Lai cik jauki šķistu, ka ne tikai novads, bet Latvija kopumā ir bagāta dažādām ūdenstilpēm, nereti nākas saskarties ar visādām nepilnībām.
Vides aktīvists Māris Olte iezīmē: – Vislielākā problēma, un tā ir valsts mērogā, – mūsu ūdenstilpju zivju pieejamība. Ja tu neesi makšķernieks, pie zivīm netiec. No vienas puses mēs stāstām, cik mums forši ūdeņi, varam nodarboties ar rekreāciju, bet kā vecam cilvēkam dabūt to raudiņu, kuru uzcept un apēst? Pēc būtības makšķernieks zivis, kuras noķer, nedrīkst pārdot vai atdot. Diemžēl ar to saskaros arī es pats. Piemēram, Ērgļu stacijas restorānā es varu dabūt tikai Latvijas akvakultūrā audzētas zivis, bet nevaru dabūt vietējos zandartus, līdakas vai citas zivis. Mums bija lieliska audzētava Inešos un šķita, ka viss būs kārtībā, tomēr, ceļoties elektrības cenām, zivju audzētava tika likvidēta. Šobrīd patiesā realitāte ir tāda, ka šo jomu neviens nav pat mēģinājis sakārtot. Mums ir ļoti daudz ūdeņu, arī zinātnieki norāda, ka tie nav nabadzīgi, ir pietiekami daudz sugu. Nav sakārtots veids, kā droši tikt pie tās zivtiņas. Patiesi nezinu, kā to varētu atrisināt. Teorētiski vajadzētu būt kādām zivsaimniecībām, kurās var zivis dabūt. Ja to ļautu makšķerniekiem, iespējams liela daļa ar to nodarbotos tikai peļņas dēļ, kas atkal nebūtu pareizi. Manā skatījumā – ja būs pieprasījums, būs arī piedāvājums. Šis jautājums obligāti ir jāsakārto, bet kā to izdarīt – šobrīd nav skaidrs.
Taujāts, kā novadā kopumā tiek apsaimniekotas ūdenstilpes, Māris Olte skaidro: – Šobrīd novadam ir "piespēle" no Pasaules dabas fonda un mēģināsim sakopt kādu upi. Domājam, kura upe tiks sakopta. Runājot par zivju pietiekamību, jāteic, ka neesmu saskāries ar situācijām, ka tās trūktu, vai klaju maluzvejniecību un citām nelikumīgām darbībām. Es neteiktu, ka mums liela problēma ir maluzvejniecība, bet gan tas, ka neprotams saimniekot savā zemē.
20.08.2024.