Tādas precīzas uzskaites, cik pavisam Madonas novadā ir neizmantotu ēku, vidi degradējošu būvju jeb graustu nav. Tie nav uzskaitīti arī novada apvienībās un pagastos.
Pašvaldība gan spērusi vairākus soļus šīs problēmas risināšanā – ir apstiprinājusi Vidi degradējošo būvju komisijas nolikumu, kas ir spēkā kopš 2022. gada 1. decembra, bet komisija tā arī nav izveidota. Ir izstrādāti arī saistošie noteikumi par paaugstinātas Nekustamā nodokļa likmes piemērošanu vidi degradējošām būvēm, taču arī tas nav ieviests. Veidojas „apburtais loks", jo tikai komisija var noteikt vidi degradējošas objektus, bet, kamēr tās sastāvs nav apstiprināts, tikmēr nav arī būvju, kam to piemērot.
Pārvalžu vadītājs Aronas, Dzelzavas un Sarkaņu pagastos Sandis Kalniņš gan atzīst, ka tam nav izšķirošas nozīmes, jo tas jau tāpat ir acīmredzams. Katrs, kas brauc šādam objektam garām, to pamana. Viņš ir pārliecināts, ka labākais un ātrākais veids, kā šo problēmu risināt, ir vienoties ar zemes un ēku īpašniekiem.
– Es varu minēt arī pozitīvu piemēru. Savulaik pie mums pašā Dzelzavas centrā bija ēka, no kuras pāri bija palikušas tikai drupas, un kura atstāja ļoti degradējošas vides iespaidu, bet, veiksmīgi komunicējot ar zemes un ēkas īpašniekiem, kā arī sniedzot nelielu atbalstu, nonācām pie vēlamā kopsaucēja – šis zemes stūrītis tika sakopts un atbrīvots no graustiem, – uzsver Sandis Kalniņš. – Būtībā mana pieeja visos trijos pagastos ir līdzīga. Es mēģinu runāt ar šādu zemju un ēku īpašniekiem, aicinot labprātīgi sakārtot savus īpašumus – primāri tos, kas ir redzami šoseju malās vai atrodas ciematu centros. Tiesa, ar lieliem panākumiem pagaidām īpaši nevaru lepoties, bet uzlabojumi ir.
– Jūsu pieminētais grausts Dzelzavas centrā savulaik ļoti satrauca arī iedzīvotājus, kuri regulāri rakstīja vēstules redakcijai, tika iesaistīta pašvaldības būvvalde, bet vezums, kā saka, nekustējās ne no vietas.
– Izšķirošā izrādījās pieejas maiņa, kas veicināja tā nojaukšanu. Šis piemērs rāda, ka varbūt ne uzreiz vajag rakstīt redakcijai, lai kādu kauninātu vai „kārtu pie lielā zvana"', bet varbūt tomēr mēģināt problēmu risināt uz vietas, runāt, izvērtēt vairākus variantus un meklēt risinājumus.
– Vai Dzelzavas pagastā ir vēl kādi objekti, kur tādā veidā arī vajadzētu strādāt, lai no tiem atbrīvotos?
– Tik uzkrītošu publiski redzamu graustu nav, bet Dzelzavas teritorija ir liela, līdz ar to es regulāri aicinu katru savu sētu uzturēt cienīgā izskatā, lai nebūtu tādu sūdzību un kopaina pagastā veidotos kā skaista un sakopta teritorija.
Es varu teikt, ka lepojos ar cilvēkiem pagastos. Varbūt vieni ātrāk, citi savukārt lēnāk savas sētas tomēr sakopj arvien vairāk. Tādu tendenci es varu novērot visos trijos pagastos.
– Taču – kā Aronas un Sarkaņu pagastā ir ar vidi degradējošām būvēm un teritorijām?
– Situācija šai ziņā jau visur ir diezgan sarežģīta, jo ne tikai mūsu pusē, bet arī daudzviet citur ir neizmantotas ēkas, kas jau pārvērtušās par graustiem, bet kuras ir bezsaimnieka mājas. Šajā gadījumā ir jāiet diezgan sarežģīta birokrātiska procedūra, lai valsts tās atzītu par savu īpašumu un pēc tam to pārdotu atklātā izsolē. Tas ir laikietilpīgs process, un šajā laikā būvju stāvoklis, protams, neuzlabojas.
Otrs, kas sarežģī šo procesu, ir tas, ka īpašnieks dzīvo ārzemēs vai ir pat kādas mūsu austrumu kaimiņvalsts pilsonis, kurš faktiski nav sasniedzams, bet īpašums, lai arī stipri degradēts, viņam Latvijā tomēr pieder. Šajā gadījumā pašvaldība neko īpaši jau nevar izdarīt, ir visai bezpalīdzīga.
Kā šādu piemēru varu minēt privāto bijušo kultūras namu Aizpurvē. Tad, kad tas bija atvērts, tas nodrošināja daudzfunkcionālus pakalpojumus, bet šajos 30 gados, kopš tas nedarbojas, ir izdemolēts.
Pagastos ir arī tādas ēkas, kuras par graustiem saukt nevar, bet kuras arī vairs netiek izmantotas. Ir arī tādas, kuras ir uzceltas, bet līdz nodošanai ekspluatācijā tā arī nav tikušas. Kā, piemēram, bērnudārza vajadzībām celtā ēka Biksērē. Tas nav grausts, tā ir ēka, kurai ir saglabājušās tikai konstrukcijas, bet uz kuru diemžēl iet spēlēties bērni un jaunieši un tur rasties arī dzīvībai bīstamas situācijas.
Mūsu rīcība šajā gadījumā ir sekojošā – esam izdalījuši to, kā atsevišķu zemes vienību, novērtējuši un ierakstījuši zemesgrāmatā un organizējam šī objekta izsoli cerībā piesaistīt privāto investoru, kas to sakoptu un atrastu tai pielietojumu. Ēka atrodas skaistā vietā, pluss ir arī Madonas tuvums, turklāt konstrukcijas ir labā stāvoklī – varbūt patiešām var pielāgot arī kādai citai funkcijai.
– Raksturojiet, lūdzu, situāciju arī Aronas pagastā!
– Arī Aronas pagastā ir viensētas, kas stāv tukšas. Vairāki tādi īpašumi pieder pašvaldībai, bet šai ziņā esam veikuši vai veicam darbības, lai šo jautājumu atrisinātu: novērtējuši un ierakstījuši Zemesgrāmatā, un veiksmīgi pārdevuši tos izsolē. Daži ir jau nonākuši privātās rokās, līdz ar to šajos objektos jaunie īpašnieki var ienest jaunas vēsmas. Kā viens no pozitīvajiem piemēriem ir kādreizējais kultūras nams „Graviņas", ko esam pārdevuši izsolē, un ceram, ka tuvākajā nākotnē tur varētu notikt jau atjaunošanas darbi.
– Kas, jūsu skatījumā, būtu jādara pašvaldībai vides degradējošo būvju un teritoriju mazināšanai? Kā vērtējat iecerēto Vides degradējošo būvju komisijas izveidi, kā arī paaugstinātas Nekustamā īpašuma nodokļa likmes piemērošanu šādiem objektiem?
– Paaugstinātas Nekustamā īpašuma likmes piemērošana, protams, ir viens no instrumentiem, ko pašvaldība var izmantot. Līdzīgi kā attiecībā uz lauksaimniecībā izmantojamām zemēm, kad, ja tās netiek apstrādātas, ir jāmaksā paaugstināts zemes nodoklis. Zeme tomēr ir liela vērtība un resurss, un tas ir jāizmanto.
Es gan neesmu pārliecināts, ka ieceretā komisija ir efektīvākais veids, jo tādā gadījumā tiks iedarbināta birokrātiska procedūra, kura nav ātra, jo jāveic apsekošana, jāsagatavo atzinums, jāiesaista amatpersonas jeb citiem vārdiem – jātērē ļoti liels administratīvais resurss. To, protams, var darīt, bet tomēr labāk izvēlēties sarunu ceļu, aicinot uz sapratni un meklējot abpusēji pieņemamus risinājumus ar graustu un neizmantotu ēku īpašniekiem.
23.07.2024.