9. decembrī Cesvaines kultūras namā "zaļajā režīmā" norisinājās Vidzemes tūrisma konference "Vidzemes tūrisma stratēģija".
Konferencē piedalījās Vidzemes Tūrisma asociācijas (VTA) komanda, ko vada Raitis Sijāts, tūrisma informācijas centru darbinieki un citi nozares profesionāļi. Ievadā Cesvaines TIC darbinieki bija sagatavojuši virtuālu ceļojumu uz ekrāna, lai sniegtu ieskatu Cesvainē.
Par tūrisma attīstības stratēģiju, tendencēm un izaicinājumiem runāja LIAA Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava. Aicināta raksturot situāciju tūrisma nozarē, viņa analizēja: – Krīze tūrismā turpinās divu gadu garumā, bet mums jāzina, kādā rakursā vērtējam šo gadu. Kad skatāmies uz ārvalstu tūrismu vai ārzemju tūristu braukšanu uz Latviju, protams, samazinājums ir bijis jau no 2020. gada sākuma. Ja skatāmies uz vietējo tūrismu, redzam, ka tas ir attīstījies tā, ka par to iepriekš varējām tikai sapņot, – cilvēki sākuši vairāk ceļot pa Latviju, un tas ir kļuvis pozitīvs ieradums. Taču atšķirīga pieredze ir uzņēmumiem. Rīgas un citu pilsētu uzņēmumi ir cietuši vairāk, jo līdz ar pandēmijas ierobežojumiem ir zaudējuši ārvalstu tūristus un ieņēmumus no viņiem. Šobrīd ieguvēji ir mazāki lauku uzņēmumi, kā arī pakalpojumu sniedzēji ārpus galvaspilsētas – lauku mājas, viesu mājas. Gads ir vērtējams ļoti dažādi – no kuras puses paskatās. Kopumā ne tikai Latvijā, arī Eiropā, visā pasaulē pandēmijas ietekme ir ļoti liela, tūrisms nav palicis pat iepriekšējā līmenī.
Šajā gadā ārvalstu tūristu kritums ir par 65%, arī tūristi no Lietuvas un Igaunijas brauc mazāk, un tā ir beidzamā laika tendence, ka cilvēki vairāk ceļo uz tuvākiem galamērķiem, izvēlas sauszemes transporta līdzekļus (automašīnas), jo, braucot vai lidojot uz tālākiem galamērķiem, jārēķinās ar to, ka jebkurā brīdī var būt jauni ierobežojumi. Cik uzņēmumu ir aizgājuši prom no tūrisma, kopējos datus ir grūti apkopot, jo daudzi strādā, reaģējot uz ierobežojumiem, izvēloties pārtraukt darbību uz kādu brīdi vai ierobežot pakalpojumu klāstu. Tas, kuri pakalpojumi darbojas, atkarīgs no valstī noteiktajiem ierobežojumiem.
Ko šobrīd gaida tūrisma nozare? Tā ir skaidra rīcība attiecībā pret ierobežojumiem. Ierobežojumi ir bijuši bieži vien negaidīti, kad cilvēki laikus nespēj saplānot savu darbību, pakalpojumus. Otrs – būtu labi, ja neslēgtu pakalpojumus un robežas, lai būtu iespējams strādāt. Arī nozarē ļoti saprotoši izturas pret vakcināciju, sniedz epidemioloģiski drošus pakalpojumus, sagaida, lai nosacījumi no valsts puses paliktu tādi, kā sākotnēji, rēķinās, ka pakalpojumus varēs sniegt drošajā, "zaļajā režīmā".
Novērtējot uzņēmumu iespējas, kā sniegt tūrisma pakalpojumus arī šādā situācijā, tiek meklēti un rasti risinājumi digitālajā vidē. Pozitīvi tika novērtēts, ka šajā krīzes laikā radušies arī jauni tūrisma pakalpojumi, interesanti piedāvājumi un jauni objekti Latvijas reģionos, turklāt tie ir radoši produkti un dažādas sadarbības piemēri starp uzņēmējiem, jauni vides modeļi.
Izveido jaunus pakalpojumus un maršrutus
VTA vadītājs Raitis Sijāts bija gandarīts, ka cilvēki izmanto šo laiku ļoti radoši, lai izveidotu jaunus pakalpojumus, kas iekļautos šajā tūrisma situācijā un noteikumos.
– Nav tā, ka 2021. gadā pandēmijas dēļ tūrismā viss ir pilnīgi apstājies. Arī pagājušajā gadā bija līdzīgi "lokdauna" laikā – lielie uzņēmumi aizvērās, mazie – turējās. Šogad mums nebija tik daudz ārvalstu tūristu. Līdz ar to rādītāji kopumā nozarē nav un nevar būt pozitīvi. Toties pozitīvi ir tas, ka parādījās daudz jaunu, radošu pakalpojumu, kas var pastāvēt, ievērojot drošības nosacījumus. Tās ir visas āra aktivitātes, velobraucieni, un tie notika pat daudz reižu vairāk, nekā tas bija iepriekš. Ir pieejamas jaunākās velokartes, militārā mantojuma apskates vietu kartes, Vidzemes augstienes piedāvājums, reģionālo TIC izdevumi. Piedāvājums ir plašs, un to arī izmanto noteikta mērķauditorija, – viņš uzsvēra.
Uz "Stara" jautājumu, kā vērtē VTA darbu, Inese Šīrava atzina, ka Vidzemes Tūrisma asociācijas darbā var saskatīt daudz plusu: – VTA ir labs sadarbības partneris, jo mums ir svarīgi reģionālie koordinatori, kas gan nodrošina informācijas plūsmu, gan atbalsta mūsu projektus. VTA un reģionālie TIC dara vienkārši fantastisku darbu. Asociācijas lielākais pozitīvais pienesums Vidzemes reģionam un Latvijas tūrismam ir īstenotie projekti. Viņi ir kā celmlauži ideālajā tūrismā, radot jaunus tūrisma maršrutus Latvijā. Te jāmin gan "zaļie ceļi", gan velomaršruti, gan militārā mantojuma atjaunošana, radošā tūrisma produktu veidošana. Tie ir jauni produkti un maršruti arī nacionālajā mērogā, kas ir ļoti svarīgi, lai Latvijas tūrismu attīstītu tālāk, lai būtu, ko pārdot, par ko stāstīt, lai iedvesmotu cilvēkus braukt uz Latviju.
"Vidzemes radošais strops"
Jaunums bija VTA speciālistes Gitas Memmēnas stāstījums, kas var interesēt amatniekus un mājražotājus: – Amatnieki un meistari apvienojās, un tas arī ir "Vidzemes radošais strops". Viens no stratēģijā iekļautajiem plāniem ir "stropa" tīkla izveide. Pagājušajā gadā, pirms vēl tapa biedrība "Vidzemes radošais strops", veicām aptauju. Izsūtījām Vidzemes novada TIC e-pastu, lai pārsūta tālāk savējiem radošajiem amatniekiem un mājražotājiem. Atsaucās 104 interesenti, apstiprinot, ka tāds tīkls ir nepieciešams. Sekoja turpmākā rīcība tīkla izveidē. 30. jūnijā tikāmies Limbažu novadā, Burtnieku kvartālā, kur tika nolemts, ka jādibina biedrība.
15. novembrī biedrība "Vidzemes radošais strops" ir nodibināta. Paralēli tam "Vidzemes radošajam stropam" tika atrastas telpas Cēsu pils kompleksā (blakus atrodas sadarbības partneris – "Piebalgas porcelāns"). "Stropa" telpās piedāvājam meistarklases, veikaliņā tirgo Vidzemes amatnieku un ražotāju darbus un produkciju.
Tālejošākais mērķis – lai cilvēki viens ar otru satiekas un veido jaunus tūrisma pakalpojumus un piedāvājumus. Ar laiku izveidosim arī kopīgo mājaslapu internetā ar pārdošanas rīku. Tādā veidā popularizēsim Vid-zemes novadu, amatniekus, mājražotājus, tas būs kā pienesums, mārketinga aktivitātes ražotājiem. Viņi grib nodarboties ar savu pamatlietu – radīt. Savukārt mēs varam nākt palīgā ar mārketinga rīkiem, varam palīdzēt reklamēt, pārdot produkciju, stiprināt kopīgo ideju, ka tas viss nāk no Vidzemes. Tāpat ir arī saimniecības, kuras var apceļot un iegādāties produkciju tiešajā pārdošanā. Mazais "stropiņš" jau ir izveidojies Inešos, kur ir porcelāns, uzņēmuma "Apimi" sveces, biškopības produkcija, kosmētika, un viņiem jau ir tāda maza šūniņa. Vēl viena šūniņa ir Dzērbenes pilī, kur ir burvīgās eko lampas, ko ražo māksliniece Ērika Māldere ar savu kungu, "Zemenītes sniegā" u. c. Tas nozīmē, ka šūniņas jau ir, un mēs gribētu, lai šādas šūniņas izveidojas arī citviet un apvienojas "Vidzemes radošajā stropā". "Zemenītes sniegā" jau tagad to dara – pirms Ziemassvētkiem dažādu amatnieku darbus, produktus saiņo un pārdod, un izvēlei ir lieliskas dāvanas.
Piemēram, Gulbenes Zaļais tirdziņš ir ar ļoti labām tradīcijām, tā slava ir tālu aizgājusi, un, kā uzsvēra Gulbenes novada aģentūras direktore Simona Sniķe, vairs nevajag meklēt amatniekus un ražotājus, jo notiek otrādi – ražotāji meklē Zaļo tirdziņu.
2022. gadā ir plānotas Vidzemes radošās dienas, kad gribam organizēt tematiskos tirdziņus, piemēram, Gulbenes radošie meistari viesojas Cēsīs…
Aktuālie projekti
Vidzemes tūrisma konferencē daudz tika novērtēti jaunie projekti – Rīga-Pleskava Zaļie ceļi, Latvijas velo un Zaļo ceļu karte, Militārais mantojums Vidzemē, Latvijas/Igaunijas Militārā mantojuma noslēgums Vidzemē – Cēsu kaujas. Tika prezentēta jaunā Vidzemes tūrisma stratēģija līdz 2025. gadam. Par projektu "Cult-CreaTE" stāstīja koordinatore Latvijā Eva Koljera. Par Zaļo ceļu piedāvājumu Valmieras novadā vēstīja Toms Treimanis, par Ķeipenes stacijas darbību – Kristīne Antonova, par Ērgļu stacijas vietu un lomu – Māris Olte, bet par SIA "Gulbenes-Alūksnes Bānītis" darbu un dzelzceļa stacijas piedāvājumu informēja Simona Sniķe.
14.12.2021.