Cesvaines laukos starp Grašiem un Kārzdabu par tendencēm piena lopkopībā ZS “Voičakas” fermas īpašniece Alda Kokina teic: — Govju skaits samazinās, bet izslaukums palielinās.
Ganāmpulkā tiek turēts ap pussimts Holšteinas šķirnes slaucamo govju, ZS "Voičakas" ir arī Latvijas Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociācijā. Šogad ir saņemta balva par izslaukuma kāpinājumu pirmpienēm, bet izslaukums vidēji ir 10 379 kg no govs gadā ar 3,93 % tauku un 3,39 % olbaltuma.
Alda arī parāda, kāda papildus skābbarībai un sienam ir govju ēdienkarte: soja, kukurūza, rapsis, minerālbarība, kas ir jāpērk. Ja pagājušajā gadā ieilgušajā sausumā bija problemātiski sagatavot zāles lopbarību, šogad ir labāk, zāles ir divtik vairāk, kaut arī ir sausums, karstums, ganāmpulkam tiek sagatavota skābbarība, siens.
Govju pārraudzība ir mērķtiecīgs darbs ar ganāmpulku, ko veic pati Alda, izgājusi pārraugu kursus. – Man ļoti daudz palīdz Ilona Sirmā, kas ir devusi zināšanas, kā pareizi govis barot, arī veterinārārsts Raitis Krūmiņš un, protams, ģimene.
Lopkopībā piena iepirkuma cenu līkne mainās, tā visaugstākā mums bija 2022. gadā no maija līdz augustam (53 centi/kg), 2023. gadā nokritās līdz 28 centiem/kg, bet līdz 2023. gada beigām tikām atpakaļ līdz 40 centiem/kg, šobrīd cena ir 41 cents/kg (ES valstīs vidēji 55,74 centi/kg). Pamazām cenu līmenis stabilizējas.
Uz jautājumu par to, vai atbalstīja zemnieku protesta akcijas 2024. gada sākumā, Alda Kokina saka: – Tur tomēr vairāk piedalījās lielie graudkopji, lopkopjiem jau nav viegli izrauties, lai prasītu lielāku piena iepirkuma cenu. Tas brīdis, kad zemnieks saņēma ap 50 centi/kg laikam vairs neatkārtosies.
Uz jautājumu par piena realizāciju Alda teic: – Piena piegādātājs zemniekam var atsūtīt ziņu, ka tagad piens maksās tik un tik. Taču es nekad nevaru pateikt, ka mūsu fermas piens maksās tik, cik reāli tas maksā. Slaucamo govju fermā nevar apstāties, sagaidīt, līdz cena būs apmierinoša. Govis ir jāslauc katru dienu. Tāpēc klusu katrs mājās pie sevis noburkšķam un atkal ejam cauri visiem izdevumiem, lai atrastu, kur vēl var ietaupīt.
Sākumā pienu pārdevām AS "Cesvaines piens", pēc tam zemās piena iepirkuma cenas dēļ sākām interesēties, kur tā ir augstāka, un slaukumu realizējām LPKS "Piena loģistika". Taču te bija jāmaksā par ceļa izdevumiem, un tas nebija maz. Patlaban sadarbojamies ar LPKS "Baltais ceļš" no Lejasciema. Pienu pārdodam par 41 c/kg, piena automašīna ierodas katru otro dienu. Arī fermu īpašnieki prot rēķināt, un mēs to darām kopā ar vecāko māsu Gunitu Alksni, kas ir saimniecības pārvaldniece un grāmatvede.
ZS "Voičakas" slaucamo govju fermas saimniece Alda Kokina atklāj, ka pēc profesijas viņa nebūt nav lauksaimniece: – Esmu izmācījusies par muitnieci. Kādu brīdi strādāju Valsts Ieņēmumu dienestā Madonā. Tēvs Valdis Kokins, nodrošinot paaudžu maiņu, fermu uzticēja man, sev atstāja laukus, barības sagādi. Kaut esmu piedzimusi un dzīvojusi Rīgā, bērnību esmu pavadījusi laukos pie vecmammas, lauku darbi ir pazīstami. Tagad desmit gadi jau būs pagājuši, kopš esmu iesaistījusies fermas darbos.
Ferma ir veca, pat piena telpā izvietotajām iekārtām jau ir 20 gadu. – Kad lasu par jaunuzceltajām fermām, slaukšanas robotiem, nodomāju, ka gribētu tādu jaunu fermu, bet nav jau tā miljona. Tomēr strādāt var arī vecā fermā un sasniegt labus rādītājus. Katru govi fermā uztveru kā personību. Vēlos, lai govīm ir labāk, brīvāk, lai nav tik saspiesti, – domās dalās Alda.
Viņa atzīst, ka pamazām darba apstākļi fermā tiek uzlaboti.
– Lai piesaistītu investīcijas, tiek meklētas arī projektu piedāvātās iespējas. Īstenojot LAD projektu, iegādāts barības maisītājs, barības izdalītājs. Visu laiku domājam, ko vēl vajadzētu fermas darbu uzlabošanai. Pētām LAD, LLKC informāciju, spriežam, vai varam izpildīt prasītos kritērijus. Projektus rakstām, iesniedzam, bet ir saņemti arī atteikumi. Cenšamies kvalificēties ES un valsts atbalstam lopkopībā. Lai kaut kaut ko nepalaistu garām, jāseko līdzi informācijai, – atzīst Alda Kokina.
16.07.2024.