līdz ar to nereti rīts ir sasteigts un trauksmains, kas var nelabvēlīgi ietekmēt brokastošanu, vai maltītei nepietiek laika vispār.
Brokastis ir ēdienreize, kurā organisms uzņem enerģiju dienas pirmās puses garīgo un fizisko aktivitāšu veikšanai. Tās neieturot, bērns var būt miegains un justies saguris, līdz ar to rodas grūtības koncentrēties, kas, savukārt, negatīvi ietekmē mācīšanās kvalitāti. Neatkarīgi no tā, vai bērns ir paēdis brokastis vai ne, skolas vide ir nepielūdzama – tā pieprasa no skolēna nedalītu uzmanību visa jaunā apguvei.
Pētījumos ir pierādīts, ka skolēni, kuri ikdienā ietur brokastis, spēj efektīvāk domāt un ir modrāki. Tomēr nozīme ir ne tikai tam, vai brokastis tiek ēstas vispār, bet arī to saturam un kvalitātei. Pētījumi liecina, ka augstākas kvalitātes ēdiens (tas nebūt nenozīmē, ka tas ir dārgāks) bērnam nodrošina augstāku dzīves kvalitāti, kā arī samazina stresa un depresijas risku. Brokastu neēšanai ir arī potenciāla ietekme uz aptaukošanās veidošanos vēlāk bērna dzīvē.
Lai bērns saņemtu visas sev nepieciešamās uzturvielas, brokastīm jābūt pilnvērtīgām. Rekomendētais uzņemtās enerģijas daudzums brokastīs ir 20-35% no kopējā diennakts enerģijas daudzuma. Brokastīm ieteicams saturēt gan augļus un/vai dārzeņus, gan saliktos ogļhidrātus (putras, maize, graudaugu produkti), gan olbaltumvielas (olas, piena produkti, zivis, gaļa).
Piemēram, rudzu maize ar vārītu olu un svaigu gurķi, kā arī ābols nodrošina pilnvērtīgu nepieciešamo vielu uzņemšanu, turklāt tas nemaksā dārgi, ir viegli pagatavojams un paņemams līdzi trauciņā. Ēdiena pagatavošanā vēlams ievērot dažādību, piemēram, olu pārmaiņus vārot, cepot omletē, plaucējot u. tml., lai pagatavotais ēdiens bērnam arvien liktos interesants un tīkams. Nevajadzētu bērna ēdienreizēs iekļaut ēdienus ar lielu pievienotā cukura, sāls un tauku daudzumu. Labāk ēdienu pēc iespējas gatavot pašiem mājās, nevis iegādāties veikalā nopērkamus, gatavus, rūpnieciski ražotus produktus.
Ja rīti ir ļoti steidzīgi, brokastis līdzņemšanai var pagatavot iepriekšējā vakarā un līdz rītam uzglabāt ledusskapī, tās bērns, iespējams, apēdīs pa ceļam uz skolu – ejot vai braucot.
Ja bērns līdz pusdienlaikam jūtas ļoti izsalcis, līdzi uz skolu var iedot nelielas, veselīgas uzkodas, piemēram, piknika sieru, burkānus vai sauju riekstu, ko notiesāt ēdienreižu starplaikā.
Svarīgi bērnam nodrošināt arī dzeramo ūdeni visas dienas garumā, dodot dzērienu, vislabāk tīru ūdeni, līdzi uz skolu vairākkārt lietojamā pudelē.
Bet ko darīt, ja bērns atsakās ēst brokastis? Iesaku neuzspiest brokastu ēšanu, tomēr pozitīvā formā mudināt viņu to darīt.
Daži padomi, kā veicināt brokastu ēšanu bērnam
* Neaizstājiet bērna brokastis ar našķiem (no uzturvērtības viedokļa tie ir nabadzīgi, turklāt satur lielu daudzumu cukura, sāls, tauku u. tml.).
* Runājiet par brokastīm pozitīvi, piemēram: „Ja paēdīsi – tev būs vairāk spēka, ātrāk augsi, vieglāk būs mācīties", nevis – „Ja nepaēdīsi – tev nebūs spēka, neizaugsi, būs grūti mācīties".
* Dažādojiet brokastu ēdienus (gan saturā, gan izskatā) – dažas praktiskas idejas varat apskatīt SIA „NeuroPhys" mājaslapā www.neurophys.lv vai facebook kontā www.facebook.com/neurophys.lv.
* Ja ir zināms, kas bērnam ļoti garšo un ir atbilstošs kvalitatīvām brokastīm uzturvērtības ziņā, šo ēdienu droši varat celt galdā, iepriecinot skolēnu jau no paša rīta.
* Paši rādiet piemēru, brokastojot kopā ar bērnu/bērniem.
* Uzturiet patīkamu sarunu gaisotni pie galda. Brokastošanai pie galda vajadzētu ieplānot vismaz 15-30 minūtes (atkarībā no bērnu vecuma un rakstura īpatnībām).
* Brokastojot pārrunājiet pozitīvo, kas bijis vakar vai sagaidāms šajā dienā.
* Jāņem vērā bērna uztvere par to, kas ir pozitīvs. Ar teikumiem „Atceries, ka tev noteikti jāizlabo matemātikā atzīme!" vai „Nu, kādas sajūtas pirms kontroldarba?" diez vai uzlabosit bērna apetīti un kopējo noskaņu pie brokastu galda. Protams, ja jūtama spriedze par gaidāmās vai iepriekšējās dienas notikumiem, var piedāvāt par to parunāt, un, iespējams, bērns pats pateiks „tagad nē", ja tas brokastu sarunai būs par smagu, vai arī jutīsies atvieglots, ka var to izrunāt „šeit un tagad".
Kardinālāks risinājums – līdz brīdim, kamēr brokastis tiek ēstas mājās un bērns apgūst labu praksi sava ēdiena izvēlē ārpus mājas, var apsvērt kabatas naudas un maltīšu budžeta atšķirīgu finansēšanas risinājumu.
Jebkurai ēdienreizei, ne tikai brokastīm, nozīmīgs ir sastāvs un emocionālā noskaņa, ko tā rada, bet brokastis ir tās, ar kurām varam iesākt dienu enerģiski un pozitīvi, tādējādi sagatavojot ķermeni dienā sagaidāmajiem izaicinājumiem.
06.09.2019.