DAIRIS MEŽVINSKIS ir dzimis Madonā, bērnību un pusaudža gadus pavadījis Bērzaunes pagastā. Ar lieliskām sekmēm un atmiņām pabeidzis Bērzaunes pamatskolu, tur iegūtā izglītība ļāvusi iestāties labās skolās un izglītību tupināt.
Bērzaunes pamatskolas laikā Dairis mācījās arī Jāņa Simsona Madonas mākslas skolā un cītīgi apmeklēja Madonas sporta skolu.
– Prātā bija doma, ka jābūt sportistam. Trenējos vieglatlētikā, aizrāvos ar šķēpa mešanu, – atceras novadnieks. – Pēc Bērzaunes pamatskolas absolvēšanas iestājos Murjāņu sporta ģimnāzijā, pēc pusotra gada sapratu, ka olimpiskais čempions diez vai būšu – rezultāti nebija tie konkurētspējīgākie. Man vienmēr ir paticis mācīties, savukārt Murjāņos akcents ir uz sportu, tāpēc 11. klasē pārgāju uz Siguldas Valsts ģimnāziju. Ar Bērzaunes pusi saikne, protams, turpinās. Mums Bērzaunes pagastā ir ģimenes mājiņa, uz to pusi regulāri braucu.
– Augstskolas studijas izvēlējāties Latvijas Universitātē?
– Siguldā bija lielisks priekšmets "Filozofija", un tas mani ļoti aizrāva. Latvijas Universitātē iestājos filozofos, un nekad to neesmu nožēlojis. Bija fantastiski pasniedzēji, viens no man svarīgajiem – pasniedzējs Edgars Narkēvičs, ar ko vēlāk sadraudzējāmies, tāpat citi: Elvīra Šimfa, Līva Rotkale, Igors Šuvajevs, kas jau mūžībā. Nenāku no kristīgas ģimenes, bet, studējot filozofiju, nonācu pie kristietības, un tas noteica manu tālāko izvēli. Pēc studijām LU iestājos Rīgas Augstākajā reliģijas zinātņu institūtā (RARZI), kur studēju teoloģiju. Bija pagājuši tikai divi mēneši, kad saņēmu piedāvājumu doties uz Romu un tur pusgada garumā studēt apmaiņas programmā Pontifikālajā Universitātē (Angelicum). Romā apguvu Baznīcas sociālo mācību.
– Vai studijas bija angļu vai itāļu valodā?
– Gan angļu, gan itāļu valodā. Mums bija pamatīgs itāļu valodas sagatavošanās kurss. Pirmo mēnesi mācījāmies tikai itāļu valodu, līdz ar to šīs prasmes joprojām varu lietot. Pusgads tika pavadīts Romā, tad atgriezos Latvijā, kur studijas turpinu RARZI. Šobrīd gan esmu paņēmis nelielu pārtraukumu, jo ir ļoti daudz darāmā.
– Tātad pārtraukums nav atpūta, bet saspringts darbs?
– Esmu sācis strādāt labdarības organizācijā "Caritas Latvija", kur ir divi projekti, veltīti jauniešu darbam, viņu attīstības veicināšanai. Esmu šo abu projektu koordinators, organizēju pasākumus. Akcents ir uz Rīgas jauniešiem, bet jau pēc pāris nedēļām notiks pasākums Jelgavā un vēlāk plānojam aktivitāti Latgalē, iespējams, arī Vidzemē. Liels prieks, ka varu būt noderīgs, jo tieši to, ko apguvu Romā, nu varu īstenot Latvijā. Paralēli rakstu vairākiem žurnāliem – tīmekļa žurnālam "Telos", "Katoļu Baznīcas Vēstnesim", un "Radio Marija" vadu raidījumu par Baznīcas sociālo mācību. Lekcijas reizi mēnesī vadu arī centrā "Pro Sanctitate".
– Vai šī mācība jauniešiem nav pārāk teorētiska un sausa?
– Tas ir mans lielais uzdevums – mēģināt to pasniegt nevis akadēmiski un sausi, bet parādīt tā laika kontekstā. Šādā aspektā Baznīcas sociālā mācība ir dinamiska un saistīta ar pasaulē notiekošo. Pāvesta dokumenti, kuros tā izvērsta, vienmēr ir kā atbilde tam, kas reāli notiek. Piemēram, rakstā par situāciju sabiedrībā Otrā pasaules kara laikā, kad redzam nacisma un komunisma agresiju, ir vēl trešā balss, kas mēģina parādīt veselīgu ceļu, kur sabiedrībai virzīties.
– Vai iznāk runāt arī par šodienas situāciju?
– Par mūsdienu problēmām runāt nav sanācis, jo Romā, kur mācījos, pieeja bija vēsturiska. Tomēr par to esmu nedaudz rakstījis. Studiju laikā piedalījos starptautiskā eseju konkursā, kur par eseju "No komunisma uz ekonomismu, aizmirstot integrālo humānismu" saņēmu augstāko novērtējumu "CREATE Prize 2024". Savā esejā analizēju Latvijas ilgtspējīgās attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam, mēģināju parādīt problēmas, kas tajā varētu būt klātesošas, un minēju citu – paralēlu ceļu. Eseja ir angļu valodā, tā nodrukāta grāmatas formā, drīzumā latviski tiks publicēts mans referāts par šo eseju. Tas ir mēģinājums Baznīcas sociālo mācību pielietot arī mūsdienu problēmu risināšanā.
– Vai ar šīm tēzēm ir iepazinušies, piemēram, politiķi, eksperti?
– Mani pašu neinteresē iesaistīšanās politikā, bet jūtu pienākumu citiem darīt zināmas un pieejamas svarīgas domas – bez pretenzijām, ka tas ir kāds pēdējais vārds, tomēr apdomājama perspektīva gan. Un, protams, būtu interesanti par šo tēmu piedalīties arī plašākā diskusijā ar dažādu sfēru ekspertiem, kaut varbūt nejūtos tam vēl pietiekami gatavs. Baznīcas sociālā mācība ir ļoti universāla, tā noder gan kristiešiem, gan nekristiešiem un pat kādam ateistam varētu būt visai pieņemama. Jo tā nav šaura, izvirzītie principi ir universāli, turklāt daudzus no tiem jau dzirdam Eiropas Savienības diskursos par solidaritāti, vispusīgu cilvēka attīstību un tamlīdzīgi. Tā ir laba viela, kas var veidot kopīgas sarunas starp sabiedrības dažādām pusēm.
– Kā ir ar sportu? Vai intelektuālo darbu nav reizēm jānomaina ar kādu treniņu?
– Noteikti! Atklājot filozofijas un teoloģijas skaistumu, bija periods, kad vairākus gadus ar sportu nenodarbojos. Smējos, ka visam mūžam jau esmu pasportojis Murjāņos, taču pēdējā laikā pamanu, ka ir nepieciešams kustēties. Kopā ar draugiem esmu sev atklājis jaunu sporta veidu – galda tenisu. Izrādās, ka to var spēlēt ļoti nopietnā veidā, un tajā nepiekūst mazāk kā krosa skrējienā. Strādāju, lasu lekcijas filozofijā arī Rīgas Katoļu ģimnāzijā, un interesanti, ka tur ir galda tenisa aprīkojums – jaunieši gandrīz katrā starpbrīdī spēlē šo sporta spēli. Brīnišķīgi, ka skola ir sagādājusi šādu iespēju, ir iegādāti nepieciešamie elementi, un audzēkņi to novērtē. Bieži kritizējam, ka jaunieši sēž telefonos, ir ārpus reālām attiecībām, bet šai skolā ir alternatīva – skolēniem ir, ko darīt, un jaunieši labprāt atsaucas.
– Esot skolā, jūtot jauniešu dzīves pulsu, kādus tos redzat?
– Arī pirms pieredzes ģimnāzijā pusotru gadu biju izglītības iestādē un strādāju par skolotāju vidusskolā, kur iepazinu jauniešus. Teikšu, ka viņos ir viss, kas jauniešiem bija raksturīgs arī senāk – enerģija, azarts, jaunības prieks, joki – viss ir klātesošs, un tas man patīk. Tā kā arī pats vēl joprojām jūtos jauns, man ir viegli nodibināt ar jauniešiem kontaktu un veidot saziņu.
25.02.2025.