Sarkaņu pagasta ZS “Poteri” ir Vuguļu ģimenes bioloģiskā saimniecība, kurā saimnieko trīs cilvēki un kur attīstītas vairākas nozares.
Savulaik kā pamatnozare bija piena lopkopība, taču šobrīd tā sašaurināta, jo neesot strādnieku, ko piesaistīt darbiem. – Strādniekus atrast nevaram, vīrs līdz ar to darbojas lopkopībā un pa laukiem; jaunais saimnieks – dēls Alvis – palīdz siltumnīcās; ar dārza darbiem tieku galā pati. Mums šobrīd ir septiņas slaucamas gotiņas, kas trīsreiz dienā jāslauc. Samazinājām lopu skaitu, lai bez strādniekiem paši varam tikt galā, – laikrakstam stāsta Dzintra Vugule. – Sējam graudus, un ir trīs siltumnīcas 720 kvadrātmetru platībā. Esam viena no pirmajām bioloģiskajām saimniecībām Latvijā. Šobrīd kastītēs iesēti salāti, redīsi, tomāti, arī gurķi agrākai ražai. Siltumnīcā esmu iesējusi dilles, tām pagaidām uzlikts agrotīkls. Vienā siltumnīcā ielikti zemeņu stādi; redzēs, kas izaugs. Tas tāpēc, ka tomātus uz vietas tik daudz iztirgot nevaram, bet, lai brauktu uz Rīgu, tas neatmaksājas. Rīgā no Kurzemes puses dārzeņus ieved daudz agrāk. Kad aizbraucam ar saviem dārzeņiem mēs, cenas ir kritušās, mums nav rentabli. Tie, kas grib, atrod ceļu uz "Poteriem". Tomātu audzēšanas pieredze mums ir gadiem krāta, katru gadu gan sastopamies ar kādām problēmām. Pērn tas bija lielais karstums un sausums. Domāju, ka jūnija beigās un jūlijā tomāti būs, un pie mums būs visizdevīgākās cenas, varēs nopirkt svaigu produkciju. Gurķus audzējam uz lauka, tāpat siltumnīcā. Pērn maija beigās Madonas tirgotavā varējām iepriecināt pircējus ar gurķiem.
Ierunājoties par vīnu ražotni, Dzintra Vugule atzīst, ka pirms vairākiem gadiem 2 ha platībā šim nolūkam ierīkots upeņu dārzs. SIA "BIO mājas vīns" reģistrēts 2012. gadā, un tas "Poteriem" no augļu un ogu pārstrādes vīnā nes savu pienesumu. Dzintra Vugule zināšanas par mājas vīna ražošanu apguvusi pašmācības ceļā, noderīgas esot arī prasmes, kas mantotas no iepriekšējās paaudzes.
– Visas ogas tiek izaudzētas pašu saimniecībā un pašu spēkiem nepieciešamās ogas tiek salasītas brīvā dabā, – atzīst Dzintra Vugule. Saimniecībā vīna tapšanas procesa vajadzībām iekārtotas trīs telpas, iegādāti raudzēšanas trauki, tara, sulu spiede. Vīna ražošana ir laikietilpīgs process no viena līdz diviem gadiem. Visvieglāk saražojams esot ābolu vīns, bet tam nav liela noieta. Pieprasīts ir aveņu, rabarberu, upeņu, jāņogu vīns, bet vispieprasītākie ir pīlādžu, vilkābeļu un ērkšķogu vīni.
– Speciāli ar vīniem uz tirgu nebraucu, tos paņemu līdzi, tirgojot dārzeņus, – vēsta saimniece. – Tas tāpēc, ka vīna ražošanu esam samazinājuši. Tie, kas zina, brauc pie mums pēc vīna uz māju.
Vaicājot, vai prasības bioloģiskajai saimniecībai ir lielas, saņemu atbildi, ka viss ir izdarāms: – Galā tiekam. Prasības, lai kādas, ir izpildāmas. Esam viena no pirmajām bioloģiskajām saimniecībām Latvijā un no šī apliecinājuma neatteiksimies. Kad nāk bioloģiskās pārbaudes, pēc piešķirtā numura pārbaudītāji atzīst, ka esam šai statusā vieni no pirmajiem.
Kādas ir priekšrocības? – Audzējam tīru produkciju bez ķīmijas palīdzības, – neslēpj Dzintra Vugule. – Grūtāk to, protams, ir izaudzēt – siltumnīcā regulāri jākaro ar kukaiņiem. Šim nolūkam izlīmēju dzeltenās līmlapiņas, izmantoju dažādus uzlējumus, piemēram, ķiploku novilkumu, kas der pret tīklērcēm. Arī uz lauka tīklērce pēdējos gados ir savairojusies, jādomā, kā ar to tikt galā. Gurķi ir daudz jārasina, noder arī minētais uzlējums.
– Vasara paiet saspringtā darbā. Gribētos kādu brīvu dienu, bet to nevaru atļauties, – par darba ritmu aizdomājas saimniece. – Esam pamanīti, gadiem ilgi strādājam, un daudzi pircēji pēc produkcijas brauc pie mums uz mājām. Arī tagad jau zvana un jautā, kad būs kādi zaļumi – dilles, pētersīļi, salāti, redīsi, baziliks.
Gaisa temperatūra siltumnīcā ir ļoti atkarīga no laika apstākļiem. Saulainā laikā tā strauji ceļas, bet tumsā tikpat strauji krītas. – Siltumnīcās mums ir krāsnis, kas pūš silto gaisu, – vēsta Dzintra. – Ja ārā ir mīnuss astoņi, krāsns var stādus no salnām pasargāt.
18.03.2025.