Ērgļos tāpat kā daudzās Latvijas mazpilsētās dzimstība samazinās un prognozes nākotnei neiepriecina. Tas nozīmē, ka samazinās iedzīvotāju skaits un skolu pastāvēšana līdzšinējā veidolā ir apdraudēta.
"Stars" jau ir rakstījis par Ērgļu vidusskolas statusa maiņu no nākamā mācību gada, kļūstot par pamatskolu. Šoreiz Ērgļos apciemojām mākslas un mūzikas skolu, lai vaicātu, kā šis jaunais statuss vispārizglītojošajā skolā var ietekmēt profesionālās ievirzes mācību iestādi.
– Mums visas demogrāfiskās izmaiņas, kas skar vidusskolu, pēc inerces atvilnī atnāk vēlāk, – saka skolas direktora p. i. Vizma Veipa. – Mēs turklāt apkalpojam pamatskolas vecumu, līdz ar to vidusskolas posma problēmas mūs tik ļoti neskar. Tomēr – ja nebūs vidusskolas, pieļauju, ka pilsētā mainīsies iedzīvotāju sastāvs, un uz tā rēķina pēc pāris gadiem samazinājumu atvilni saņemt varam arī mēs. Diemžēl šie demogrāfiskie procesi vērojami visā valstī.
Ērgļu mākslas un mūzikas skolu šogad apmeklē 64 bērni, ir 6 kursi.
– Skaitliski visbagātākie ir pirmīši: mūzikas nodaļā ir 5 skolēni, mākslas nodaļā – 14 skolēni, – atklāj vadītāja. – Novitāte skolā ir tā, ka pārejam uz jaunu apmācības programmu: bērni, kas tikko iestājās skolā, mācīsies 7 gadus, savukārt vecākie kursi turpinās mācīties pēc 6 gadu apmācības programmas. Tā tas profesionālās ievirzes skolās noteikts visā valstī. Doma ir samazināt bērniem slodzi, tāpēc septiņos gados iekļauts līdzīgs stundu skaits kā iepriekš. Tas nozīmē, ka šogad izbrīvējusies diena, ko veltām konsultācijām – mācību stundas nenotiek, bērni nāk un dara tos darbiņus, ko nav paguvuši paveikt. Mākslas nodaļā audzēkņi visu izdara uz vietas, viņiem ir liels kontaktstundu skaits. Mūzikas nodaļā ir mazāks kontaktstundu skaits, audzēkņiem daudz jāvingrinās mājās.
Skolas mākslas nodaļā tiek īstenotas divas programmas vizuālajā mākslā; mūzikas nodaļā ir klavieru, flautas, saksofona un trompetes spēles apmācības programmas. Mūziķi bez tam kopā sanāk vienotā orķestrī. Praktiski visus mūzikas instrumentus audzēkņiem spēj nodrošināt skola, vecāki, ja vēlas, tos savām atvasēm pērk personīgi. Skolas instrumentu bāzi palīdzējusi sagādāt pašvaldība, pērn piemēram novada pašvaldība Ērgļu mākslas un mūzikas skolai iegādājās 3 jaunus mūzikas instrumentus.
Runājot par pedagogiem, mākslas nodaļā to ir četri, mūzikas nodaļā – pieci. Vadītāja pauž prieku par jaunajām skolotājām: Līga Kļaviņa mākslas nodaļas bērniem palīdz apgūt "Darbu materiālā", Ieva Veipa māca gleznošanu. Ieva ir mācījusies Ērgļos, absolvējusi Ērgļu mākslas skolu, viņai ir Latvijas Universitātes diploms. Līga Kļaviņa pagājušajā mācību gadā strādāja Madonas mākslas skolā, bet, tā kā dzīvo Ērgļos, nu strādā dzīvesvietā, pamatdarbs ir Kusas pamatskolā, kur māca vizuālo mākslu.
Skolas mūzikas nodaļā līdzās pieredzējušiem skolotājiem arī ir divi gados jauni: skolas absolvente Evija Dāve, kas māca saksofona spēli, un pagājušajā mācību gadā kolektīvam no Rīgas pievienojās Zane Ozola, kas māca flautas spēli.
Jautāta par problēmām, Vizma Veipa neslēpj, ka lielākā problēma ir transports, lai bērni varētu nokļūt mājās: – Šobrīd ir notikušas izmaiņas, vidusskola ir noorganizējusi, lai audzēkņiem, kas brauc no Vestienas, autobuss būtu vēlāk, un līdz ar to arī mūsu skolas skolēni pēc nodarbībām var tikt mājās. Otra sāpe ir autobuss braucienam uz Rīgu vai Cēsīm, kur līdz šim "Mākslas valodas pamatu" apguvē varējām skolēnus aizvest, lai viņi izglītotos, apskatītu mākslas izstādes.
Kā trešo problēmu vadītāja nosauc konkurences cīņu par bērniem, jo arī sporta skola un brīvā laika pulciņu vadītāji ir ieinteresēti ārpusskolas nodarbību ražīgam piepildījumam.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par pielikuma "Vērtējam kopā!" saturu atbild SIA "Laikraksts STARS".
17.09.2024.