Kad vasaras saulgrieži jau būs aiz muguras, bet sirdis vēl ilgosies pēc gaismas, tūkstošiem bērnu un jauniešu no visas Latvijas pulcēsies, lai kopīgā solī un dziesmā piepildītu Rīgu ar to, kas ir latviskuma kodols — Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Tie ir svētki, kurus gaida kā skolēni un pedagogi, tā vecāki un skatītāji. Madonas novada pieaugušo deju kolektīvu virsvadītāja RUDĪTE JURCIŅA vada vidējās paaudzes deju ansambli „Vidzeme”, Cēsu novadā strādā ar vidējās paaudzes deju kolektīvu „Straupe”, bet vasarā uz XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem gatavo jauniešus 10.—12. klašu grupā — tautas deju ansambli „Vidzeme” (divus sastāvus), kā arī Priekuļu bērnu deju kolektīvu „Tūgadiņš” (7.—9. klase).
– Ar kādām emocijām gaidāt skolēnu dziesmu un deju svētkus?
– Protams, sajūtas ir pozitīvas. Domājot par to, kur un kā rodas šīs sajūtas, es gribētu teikt – tās rodas svētku gaidīšanas procesā. Tāpat ir ar Jāņu gaidīšanu, kad zinām – būs ugunskurs un jautrība. Arī dziesmu un deju svētkus mēs gaidām tāpat, jo tie, kuri tajos piedalījušies un guvuši pozitīvās emocijas, stāsta par tām atkal citiem. Svētki ir šis jaukais, foršais piedzīvojums! Tos gaidām no sirds, neraugoties uz grūtībām, uz izlietajiem sviedriem mēģinājumos, jo palikusi šī jaukā, skaistā pēcsajūta un pēcgarša. Bērni gluži kā sūklīši uzsūc sevī informāciju no pieaugušajiem, un katrs grib piedzīvot to unikālo, neatkārtojamo izjūtu, emocionāli piepildītos mirkļus, par kuriem visi apkārt runā. Lielākā daļa bērnu nemaz nezina, kas tas īsti ir, bet tikt uz svētkiem ļoti gribas. Šo sezonu „Vidzemē" sākām ar vienu pilnu sastāvu, bet runāšana par un ap svētkiem rezultējusies jau pilnos divos sastāvos un 20 dejotāju pāros. Tas pierāda, ka vēlme tikt uz svētkiem ir vēl lielāka, nekā es, būdama vadītāja, varētu vēlēties.
– 11. aprīlī Madonas novada kultūras centrā notika tautas deju kolektīvu koprepertuāra apguves skate. Vai Jūsu vērtējums sakrita ar žūrijas vērtējumu?
– Manuprāt, skatēs vienmēr kāds būs neapmierināts. Loģiski, ka visi grib dabūt tikai to vienīgo vislabāko vērtējumu, tāpat kā sporta sacensībās. Bet visur vienmēr ir tikai viena vislabākā vieta, tāpēc tie, kuri šo godalgu nesaņem, paliek bēdīgi. Skate vienmēr ir sacensība, kurai lielākoties seko rūgtuma garša – esam taču centušies, ieguldījuši tik lielu darbu, bet kāpēc nav visaugstākais novērtējums?! Tomēr arī žūrijas darbs ir neapskaužams, jo viņiem nākas visu dienu skatīties, vērtēt. Tas nav viegli – izdarīt tā, lai visiem šķistu objektīvi, nav iespējams. Katrs vērtē ar savu skatījumu, redzējumu, kas atšķiras no citiem. Ar „Vidzemes" izpildījumu esmu ļoti gandarīta un apmierināta, dejotāji visu godam izdarīja un man ļoti patika. Protams, gadījās kāda maza kļūdiņa, bet mēs neesam perfektie roboti. Ja pavisam godīgi, tad ir savāda sajūta, ka tik lielam novadam, kāds ir Madonas novads, netika piešķirta neviena augstākā pakāpe. Līdz ar to paliek daudz jautājuma zīmju un mazliet negodīguma pēcgarša.
– Panākumi nav iedomājami bez grūtībām…
– Lielākās grūtības ir tās, ka kolektīvu vadītāji šobrīd ir ļoti piekusuši un izdeguši, jo viens cilvēks dara daudzu cilvēku pienākumus. Papildus vēl jātiek galā ar svētku gaidīšanas „saimniecisko" pusi, pērkot matu sprādzes, lentītes un daudz ko citu. Loģiski, ka vienā brīdī iestājas izdegšana. Kolektīvu vadītāji saskaras ar vairākām ikdienas grūtībām. Deju nodarbības ir skaistā puse, bet sadzīve apkārt, kamēr tiekam pie rezultāta, nav viegla. Grūtību ir daudz, visas pat nevar uzskaitīt, citādi nāksies aizrunāties gari. Tāds banāls salīdzinājuma piemērs būtu cilvēks, kurš vēlas notievēt, tādēļ apmeklē sporta zāli, ēd veselīgi un ievēro visus principus sava mērķa sasniegšanai. Tas ir ļoti grūti, bet, redzot rezultātu, pārņem prieks. Gandarījums par rezultātu ir daudzās jomās, ne tikai dejā. Visa centrā ir vadītājs un tas, kā viņš spēj dejotājus motivēt un iedvesmot. Dejotprieks ir spēks, kas vieno un ļauj katram dejotājam uzplaukt kā daļai no lielā svētku brīnuma.
Arī Madonas Valsts ģimnāzijas jauktā kora un Madonas novada zēnu kora diriģents OSKARS JESKE dalās savās pārdomās un sajūtās.
– Kā dziesmusvētkiem gatavojas jūsu vadītie kori?
– Ļoti daudziem no maniem dziedātājiem šie būs trešie un otrie, bet daudziem arī pirmie dziesmusvētki. Liela daļa no viņiem pat nezina, kas tas ir – tā būs pirmā pieredze, bet mēs ļoti labi saprotam, ko tas viss nozīmē. Mēs zinām, ko nozīmē mēģinājumi, sajūtas, loģistikas koordinēšana. Ja runājam par gatavošanos, pucējam to, ko vēl var piepucēt, gatavošanās process nebeidzas ar dalību skatēs. Pašlaik notiek dalībnieku reģistrācija sistēmā, un es priecājos, ka varu tajā ievadīt visus dziedātājus. Sāk tapt skaidrs, kā izskatīsies svētku nedēļa, kurā dienā kas notiks; vismaz koru nozarē. Ticiet man – ir ļoti daudz, ko darīt, un visu pat nevarat iedomāties.
– Ar kādām grūtībām un izaicinājumiem nākas saskarties?
– Mans primārais uzdevums ir mēģināt iemācīt dziedātājiem dziedāt, un tas prasa ārkārtīgi lielu laiku. Ir cilvēki, kas ātri uztver vajadzīgo, ir tādi, kas sen nav dziedājuši, līdz ar to īstās sajūtas meklējumi kļūst ilgāki. Taču, atrodot to, viss notiek; tad ir burtiski klikšķis. Tāpat ir, kad mācāmies braukt ar velosipēdu, – kādu laiku mēs krītam, krītam, bet tad pienāks mirklis, kad spējam noturēt līdzsvaru un vairs nekrītam. Ar dziedāšanu ir ļoti līdzīgi, jo dziedātāji ir tik dažādi. Vieniem dziedātajiem ir kādas barjeras un jāmāk tikt tām pāri, bet citiem šo barjeru nav. Diriģenta darbs ir atbildīgs, lai nenodarītu dziedātājiem pāri, sevišķi bērniem. Ar vienu neveiklu frāzi bērnam durvis uz dziedāšanu var aizvērt pat uz vairākiem gadiem.
– Noteikti lepojaties ar sasniegumiem.
– Jāsāk ar lielo bildi – milzīgs sasniegums ir tas, ka uz dziesmusvētkiem brauks visi Madonas novada kori. Ir tādi kori, kas pastāv tikai pāris gadus, tai skaitā arī mans zēnu koris. Ar abiem saviem koriem esam iestūrējuši pirmajā pakāpē; man prieks, ka zēnu kora pieprasījums pamazām aug, un mēs atbilstam kora jēdzienam. Nolikums paredz, ka koris sākas no 16 dziedātājiem, bet mums šis skaits ir pat ar krietnu rezervi. Ceru, ka nākamgad būs papildinājums. Uz dziesmusvētkiem no Madonas Valsts ģimnāzijas brauks vismaz katrs trešais skolēns, bet pēc dziesmusvētkiem plānosim tālākos darbus, attīstīsimies, pilnveidosimies. Jauniešiem ir interese darīt, esmu ļoti optimistisks par nākotni. Šie būs lieli svētki, jo Madonas novads sāk gājienu. Būs aizkustinoši un priecīgi! Ticēsim sev un apzināsimies novada spēku! Tieši Madonas pusē meklējami bērnu dziedāšanas kultūras aizsākumi.
29.04.2025.