Teiču dabas rezervātā 29. jūnijs bija kārtējā Apmeklētāju diena, kad notika ekskursijas divām interesentu grupām. Kopā ar gidi — Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Latgales reģionālās administrācijas dabas izglītības speciālisti Diānu Selecku — interesenti iepazina Sildu dabas taku un vienlaikus guva ieskatu Teiču dabas rezervātā.
Lai saudzētu unikālas dabas vērtības, Teiču dabas rezervātā atļauts uzturēties tikai Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieku pavadībā, tādēļ pārvalde no jūnija līdz oktobrim organizē pārgājienus rezervāta teritorijā, kuros interesenti var piedalīties, savlaicīgi piesakoties.
Teiču dabas rezervāta Apmeklētāju dienās tiek rīkoti dažādi pasākumi, arī pārgājiens ar gidu pa Sildu dabas taku. Sildu dabas taka atrodas mūsu novada Mētrienas pagastā. Takas garums ir 3 km, infrastruktūra – laipas, stāvlaukums, atpūtas vietas, informācijas stends. Tiem, kas vēlas gūt ieskatu rezervātā kopā ar gidu, tikšanās vieta tiek pateikta, piesakoties uz ekskursiju.
DAP Latgales reģionālās administrācijas dabas izglītības speciāliste Diāna Selecka, veicot gides pienākumus, iepazīstinot ar purva ekosistēmu, atbildot uz jautājumiem, arī atklāj, kāpēc rezervātu nedrīkst brīvi apmeklēt. Tas ir dabas aizsardzības nolūkā, jo rezervātus dibina vietās, kur saglabājušās plašākas, cilvēku maz ietekmētas ekosistēmas un retas, izzūdošas sugas. To tālākai saglabāšanai nepieciešams saglabāt iespējami dabiskus apstākļus, novēršot tiešu cilvēka darbību – troksni, nomīdīšanu, ugunsgrēkus, piesārņojumu, sugu atradņu apzinātu vai neapzinātu postīšanu un iznīcināšanu.
Gide Diāna Selecka pastāstīja: – 29. jūnijā satikāmies Sildu dabas takas sākumpunktā, un katram grupas dalībniekam WhatsApp vietnē tika atsūtītas koordinātas.
Kopā ar grupu pārgājienā pa Sildu dabas taku mērojām 3 kilometrus. Apmēram divu stundu laikā pārgājiena dalībniekiem stāstīju par Teiču dabas rezervātu, par purvu, augiem, putniem u. c.
Pirmajā grupā pārsvarā bija dalībnieki tikai no Madonas novada, Ļaudonas, arī no Jēkabpils. Otrajā grupā pārgājienā devās interesenti no Rīgas, Valmieras, Jelgavas. Redzējām ļoti daudz ogu – lācenes, zilenes, mellenes, kaulenes, brūklenes, dzērvenes, pat čūskogu. Šogad arī man pašai par pārsteigumu un iepriecinājumu ļoti skaisti zied rasenes. Daudziem ekskursija ir arī vienīgais veids, kā iepazīt purvu. Katrā grupā daži atklāj, ka purvā vispār nav bijuši, tāpēc arī dodas to iepazīt kopā ar gidu. DAP ekskursijās ir piedalījušies arī ārzemnieki – no Amerikas, Ķīnas un citām valstīm. Parasti visiem šis maršruts Sildu dabas takā ļoti patīk.
– Informāciju par dabas takām ievietojam dažādos avotos, bet tā ir atrodama arī vietnē www.visitmadona.lv. Sadarbojoties ar Madonas tūrisma informācijas centru, ekskursijā dalībniekiem izsniedzām arī Madonas novada tūrisma bukletus, jo bieži atbrauc ļaudis no citiem novadiem, arī ārzemēm, uzdod dažādus jautājumus arī par citām tūrisma un apskates vietām.
Ir bijušas interesantas tematiskās ekskursijas, piemēram, par sūnām, kukaiņiem, jo cilvēkiem ir interese par dabu. Nav tā, ka Dabas aizsardzības pārvaldes atrodas aiz žoga un nevienu nelaiž iekšā purvā. Arī interneta vietnē "Tiekamies dabā!" var izlasīt daudz informācijas. Apmeklētāju dienas ilgst no 1. jūnija līdz 31. oktobrim, – stāsta D. Selecka.
Teiču dabas rezervāts ir dibināts 1982. gadā. Tam raksturīga Austrumlatvijas purvu un mežu flora. Kopējā platība ir 19 771 ha, un lielāko daļu – 13 681 ha jeb 69 % – aizņem sūnu purva masīvs, kas ir viens no lielākajiem un neskartākajiem šāda veida purviem Baltijā. Kopumā šeit konstatētas 688 ziedaugu un paparžaugu sugas (38 aizsargājamas), kā arī 217 sūnu sugas (24 ir aizsargājamas).
Teiču purvs ir augstais (sūnu) purvs, kas aizņem lielāko daļu rezervāta teritorijas, taču nelielās platībās ir arī pārejas un zāļu pļavas. Sūnu purvā kupoli (pacēlumi) pār pārējo teritoriju paceļas līdz pat 7 m. Purvā ir 18 ezeri, kas lielāki par 1 ha. Tie pārsvarā atrodas kupolu nogāzēs. Lielākā sugu daudzveidība ir zāļu purvos, kur augi barības vielas iegūst ne tikai no lietus ūdeņiem, bet arī no gruntsūdeņiem. Šeit sastopamas dažādu sugu orhidejas, trejlapu puplakši, purva rūgtdilles, ārkausa kasandra, purva dzērvenes, niedres un dažādu sugu grīšļi, kā arī vairākas retās un aizsargājamās sugas: purva sūnene, Lēzeļa lipare, kūdrāju grīslis, sūnas: tumšā pinkaine, parastā dižsirpe un palienes lāpstīte.
02.07.2024.