1. janvārī apritēja gads, kopš visā Latvijā tika uzsākta bioloģisko atkritumu (pārtikas un virtuves atkritumu) vākšana, kas ir jauns šķirošanas veids. Tas nozīmē, ka papildus jau esošajiem atkritumu konteineriem būs pieejams vēl viens — brūnais, ja tā būs lēmusi pašvaldība un noteikusi šādu kārtību saistošajos noteikumos vai to izvēlēsies paši iedzīvotāji.
Daudzviet bioatkritumu šķirošana gan vēl ir tikai „bērnu autiņos" jeb esam pašā ceļa sākumā, lai sasniegtu Eiropas Savienības (ES) noteiktos standartus un izvirzītos vides un klimata mērķus. Latvija jau 2023. gada vasarā ir saņēmusi Eiropas Komisijas agrīnās brīdināšanas ziņojumu par to, ka mūsu valstij ir risks nesasniegt mērķrādītāju 55 % attiecībā uz tās sadzīves atkritumu sagatavošanu atkalizmantošanai. Izteiktas arī bažas, ka ilgtermiņā ir apdraudēts 2035. gadā noteiktais mērķis apglabāt ne vairāk kā 10 % no sadzīves atkritumiem.
Tiesa, ir pašvaldības, kur ir jau uzkrāta pieredze bioatkritumu šķirošanā attiecībā arī uz pārtikas un virtuves atkritumiem, lai arī ne vienmēr tā ir pozitīva, bet svarīgi, ka "ledus ir izkustējies no vietas". Piemēram, Rīgā un Pierīgā tā ir obligāta kopš 2021. gada, kad Getliņos darbu uzsāka bioloģisko atkritumu pārstrādes rūpnīca, kas bija gatava uzņemt bioloģiskos atkritumus.
Vai tepat mums kaimiņos Jēkabpilī, kur daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji jau vairākus gadus brīvprātīgi varēja šķirot bioatkritumus. Taču tagad bioatkritumu šķirošanā obligāti ir jāiesaistās katrai mājsaimniecībai. Kaut arī par to ir jāmaksā papildus – maksa par tiem gan ir mazāka nekā par sadzīves atkritumiem, jo ir jāmaksā 60 % no atkritumu apsaimniekošanas maksas, pie daudzdzīvokļu mājām Jēkabpilī ir uzstādīti vairāki desmiti brūno konteineru.
Gan iedzīvotāji, gan pašvaldības pagaidām salīdzinoši mazo iesaisti bioatkritumu šķirošanā skaidro, ka nav izveidota infrastruktūra un novados nav iespējas tos pārstrādāt vai pārdot, tāpat lielie attālumi bioatkritumu savākšanai ir tas, kas šo procesu sadārdzina. Daudzviet pagalmos vai konteineru novietošanas laukumos nav arī vietas vēl vienam konteineram. Veiktās aptaujas atklāj neviennozīmīgo iedzīvotāju noskaņojumu un attieksmi pret atkritumu šķirošanu, liela daļa tam neredz motivāciju.
Daudzi, neraugoties uz pietiekami plaši pieejamiem dalīto atkritumu konteineriem gan pilsētu teritorijās, gan pagastu centros, vēl nav iemācījušies šķirot plastmasas, papīra, lielo kartona iepakojumu, tāpat stiklu un citus atkritumus, kaut gan ir visas iespējas to darīt, nemaz nerunājot par pārtikas pārpalikumiem.
Par to, lai bioloģiskie atkritumi tiktu nodalīti un cilvēki tos šķirotu, Latvijā atbildīgas ir pašvaldības, kuras, izdodot saistošos noteikumus, nosaka, ko un kā darīt.
Kādas iespējas šķirot bioatkritumus ir Madonas novadā, to jautāju SIA „Madonas namsaimnieks" valdes loceklim Oskaram Janovičam.
– Pēc grozījumu pieņemšanas pašvaldības saistošajos noteikumos Nr. 4 „Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Madonas novadā" tāda iespēja iedzīvotājiem ir. Veiktie grozījumi nosaka bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas kārtību un prasības, tai skaitā minimālo bioloģisko atkritumu savākšanas biežumu Madonas novada administratīvajā teritorijā, kas paredzēta vienu reizi nedēļā.
Iesaistīties bioloģisko atkritumu šķirošanā iedzīvotāji var divos veidos. Privātmāju un nelielu daudzdzīvokļu māju iemītnieki var izvēlēties paši veidot piemājas kompostu (pārtikas, dārzu un parku atkritumiem). Tādā gadījumā par to rakstiski ir jāinformē atkritumu apsaimniekotājs, norādot arī adresi, kur tiek veikta kompostēšana. Līdz šim Madonas novadā to vēl neviens nav reģistrējis.
Šķirot bioloģiskos atkritumus visā Madonas novada teritorijā, tos kompostējot, var individuālo dzīvojamo māju, tāpat divu līdz četru dzīvokļu daudzdzīvokļu māju, bet ārpus Madonas pilsētas – arī piecu un vairāk dzīvokļu daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji.
Bioloģiskos pārtikas atkritumus ir iespējams bez maksas nodot arī šķirošanas laukumā Madonā, Augu ielā 29, kur tiek pieņemti arī citi atkritumi, kā, piemēram, papīrs, baterijas, tekstils utt. Bāzē ir uzstādīti divi brūnie biokonteineri, kas diemžēl pildās ļoti lēni.
Daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji Madonas pilsētā pārtikas atkritumiem (bez iepakojuma), ēdienu atliekām, piena produktu atkritumiem (izņemot šķidrumus), termiski apstrādātiem gaļas, zivju un citu dzīvnieku valsts izcelsmes pārtikai savai mājai var pieteikt brūno konteineru to šķirošanai. Jāņem vērā, ka tajos drīkst likt arī dārza atkritumus (vecus augus, puķes, nopļautu zāli, koka lapas, nelielus zariņus).
Ir arī stingri noteikts, kas biokonteineros nav liekams. Tie ir termiski neapstrādātie gaļas un zivju produkti; jebkāda veida iepakojums; zeme, karsti pelni, akmeņi, izdedži; asenizācijas atkritumi, pārtikas eļļas u. c.; nešķiroti sadzīves atkritumi; nekādi šķidrumi; citi atkritumi, kas nav virtuves un dārza atkritumi; bioloģiskie atkritumu maisiņi, kas dabā nesadalās.
– Kāda interese ir no sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, kuriem būtu izdevīgi tos vest uz Augu ielu 29?
– Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem ir jau noslēgti līgumi ar zemniekiem par to izmantošanu, un tie šo vai citu iemeslu dēļ uz uzņēmuma bāzi Augu ielā 29 neved.
– Vai daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji Madonas pilsētā ir izrādījuši interesi pie mājas uzstādīt brūno konteineru un uzsākt bioatkritumu šķirošanu?
– Pašā sākumā vairāku daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji par šo iespēju interesējās, bet, uzzinot, ka tas ir maksas pakalpojums, no šī nodoma atteicās. Turklāt, ja brūnajā biokonteinerā tiks konstatēts neatbilstošs saturs, tiks piemērota maksa kā par nešķirotajiem sadzīves atkritumiem.
Bez tam iedzīvotāji atzīst – tās tomēr esot arī lielas neērtības – dzīvoklī jātur vairāki spaiņi vai tvertnes atkritumu šķirošanai.
Bioloģisko noārdāmo atkritumu savākšanā ietilpst arī koku lapas un tā saucamie dārza zaļie atkritumi. Madonas pilsētā tos daļēji jau daudzus gadus finansē pašvaldība atbilstoši domes apstiprinātajai kārtībai, piedāvājot katru pavasari un rudeni to savākšanai lielos big bag maisus, kuru saturs tiek noglabāts Lindēs. Tā ir ļoti liela pretimnākšana no Madonas novada pašvaldības puses.
Madonas pilsētā ir vēl viens apstāklis, kas kavē bioatkritumu šķirošanas uzsākšanu, – sadzīves atkritumu konteineri ir izvietoti atkritumu laukumos slēgtajos boksos un tajos nav vietas vēl vienam konteineram, jo tad vai nu novietne ir jāpaplašina, vai konteiners jānoliek tai blakus, bet tad tas būtu pieejams arī citu māju iedzīvotājiem, taču par to būtu jāmaksā tikai tiem, kas to konteineru būtu pieteikuši, un iedzīvotāji tam, protams, nepiekrīt.
Katrā ziņā biokonteinerus esam iepirkuši un daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem Madonas pilsētā varam nodrošināt bioloģisko atkritumu šķirošanu, ja būs tāda interese. Taču diemžēl šādas intereses nav, un arī citos novados iedzīvotāju interese ir stipri noplakusi.
21.01.2025.