Ir pagājis gandrīz gads kopš realizēta Madonas kultūras nama (tagadējā novada kultūras centra) un filiāles „Vidzeme” reorganizācija. Par to izskanējuši gan pozitīvi, gan negatīvi viedokļi, un katrs raugās uz šo lēmumu no cita skatupunkta. Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks izglītības, kultūras un sociālajos jautājumos ZIGFRĪDS GORA akcentē reformas rezultātā sasniegtos pozitīvos aspektus un norāda, ka tā dod iespēju kvalitatīvi vērtēt kultūras norises novadā.
– Pastāstiet par Madonas novada kultūras centra reorganizāciju – kāds ir tās mērķis un vai to izdevies īstenot?
– No šī gada 1. janvāra likums prasīja, lai katrā pašvaldībā būtu šāds kultūras centrs ar attiecīgajiem uzdevumiem, vienlaikus arī kultūras metodiskais centrs katrā teritorijā. Ir dažādi modeļi, pēc kuriem šos kultūras centrus veido un organizē. Viens no tiem – kultūras centra pakļautībā tīri tiesiski ir visas kultūras iestāžu struktūrvienības. Šajā gadījumā Madonas novada kultūras centra pakļautībā būtu visi pagastu kultūras namu vadītāji, un viņi būtu Madonas novada kultūras centra darba ņēmēji. Tā ir citos novados, piemēram, Valmierā. Pirms veidojām kultūras nama reformu, par šiem modeļiem tika runāts, un gan manu, gan kolēģu atbalstu ieguva lēmums, ka pagastu kultūras nami tiesiskās attiecības veido ar savu pagastu un ir neatkarīgi, taču kultūras centrs Madonā veic metodisko un kvalitatīvo pārvaldību – par pašdarbības kolektīvu darbību, kvalitātēm, kultūras pasākumiem un tamlīdzīgi. Ar šo gadu tika ieviesti Madonas novada pašvaldības noteikumi „Par amatiermākslas kolektīvu darbību Madonas novada pašvaldībā, pašvaldības kultūras namu vadītāju un amatiermākslas kolektīvu vadītāju darba samaksas noteikšanu", kas ietver sevī to, par ko katram maksā algu. Piemēram, kolektīvu vadītājiem algas tiek maksātas pēc kategorijām; kopā tās ir četras. Noteikumi arī nosaka, kādā veidā tiek reģistrēti jauni amatiermākslas kolektīvi, kāda ir darba algas samaksas kārtība, kā tiek vērtēti kultūras namu vadītāji. Šo darbu veic amatiermākslas kolektīvu kategorijas, amatiermākslas kolektīvu darbības, to vadītāju un kultūras namu vadītāju darba samaksas noteikšanas komisija. Darbs ir liels, tajā ietverto lietu loks arī ir plašs. Izveidotais modelis ir decentralizēts, kas nozīmē, ka pārvaldība pār visa novada kultūras namiem ir metodiska. Kultūras nami pagastos nav struktūrvienības Madonas novada kultūras centram.
– Kā Madonas novada kultūras centra izveide ietekmējusi pagastu kultūras namu darbību?
– Strukturāli izmaiņu, protams, nav. Kultūras centra speciālisti vērtē kvalitātes, dod ieteikumus. Tas arī ir mērķis – pavērtēt, jo no malas vienmēr var vislabāk pateikt, kā kas izskatās. Metodiķi tomēr ir savas jomas speciālisti gan ar pieredzi, gan attiecīgu izglītību. Te nav runa par kritizēšanu vai kaut kā mainīšanu, bet gan kopīgu skatījumu, kādā virzienā iet. Ja runājam par pašdarbības kvalitātēm, tās ir teicamas. Novadā ir vairāk nekā simts pašdarbības kolektīvu – dziedātāji, dejotāji, pašdarbības pulciņi. Cenšamies atbalstīt jebkādas jomas pašdarbību. Pagasti saglabā savu individualitāti, tas ir vēl viens mērķis. Ja kaut kas buksē, palīdzam vai nu ar padomu, vai jebkādiem citiem resursiem.
– Izvērtējiet kultūras dzīvi pagastos gan no finansiālā aspekta, gan tās daudzveidības.
– Te jāraugās no divām pusēm – viens ir tas, ko paši spējam izdarīt, bet otrs ir tas, ko gaidām no ārpuses. Tās ir izrādes, koncerti, balles, kurās nepieciešama viesmākslinieku klātbūtne. Un tad uzreiz rodas jautājums, cik maksā šo viesmākslinieku pakalpojumi. Skatītājiem ir vajadzīga pieņemama cena, bet, protams, dārgus pasākumus pašvaldība atļauties nevar. Līdzfinansējums tam ir neliels. Cenas ir ļoti cēlušās, mākslinieki arī grib nopelnīt. Pagastu kultūras namu vadītājiem jāprot izplānot, kā piesaistīt labus māksliniekus. Loģiski, ja viņu cena ir dārga un ir zināms, ka nebūs daudz skatītāju, nav arī rentabli maksāt. Taču tā daļa, ko mēs paši kā pašdarbnieki darām, ir ļoti plaša. Ir telpas, siltums, palīdzam ar transportu. Protams, iespēju robežās, bet jebkurā gadījumā atbalstu rast cenšamies. Palīdzība tiek sniegta arī ar tērpiem.
– Līdz ar pārmaiņām agrākajā kultūras namā, vairāku pagastu pārvalžu kultūras iestāžu vadītāji izlēma atstāt savas darbavietas. Vai tas varētu būt saistīts ar reorganizāciju?
– Par to man informācijas nav. Es nesaistu kultūras namu vadītāju izvēli mainīt darba vietu ar Madonas novada kultūras centra reformu. Šo lēmumu cilvēki ir pieņēmuši personīgu iemeslu dēļ.
– Jau vairākus gadus tiek apspriests Madonas estrādes rekonstrukcijas projekts…
– Varu pateikt, ka tā ideja par estrādi, kāda tā bija, noteikti nerealizēsies. 30 % no jaunās estrādes ir izdarīti, bijām ļoti tuvu tehniskā projekta uzsākšanai. Protams, tādam projektam ir vajadzīga ļoti liela summa, un tā ir mērāma miljonos. Ja sākumā runa bija par pāris miljoniem, tad nu jau es domāju, ka šāds projekts maksātu dubultā. Zinot valsts politiku attiecībās ar struktūrfondiem, šāds projekts nav reāls. Darba grupai jānāk kopā un jāmeklē cits risinājums, cits projekts, kas sakārtotu šo vidi pieejamu – celiņus, sēdvietas, skatuvi. Tas gan nebūs tik grandiozi, kā bija cerēts, bet tādos apmēros, kādos mūsu pašvaldība ar savu budžetu un kredītu iespējām var atļauties veikt. Mēs cerējām uz Eiropas struktūrfondiem, uz investīciju projektiem, kas tolaik arī bija reāli. Mēs tiešām bijām labi pastrādājuši, bet tad mainījās valsts politika, sākās kovids un vēl citi faktori, kas šo naudas plūsmu mainīja. Mums tādā līmenī nav pieejama Eiropas fondu nauda. Šobrīd ir doma sākt virzīt projektu, kas ir atbilstoša mūsu finanšu iespējām. Jautājums ir jāaktualizē, to varētu darīt pie nākamā gada budžeta plānošanas, jo būs jāsāk viss no sākuma – jāveido skice, jāsaprot, vai tas varētu būt konkurss. Bez šaubām jāsaprot arī tas, cik izmaksā šādas vietas uzturēšana, jo tas prasa lielu naudu, cik bieži tajā notiek pasākumi. Vai tik lielu estrādi spēsim piepildīt ar ienesīgiem pasākumiem? Tas nav tik vienkārši, un visi kritēriji ir jāvērtē.
– Kā jūsu skatījumā ir izdevusies reorganizācija?
– Es vienmēr pieturos pie rīcības būtības, ka mūsu lēmumi nedrīkst sabojāt jau esošo situāciju. Lēmumam tā jāpapildina ar pozitīvo, labo. Arī pirms kultūras centra reformas lielākoties pašdarbības sadaļa bija ļoti laba un darbojās veiksmīgi. Principā šī reforma atstāj patstāvību, radošuma izpausmes katram uz vietas, tradīcijas un identitāti, ko bieži vien izjauc centralizācija.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par pielikuma "Vērtējam kopā!" saturu atbild SIA "Laikraksts STARS".
19.11.2024.